Saukas ezerā atrod reta ūdensauga fosilijas
Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētnieki novembrī Saukas ezerā atrada vairākus peldošā ezerrieksta (Trapa natans) fosilo formu īpatņus. Peldošais ezerrieksts Latvijā ir reta un apdraudēta suga. Latvijā pēdējos 85 gados līdz šim bija zināmas peldošā ezerrieksta atradnes tikai Klaucānu, Priekulānu, Pokratas un Bancānu ezerā.
Peldošais ezerrieksts ir terciāra perioda floras pārstāvis un līdz ar to relikta augu suga Latvijā, kura ir iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 1.kategorijā, kā arī Ministru kabineta noteikumu Nr. 396 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu" 1. pielikumā "Īpaši aizsargājamo sugu saraksts". Ezerrieksta izplatības areāls aptver Vidus un Austrumu Eiropu, Vidusjūras zemes, Dienvidu un Austrumu Āziju. Ziemeļamerikā un Austrālijā tas ievests un dabīgu augteņu tur nav. Latvijā ezerrieksts sastopams uz tā izplatības areāla ziemeļu robežas. Augs sastopams ūdeņos, kas nabadzīgi ar kalcija karbonātiem, bet bagāti ar organiskajām vielām.
Peldošais ezerrieksts ir viengadīgs ezerriekstu dzimtas ūdensaugs ar 1 - 2 m garu, lokanu stublāju, ko ezera gruntī notur iepriekšējā gada rieksts, no kura tas izaudzis. Stublāja galā virs ūdens izveidojas peldošu rombisku lapu rozete. Augs zied jūlijā, augustā. Ziedi atveras rītos tikai uz dažām stundām un pēc apputeksnēšanās ieliecas ūdenī, kur rudenī nogatavojas 2,5-4,5 cm plati un 2-3 cm augsti kauleņveida rieksti ar 2 vai 4 asiem un atskabargainiem izaugumiem, kas ir pārkoksnējušies kausa zobiņi. Rudenī nogatavojušies augļi noraisās no stublāja, nogrimst un noenkurojas ezera dūņās. Ezerrieksta augļi dīgtspēju var saglabāt līdz 10 gadiem, citviet literatūrā minēti pat 45 - 50 gadi.
Latvijā pēdējos 85 gados bija zināmas tikai trīs peldošā ezerrieksta atradnes Klaucānu, Priekulānu un Pokratas ezeros (Andrušaitis, 2003) līdz 2017.gadā projekta "Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu inventarizācija Latvijā" jeb "Dabas skaitīšana" ietvaros peldošo ezerriekstu izdevās konstatēt arī Bancānu ezerā. Tās ir Eiropā vistālāk ziemeļos atrastās ezerrieksta augtenes. Pastāv uzskats, ka augs Bancānu ezerā pēdējo 20 gadu laikā ieviesies no Priekulānu ezera, iespējams, ar ūdensputnu palīdzību (Sušķo u.c., 2018).
Nogulumu paleobotānisko pētījumu dati liecina, ka ezerrieksts Latvijas teritorijā seklās ūdenstilpēs ir audzis gan pirms vairākiem tūkstošiem gadu, gan arī tā makroatliekas un putekšņi atrasti iepriekšējo starpledus laikmetu ezeru nogulumos (Kalnina et al. 2007). 20. gs. 40.gadu sākumā bija zināmas ezerrieksta fosilo augļu 10 atradnes, tad tagad to skaits kopā ar fosilo putekšņu atradnēm palielinājies līdz 27 (Kalniņa u.c., 2018). Patlaban norit darbs pie Saukas ezerā atrasto ezerrieksta fosilo formu īpatņu vecuma noteikšanas.
Latvijas Univeritātes Bioloģijas institūta pētījumi Saukas eszerā notiek LIFE GOODWATER IP projektā, kura mērķis ir uzlabot Latvijas riska ūdenobjektu kvalitāti. Projektu no 2020. līdz 2027. īsteno deviņpadsmit organizācijas Latvijā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vadībā.