Šodien stājas spēkā virkne jaunu noteikumu par pabalstu sniegšanu Covid-19 skartajiem

Šodien stājas spēkā valdības rīkojums par piemaksu piešķiršanu mediķiem un citiem nodarbinātajiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 seku novēršanu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Kā vēstīts, šai iecerei Ministru kabinets iepriekš piešķīra Veselības ministrijai finansējumu 2 926 570 eiro apmērā.

Ņemot vērā ārkārtas sabiedrības veselības apdraudējumu, kā arī iesaistīto atbildīgo institūciju ārstniecības personu un citu nodarbināto darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, saskaroties ar Covid-19 inficētām personām, ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem, kuri ir iesaistīti Covid-19 jautājumu risināšanā un seku novēršanā, tiek noteiktas piemaksas 20% līdz 50% apmērā.

Piemaksu piešķirs par laika periodu no 1.oktobra līdz 31.decembrim valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs, kuras sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus un kurās ir stacionēti Covid-19 pacienti, kā arī nodarbinātajiem, kuri ir iesaistīti Covid-19 pacientu ārstēšanas procesā.

Piemaksas 50% apmērā tiktu piešķirtas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcai, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai, Liepājas reģionālajai slimnīcai, Daugavpils reģionālajai slimnīcai, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīcai, Jelgavas pilsētas slimnīcai, Vidzemes slimnīcai, Jēkabpils reģionālajai slimnīcai un Rēzeknes slimnīcai.

Visām trīs universitāšu slimnīcām tiks piešķirtas piemaksas arī 30% apmērā. Savukārt piemaksas 20% apmērā tiktu piešķirtas arī stacionārajām ārstniecības iestādēm, kas neparādās 50% apmēra piemaksu saņēmēju sarakstā.

Savukārt Veselības ministrijas, Slimību profilakses kontroles centra un Nacionālā veselības dienesta ierēdņiem un darbiniekiem, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā nodarbinātajiem piemaksas tiktu piešķirtas 20% apmērā.

Paziņojumā minētais liecina, ka piemaksas saņemtu arī ģimenes ārsti un aptiekāri. Tāpat tiek norādīts, ka ģimenes ārsti varētu saņemtu piemaksas 20% apmērā.

Jau ziņots, ka no kopējās summas 2,9 miljonu eiro apmērā teju trešdaļa jeb kopumā 853 594 eiro paredzēti valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm, kuras sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus un kurās ir stacionēti Covid-19 pacienti. Kā norāda ministrijā, tas ļautu nodarbinātajiem, kuri ir iesaistīti Covid-19 pacientu ārstēšanas procesā, nodrošināt piemaksas 20% līdz 50% apmērā no mēnešalgas.

Tikmēr 751 918 eiro paredzēti valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm, kuras sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, uzņemšanas nodaļās nodarbinātajiem, nodrošinot piemaksas 20% līdz 30% apmērā no mēnešalgas.

Tāpat paredzēts nodrošināt piemaksas ģimenes ārstu praksēm, šim mērķim atvēlot 707 396 eiro, savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem - 331 079 eiro. Vienlaikus piemaksas paredzētas arī farmaceitiem par kompensējamo medikamentu izsniegšanu kopumā 257 783 eiro apmērā.

Vēl 20 128 eiro tiek atvēlēti Slimību profilakses un kontroles centram, savukārt vēl 5672 eiro Veselības ministrijai. Tikmēr Nacionālā veselības dienesta darbinieku piemaksām paredzēti 13 377 eiro.

Finansējumu piešķirs no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Kā arī šodien stājas spēkā noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos, kas tostarp paredz dīkstāves pabalstu izmaksu un valsts piemaksas nepilnu darba laiku strādājošajiem.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) iepriekš informēja, ka uzņēmēji atbalstam varēs pieteikties pēc tam, kad šo atbalsta shēmu būs saskaņojusi Eiropas Komisija (EK). Patlaban nav zināms, kad EK šo valsts atbalstu varētu saskaņot, bet Vitenbergs prognozēja, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) atbalsta shēmās paredzētos līdzekļus varētu izmaksāt decembra pirmajā pusē.

No noteikumiem izriet, ka Covid-19 krīzē dīkstāvē esošiem darbiniekiem izmaksāt pabalstus 330 eiro līdz 1000 eiro apmērā mēnesī. Atbalsta pasākumi tiks piemēroti no ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9.novembra, līdz šā gada 31.decembrim. Dīkstāves pabalstu izmaksas aplēstas 65,71 miljona eiro apmērā.

Noteikumi paredz, ka atbalsts dīkstāvē esošu darbinieka atlīdzības kompensēšanai tiks izmaksāts darbiniekam 70% apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas no šā gada 1.augusta līdz 30.oktobrim vai no to deklarēto mēnešu vidējo bruto darba samaksas pēc 1.augusta, kuros darbinieks faktiski strādājis. Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja darbiniekam dīkstāves pabalsts būs 50% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas mikrouzņēmumā par 2020.gada trešo ceturksni.

Dīkstāves pabalstu nepiešķirs, ja darba devējam būs nodokļu parāds, ja darba devējs ir maksātnespējīgs, kā arī, ja darba devējs vai tā valdes locekļi ir sodīti.

Dīkstāves pabalstus varēs saņemt darbinieki tādās nozarēs kā restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi, ēdināšanas pakalpojumi, bāru darbība, kinofilmu demonstrēšana, sporta un ārpusskolas izglītība, kultūras izglītība, atrakciju un atpūtas parku darbība, skaistumkopšanas pakalpojumi, fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumi.

EM aprēķini liecina, ka dīkstāves atbalstam varētu kvalificēties 134 119 darbinieki.

Tāpat noteikumi paredz, ka valsts nodrošinās atbalstu darba algu subsīdijai darba devējam 50% apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par periodu no šā gada 1.augusta līdz 31.oktobrim, bet ne vairāk kā 500 eiro apmērā par kalendāra mēnesi par darbinieku.

Atbalsta pasākumi tiks piemēroti no ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9.novembra, līdz šā gada 31.decembrim. Subsidētās darbavietas izmaksas aplēstas 20,12 miljonu eiro apmērā.

Lai pieteiktos atbalstam darba algu subsīdijai, darba devējam būs VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā jāiesniedz informācija par darba devēju, pamatojumu par apgrozījuma kritumu un informāciju par attiecīgo darbinieku.

Atbalstu nevarēs saņemt, ja darba devējam būs nodokļu parāds, tas būs maksātnespējīgs, ja darba devējs vai tā valdes locekļi ir sodīti.

Saņemot darba devēja iesniegumu, VID pārliecināsies par darbinieku darba tiesisko attiecību esamību pie darba devēja, pārbaudīs darba devēja atbilstību atbalsta kritērijiem un pieņems lēmumu par atbalsta sniegšanu.

Pēc EM aplēsēm, atbalsts algu subsīdijām varētu būt nepieciešams 134 119 darbiniekiem.

Šodien stājas spēkā noteikumi arī par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.

Tā kā minētais valsts atbalsts vēl tiek saskaņots ar Eiropas Komisiju, nav zināms, kad uzņēmumi varēs sākt pieteikties šim atbalstam.

Kopumā Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas kompensācijai valsts atvēlējusi 30 miljonus eiro. Šī atbalsta periods ir no šā gada 1.novembra līdz 31.decembrim.

Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtās informācijas, grantam kvalificējas aptuveni 111 600 nodokļu maksātāji, tāpēc programma ieviešanai varētu būt nepieciešami 30 miljoni eiro.

Noteikumi paredz nodrošināt krīzes grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Šo atbalstu varēs saņemt Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētie nodokļu maksātāji, sīkā (mikro), mazā un vidējā saimnieciskās darbības veicēji, lielie saimnieciskās darbības veicēji. Atbalstu saņems tie uzņēmumi, kuru apgrozījuma kritums ir vismaz par 20% salīdzinot ar vidējo apgrozījumu šā gada augusta, septembra, oktobra mēnešos kopā.

Atbalsta pieejamā summa uzņēmumam noteikta 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru nomaksāti darba algas nodokļi šā gada augustā, septembrī un oktobrī kopsummas, bet ne vairāk kā 50 000 eiro par atbalsta periodu, un ne vairāk kā 800 000 eiro saistītai personu grupai.

Atbalsts zivrūpniecības uzņēmumiem būs 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru nomaksāti darba algas nodokļi šā gada augustā, septembrī un oktobrī kopsummas, bet ne vairāk kā 50 000 eiro par atbalsta periodu, un ne vairāk kā 120 000 eiro saistītai personu grupai.

Atbalsts tiks piešķirts vienreiz par šā gada novembri un decembri. Grantu nedrīkstēs apvienot ar citu valsts atbalstu par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām.

Grantu lauksaimniecības produktu pārstrādes vai tirdzniecības nozares uzņēmumiem varēs piešķirt ar nosacījumu, ka to daļēji vai pilnībā nenodod primārajiem ražotājiem un atbalsts nebūs balstīts uz tādu produktu cenu vai daudzumu, kuri iegādāti no primārajiem ražotājiem vai kurus attiecīgie uzņēmumi laiduši tirgū.

Lai saņemtu krīzes grantu programmas pieejamo atbalstu, uzņēmumam būs jāiesniedz iesniegums Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanās sistēmā vai valsts pārvaldes pakalpojumu portālā "www.latvija.lv". Iesniegumā būs jānorāda, ar uzņēmuma reģistrāciju saistītā informācija, atbalstam pieprasītā summa un šā gada augustā, septembrī un oktobrī bruto darba algas, par kuru nomaksāti darba algas nodokļi.

Granta saņemšanai būs atsevišķi jāapliecina, ka atbalsta periodā uzņēmuma apgrozījuma kritums ir vismaz par 20% salīdzinot ar vidējo apgrozījumu šā gada augusta, septembra, oktobra mēnešos kopā un atbalsts tiks izlietots apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai no iesnieguma iesniegšanas brīža līdz 2021.gada 31.martam.

Atbalstu varēs saņemt vienreiz līdz 2021.gada 15.janvārim par visu atbalsta periodu.

Atbalstu nevarēs saņemt, ja uzņēmums strādā lauksaimniecības produktu primārās ražošanas nozarē. Ar primāro lauksaimniecību tiek saprasta primāro produktu ražošana vai audzēšana, tostarp ražas novākšana, slaukšana un saimniecībā audzētu dzīvnieku ražošana pirms nokaušanas. Tā iekļauj arī medības, zveju un savvaļas produktu vākšanu.

Grantu nevarēs arī saņemt, ja uzņēmuma būs aktuāls nodokļu parāds virs 1000 eiro, kā arī gadījumā, ka ja uzņēmums iepriekšējo sešu mēnešu periodā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas VID administrētos nodokļus vidēji mēnesī būs aprēķinājis mazāk nekā 200 eiro apmērā.