Saeima pieņem jaunu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma jauno Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, kura mērķis ir "nodrošināt sabiedrisko mediju efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību un atbildīgumu sabiedrības priekšā, kā arī veicināt to kvalitatīvu darbību".

Plašākās debates šodien izvērtās par to, kam būtu jāapstiprina sabiedriskā medija galvenais redaktors, kā arī tas, vai likumā obligāti būtu jāparedz uzdevums mediju saturā ietvert saturu mazākumtautību valodā.

Jaunais likums nosaka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu stratēģisko mērķi, juridisko statusu, darbību, finansēšanas, pārvaldības un uzraudzības pamatprincipus.

"Likums ir apjomīgs un Latvijas sabiedriskajiem medijiem vitāli svarīgs. Tas veido jaunu sabiedrisko mediju uzbūves arhitektūru. Beidzot tiks sadalītas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes funkcijas, lai padome nav vienlaicīgi atbildīga gan par naudas, gan uzraudzības jautājumiem," uzsvēra par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Saeimas vairākums arī lēma, ka sabiedriskā medija galvenā redaktora iecelšana tiks uzticēta gaidāmajai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) un kandidātu uz redaktora amatu izvirzītu sabiedriskā medija valde. Politiķi, kuri atbalstīja šādu kārtību, uzsvēra, ka nebūtu pareizi vēl pirms likuma stāšanās spēkā radīt aizdomu ēnu pār padomi, norādot, ka minētā uzdevuma uzticēšana padomei jau faktiski iekļauta likuma mērķī.

Savukārt deputātes, Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Vita Anda Tērauda (AP), Marija Golubeva (AP) un Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP) bija rosinājušas noteikt, ka galveno redaktoru ieceltu sabiedrisko mediju valde. Šis rosinājums tika noraidīts.

Debatēs par šo jautājumu Tērauda uzsvēra, ka būtu nepieciešams nodrošināt, ka sabiedriskā medija galveno redaktoru ieceļ medija valde, nevis SEPLP. Viņasprāt, tas nodrošinātu labāku un sekmīgāku komandas darbu un uzticamību. Šādu viedokli atbalstīja arī deputāts Māris Kučinskis (ZZS), kā arī partijas "Saskaņa" deputāti.

Kā aģentūru LETA informēja "Attīstībai/Par!" (AP) pārstāve Lāsma Bindere, politiskā spēka deputāti atzīmē, ka diemžēl parlamenta vairākums šodien neieklausījās nozares ekspertu, pašu sabiedrisko mediju un Eiropas raidorganizāciju apvienības lūgumā ievērot praksi sabiedriskajiem medijiem pašiem izvēlēties galveno redaktoru, nevis iecelt to no malas. "Mediju uzņēmuma valde vislabāk spētu novērtēt, kāds cilvēks varētu vadīt ziņu redakciju un kuram žurnālisti uzticētos. Ļaujot galveno redaktoru apstiprināt ar "štempeli no malas", mēs riskējam ar efektīvu mediju pārvaldību," brīdina Tērauda.

Kopumā vērtējot likumprojektu, Tērauda, kuras vadībā tapa likuma aprises, uzsver, ka jaunais likums pavērs ceļu uz mūsdienīgiem sabiedriskajiem medijiem, kas atbilst rītdienas, nevis vakardienas skatītāju prasībām.

Pēc Tēraudas, Golubevas un Rukšānes-Ščipčinskas priekšlikumiem likumā nostiprināta sabiedrisko mediju brīvība un ieviesti labas pārvaldības principi. Piemēram, likumā noteikts, ka sabiedriskie mediji būs brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās. Tāpat to valdē nevarēs strādāt persona, kas pēdējos divus gadus bijusi politiskās partijas amatpersona. Kā uzsver AP, likuma skatīšanas laikā Tēraudai izdevās nepieļaut sabiedrisko mediju "leģitīmu ietekmēšanu", pret kuru iebilda žurnālisti un kuru varēja izmantot nevēlamā veidā.

Politiķe arī pauž, ka viens no priekšnoteikumiem redakcionālās neatkarības nodrošināšanai ir arī stabila, adekvāta un prognozējama sabiedrisko mediju finansēšana. Tērauda norāda, ka jaunais likums nosaka, ka SEPLP pusgadu pēc izveidošanas būs jāiesniedz Saeimā koncepcija par finansējuma modeli, kas ļaus trīs gados sasniegt vidējo līmeni Eiropā.

Debatēs Saeimā kontekstā ar sabiedrisko mediju saturu partijas "Saskaņa" deputāti uzsvēra, ka ir svarīgi saglabāt saturu mazākumtautību valodā, jo līdzšinējā integrācijas politika nav nesusi vēlamos rezultātus un iedzīvotājiem, kuri labprāt patērētu informāciju dzimtajā valodā, būtu jānodrošina saturs šajā valodā arī sabiedriskajā medijā, tādējādi neizslēdzot viņus no informatīvās telpas.

Saistībā ar sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus noteikts, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, arī interneta vidē, aizliegts izvietot visu veidu komerciālos paziņojumus, reizē nosakot vairākus izņēmumus. LETA vēstīja, ka 2021.gadā budžeta projektā 8,91 miljonu eiro paredzēts novirzīt sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

Likumā noteikts, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir kapitālsabiedrības, kurās visas kapitāla daļas pieder valstij. Savukārt jaunizveidotā SEPLP būs sabiedrisko mediju valsts kapitāla daļu turētāja.

SEPLP sastāvā būs trīs locekļi. Vienu no tiem izvirzīs Valsts prezidents, vienu - Saeima, bet vēl vienu - Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome. Likumā noteiktas vairākas prasības, kurām jāatbilst personai, lai ieņemtu attiecīgo amatu, piemēram, persona nevarēs būt politiskās partijas vai partiju apvienības izveidotas lēmējinstitūcijas vai izpildinstitūcijas loceklis, kā arī politiskās partijas biedrs. SEPLP locekļus varēs apstiprināt amatā atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Savukārt padomes priekšsēdētāju locekļi no sava vidus ievēlēs uz vienu gadu.

Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdē būs ne vairāk kā trīs valdes locekļi, kurus ievēlēs SEPLP. Valdes locekļi nebūs tiesīgi izmantot savas pilnvaras, lai tieši vai netieši ietekmētu sabiedrisko mediju redakcionālos lēmumus. Par redakcionālās politikas veidošanu un īstenošanu būs atbildīgs sabiedriskā medija galvenais redaktors. Redaktora amata kandidātu izvirzīs valde, bet uz pieciem gadiem amatā ievēlēs SEPLP.

Likumā noteikts, ka valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai nedrīkstēs būt mazāka kā iepriekšējā gadā. Paredzēts arī aizliegums sabiedrisko mediju programmās un pakalpojumos, tostarp interneta vidē, izvietot visu veidu komerciālos paziņojumus. Šim ierobežojumam noteikti arī vairāki izņēmumi.

Jaunais likums paredz arī sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda izveidi. Tas pārraudzīs sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniegto pakalpojumu atbilstību likuma projektā noteiktajam mērķim un pamatprincipiem, kā arī sabiedrisko mediju ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām. Tāpat ombuds būs tiesīgs ar pamatotu iesniegumu vērsties Saeimā, rosinot SEPLP locekļa vai visas padomes atcelšanu, ja ombuds būs konstatējis, ka padomes locekļa darbība vai bezdarbība rada draudus sabiedriskā medija redakcionālai neatkarībai. Ombudu uz pieciem gadiem ievēlēs SEPLP, kandidatūras iepriekš saskaņojot ar sabiedrisko mediju ētikas padomēm.