Konsultantiem joprojām maksās 60% no ministru algas

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien noraidīja priekšlikumu no Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma svītrot normu, kas noteic, ka "Ministru kabineta locekļa konsultatīvās amatpersonas vai darbinieka mēnešalga nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta locekļa mēnešalgu, kurai piemērots koeficients 0,6".

Kā noskaidroja deputāti, šādu priekšlikumu bija iesniegusi Valsts kanceleja, kura to esot saskaņojusi ar Ministru prezidenta biroju.

Toties likumā tiks precīzi ierakstīts, ka darba līgumā vai koplīgumā paredzēto bērna piedzimšanas pabalstu amatpersona vai darbinieks ir tiesīgs saņemt, ja bērns piedzimis līdz šā gada 3.novembrim, un šā pabalsta apmērs nedrīkst pārsniegt divas mēnešalgas par katru bērnu, turklāt nedrīkst pārsniegt 1000 latu par katru bērnu.

Komisija ir atbalstījusi deputāta Oskara Spurdziņa (TP) priekšlikumu noteikt, ka 2011.gadā valsts un pašvaldības institūcijas vadītājs, lai nodrošinātu kompetentāko amatpersonu (darbinieku) motivēšanu, šiem darbiniekiem var noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti ne vairāk kā 30% apmērā no mēnešalgas. Amatpersonu skaits, kurām var noteikt piemaksu, nedrīkst pārsniegt 10% no kopējā darbinieku skaita.

Karavīra, tostarp profesionāla sportista, mēnešalgas apmēru un noteikšanas kārtību, ņemot vērā dienesta pakāpi un izdienu, reglamentēs Ministru kabinets (MK).

Amatpersona saņems speciālās piemaksas par darbu jeb dienestu, kas saistīts ar īpašu risku, par nosacījumiem, kas saistīti ar amata specifiku, par diplomātisko rangu, izdienu un speciālo dienesta pakāpi.

Ārstniecības personas saņems arī speciālo piemaksu par darba stāžu ārstniecības jomā, un tās apmērs nedrīkstēs pārsniegt tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonām MK noteikto speciālo piemaksu apmēru. Speciālās piemaksas, to apmērus un piešķiršanas un izmaksas kārtību reglamentēs MK.

Laikā, kad diplomāts, diplomātiskā vai konsulārā dienesta amatpersona, specializētais atašejs, sakaru virsnieks, karavīrs, valsts tiešās pārvaldes iestādes amatpersona vai valsts drošības iestādes amatpersona pilda dienestu ārvalstīs starptautiskajā organizācijā, kuras dalībvalsts ir Latvija vai ar kuru sadarbojas Latvija, nosūtītāja iestāde viņam izmaksās tikai to darba samaksas un sociālo garantiju daļu, kuru nesedz starptautiskā organizācija, paredz grozījumi likumā.

Tāpat sagatavotās izmaiņas paredz noteikt MK kārtību, kādā diplomātu, diplomātiskā vai konsulārā dienesta amatpersonu, specializēto atašeju, sakaru virsnieku, karavīru, valsts tiešās pārvaldes iestādes amatpersonu vai valsts drošības iestādes amatpersonu norīko dienestā ārvalstīs starptautiskajā organizācijā, kā arī kārtību un nosacījumus darba samaksas un sociālo garantiju piešķiršanai.