Ministru prezidents: Polijas un Ungārjas rīcība apgrūtinās Eiropas Savienības budžeta pieņemšanu

Polijas un Ungārijas rīcība apgrūtinās Eiropas Savienības (ES) budžeta pieņemšanu, otrdien valdības sēdē minēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Ungārija un Polija pirmdien uzlika veto ES ilgtermiņa budžetam un bloka tautsaimniecības atveseļošanas paketei pēc Covid-19 izraisītās krīzes, tādējādi izsakot savu protestu pret ES fondu līdzekļu piešķišanas sasaisti ar tā dēvētās likuma varas ievērošanu.

Komentējot notikušo, Kariņš atzina, ka šāda divu valstu rīcība apgrūtinās ES daudzgadu budžeta pieņemšanu.

Vienlaikus Ministru prezidents pauda, ka, neskatoties uz to, ES dalībvalstis virzīsies uz bloka daudzgadu budžeta pieņemšanu.

Kā vēstīts, bija paredzēts, ka dalībvalstu vēstnieki pirmdien Briselē apstiprinās pagājušajā nedēļā ar Eiropas Parlamentu (EP) panākto kompromisu par 1,8 triljonus eiro lielo finanšu paketi, taču tas nebija iespējams Varšavas un Budapeštas veto dēļ, vēsta diplomāti.

Vācija, kas šobrīd rotācijas kārtībā pilda ES prezidējošās valsts pienākumus, informējusi, ka vēstnieki vispirms apstiprinājuši ar EP saskaņoto mehānismu, kas paredz ES fondu līdzekļu piešķiršanu saistīt ar likuma varas ievērošanu attiecīgajā dalībvalstī, jo tam pietika ar kvalificēto vairākumu.

Taču balsojumā par paša 1,1 triljonu eiro lielā budžeta un 750 miljardus lielā tautsaimniecības atveseļošanas fonda apstiprināšanu, kam nepieciešams visu dalībvalstu vienprātīgs atbalsts, "divas dalībvalstis izteica iebildumus", pavēstīja Vācija.

Diplomāti apstiprināja, ka šīs valstis ir Polija un Ungārija.

Abas valstis ir atkārtoti draudējušas uzlikt veto ES budžetam un tautsaimniecības atveseļošanas paketei, jo tās iebilst pret likuma varas principu ievērošanu sasaistīšanu ar ES finansējuma saņemšanu.

Veto piemērošana, visticamāk, aizkavēs ES finansējuma piešķiršanu, jo nākamais daudzgadu budžets sāksies jau 1.janvārī. Kāda ES amatpersona izteicās, ka Polija un Ungārija ar šo soli ir sagrābusi ES daudzgadu budžetu par ķīlnieku.

"Polija cer uz saprātīgu pieeju no mūsu partneriem un izstrādā noteikumus, kas ļaus panākt vienošanos. Mēs esam atvērti konstruktīviem risinājumiem, kamēr vien tie ir savienojami ar Eiropadomes secinājumiem un esošajiem ES līgumiem," tviterī paziņoja Polijas valdības preses pārstāvis.

"Ja ES velēsies pārkāpt līgumus, ja ES līderu tikšanās laikā pieņemtie lēmumi netiks respektēti, Polija nepiekritīs ES budžeta pieņemšanai," intervijā radio sacīja Polijas premjerministra kancelejas vadītājs Mihals Dvorčiks.

Mehānisms, kas sasaistītu likuma varas principu ievērošanu ar ES finansējuma sadali, varētu tikt iedarbināts gadījumos, kad ES līdzekļi tiek izšķērdēti, piemēram, korupcijas gadījumā. Mehānisms sasaistītu ES finansējuma sadali ar tiesu sistēmas neatkarību, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, cilvēktiesību ievērošanu un citām pamata tiesībām.

Tiek uzskatīts, ka šis mehānisms galvenokārt domāts, lai novērstu atkāpšanos no demokrātijas Polijā un Ungārijā.

Pret Ungāriju un Poliju Eiropas Komisija (EK) ir ievadījusi pārkāpuma procedūras par ES demokrātijas standartu neievērošanu, kas, pēc Briseles domām, apdraud tiesu un mediju neatkarību.