Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās pirms četriem gadiem bija grūdiens populismam visā pasaulē. Viņa nepārvēlēšana šogad nenozīmē, ka “trampisms” tuvākajā nākotnē izgaisīs. Tramps atstājis pēdas gan uz ASV politiskās skatuves, gan okeāna šajā pusē, tajā skaitā Latvijā, šovakar vēsta LTV raidījums “de facto”.
Par Trampu ASV prezidenta vēlēšanās šomēnes nobalsoja vairāk vēlētāju nekā pirms četriem gadiem. “Es domāju, ka viņš ir viens no lieliskākajiem prezidentiem, kāds ASV ir bijis. Un pirmo reizi ASV tiek vadītas kā uzņēmums, nevis kā valsts,” LTV filmēšanas grupai ASV sacīja Trampa atbalstītājs Josefs Landa.
Trampa vēlētāji balsoja gan par viņa viņa programmu, gan vienkārši bija lojāli republikāņiem, bet daudziem pievilcīgs šķiet Trampa uzvedības stils - mačo, kurš vēršanās pret politisko eliti, diskreditē esošās institūcijas un kārtību, tiražē sazvērestības, uzbrūk medijiem, sola grandiozas lietas un ignorē ekspertus Covid-19 pandēmijā.
Trampam netrūkst atbalstītāju arī Latvijā, bet pie mums viņam līdzīgu politiķu ir maz, lai gan tā sauktais “antiestablišmenta” noskaņojums ir liels.
“Latvijā ir ļoti labi priekšnosacījumi - un tas jau patiesībā ir ilgstoši gadu gadiem -, lai varu iegūtu un pie varas nāktu tie, ko reizēm sauc par populistiem,” saka pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Viņš pat savā ziņā ir pārsteigts, kāpēc “Latvijā esam tik viegli izkuģojuši starp iedzīvotāju tik drūmā noskaņojuma klintīm.”
Latvijā ir ļoti zema uzticēšanās Saeimai, valdībai, partijām un politiķiem. 70% aptaujāto SKDS pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām pauda viedokli, ka pie varas jānāk tiem, kas nekad nav bijuši politikā.
Un tiešām 13.Saeimas vēlēšanās vairumu deputātu nomainīja. Piedāvājot ātri un vienkārši atrisināt sarežģītas lietas, Saeimā ar troksni ienāca bijušā aktiera Artusa Kaimiņa dibinātā “KPV LV”. Tomēr tā uzreiz sašķēlās, daļa partijas iekļāvās valdībā un tonis pieklusa.
Kaktiņš uzskata, ka nevajadzētu to uztvert par pašsaprotamu, ka jaunas partijas ar spilgtiem līderiem, kurus citi sauc par populistiem, nonākot pie varas, vienmēr paliks “mierīgi, balti, pūkaini kaķēni”. “Tas tā var būt, un tas tā var arī nebūt,” saka sociologs.
Uz citu pasaules līderu fona Covid-19 pandēmijas laikā Tramps izcēlās ar ekspertu neklausīšanu. Izskatās, ka Latvijā šādu taktiku darīt visu pilnīgi pretēji valdībai, lai pievērstu auditorijas uzmanību, izvēlējies Saeimas deputāts Aldis Gobzems. Viņš pašlaik mēģina izveidot jaunu partiju.
Piemēram, ja valdība un eksperti Covid-19 laikā neliek vilkt maskas, tad Gobzems to pieprasa. Pavasarī politiķis sociālajā tīklā “Twitter” rakstīja: “Ārpus mājas ir 100% visiem jāvalkā maskas. Nav maskas, nenāc ārā.” Ja maskas nosaka daudzās vietās kā obligātas, kā tagad rudenī, tad Gobzems to pielīdzina verdzībai un parādās veikalā bez tās.
Par aicinājumu nelietot maskas Saeimas ētikas komisija šonedēļ nolēma izteikt Gobzemam rakstveida brīdinājumu.
Viens no Trampa jauninājumiem gan kampaņu laikā, gan arī esot pie varas bija tradicionālo mediju apvainošana melu ziņu ražošanā. Tas viņa vēlētājus uzrunāja.
Kā parāda vairāki starptautiski pētījumu pēdējos gados, uz populismu orientētais elektorāts Rietumeiropas valstīs jau pašos pamatos mazāk uzticas medijiem.
“No šīm pozīcijām raugoties, Tramam nebija jāizgudro velosipēds no jauna. Viņam faktiski bija jāpiešķiļ uguns tām pakulām, tai sagatavei, kas jau reāli eksistēja,” skaidro Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.
Viņš uzskata, ka, Trampam atstājot Balto namu, “trampisms” pasaulē paliks: “Ja mēs pieņemam, ka šādas neuzticības sēšana ir kaut kāda daļa vai būtisks elements šajā ideoloģiskajā kārtībā, kādu piedāvā Tramps un viņam līdzīgie, proti, vispārējā neuzticēšanās, alternatīvie fakti mūžīgi un visur apkārt.”
Pēc Trampa uzvaras pirms četriem gadiem arī Latvijā politiķi biežāk viņiem neglaimojošu saturu sāka pielīdzināt viltus ziņām. Ar to saskārās gan komercmediji, gan sabiedriskie. Latvijas Televīziju melu ziņu izplatīšanā vainojuši, piemēram, no pienākumu pildīšanas atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”), tieslietu ministrs Jānis Bordāns un deputāts Krišjānis Feldmans no Jaunās konservatīvās partijas.
“Kopējais rezultāts šajā troksnī, ko rada aicinājumi neuzticēties medijiem, kas balstās profesionālā žurnālistikā, tas veido pateicīgu augsni ciniskam noskaņojumam, ka nekam nevar uzticēties,” saka Kaprāns.
Tiesa, Latvijā mediji, īpaši radio un televīzija, bauda salīdzinoši lielu iedzīvotāju uzticību. Un uz citu reģiona valstu fona pie mums patiesībā mazāk tic sazvērestību teorijām - katrs ceturtais. Polijā, Ungārijā, Rumānijā, Bulgārijā, Slovākijā tām tic katrs trešais vai pat otrais, rāda starptautiskās domnīcas “GLOBSEC” svaigs pētījums. Tajā arī secināts, ka sazvērestības teorijām vairāk tendēti ticēt tie, kas nav apmierināti ar savu dzīvi un sistēmu kopumā.
Aptaujātie eksperti piekrīt, ka atbalsts radikālām populisma idejām un protesta balsojumam tuvākajā nākotnē Latvijā ir atkarīgs no tā, kā pie varas esošās partijas tiks galā ar Covid-19 krīzi, kas jau daudzus skārusi ekonomiski.
“Nav tā, ka es visu redzu ļoti, ļoti slikti, bet varēja būt arī labāk. Tas viss, protams, rada kontekstu, kāpēc šādos krīzes laikos, turbulences laikos visi tie procesi, kas normālos laikos notiek lēnāk, iegūt paātrinājumu,” saka SKDS direktors Kaktiņš.
Vēlētāju aptaujas rāda, ka Latvijā gandrīz visām partijām ir lielākas vai mazākas problēmas ar stabiliem atbalstītājiem un vēlētāji var mainīt domas īsā laikā.