Pēc vecāku domām, pie kibermobinga visbiežāk ir vainojama visatļautība digitālajā vidē, kur cilvēki var anonīmi izteikties vairāk un drošāk nekā reālajā pasaulē, liecina mobilo sakaru operatora "Bite Latvija" iniciatīvas "Iekod pirkstā!" veiktās aptaujas dati.
Latvijas Drošāka interneta centra eksperti uzsver, ka kibermobinga izskaušanā nedrīkst zaudēt modrību, ko pierāda, piemēram, attālināto mācību laikā fiksētie kibermobinga gadījumi un vecāku nepietiekamās zināšanas par šo problēmu.
Kā otru biežāko iemeslu kibermobingam vecāki norāda to, ka daudzos gadījumos viņi paši nemaz nezina, ko bērni dara internetā un kādas platformas izmanto.
Tāpat vecāku ieskatā kā viens no iemesliem, kāpēc kibermobings aizvien notiek, ir pāridarītāja nepieciešamība pašapliecināties, kas bieži notiek, aizskarot un pazemojot vienaudžus, jo tādā veidā bērni un pusaudži cenšas demonstrēt savu pārākumu vai apliecināt piederību kādai grupai.
Savukārt kā ceturto biežāko iemeslu kibermobingam vecāki min to, ka paši pieaugušie nereti neapzinās savas rīcības internetā ietekmi uz bērniem. Piemēram, redzot, kā pieaugušie apmainās ar komentāriem sociālajos medijos, izmantojot "asus" vārdus, viņu rīcību atdarina arī bērni, uzskatot to par pieņemamu.
Aptaujas laikā vecāki kā piekto biežāko iemeslu ir atzīmējuši zemas sabiedrības zināšanas par šo problēmu. Aptaujas autori uzsver, ka zināšanu trūkums ietekmē spēju kibermobingu novērst jau preventīvi, iespēju identificēt to, kā arī tālākos soļus situācijas risināšanā. Savukārt visretāk emocionālā pazemošana internetā, pēc vecāku domām, notiek tādēļ, ka upuri paši izprovocē šādas situācijas, piemēram, iebilstot pāridarītājam kādā jautājumā, aizsūtot kailfoto pēc pieprasījuma.
"Bite Latvija" Korporatīvo un sabiedrisko attiecību vadītāja Una Ahuna-Ozola skaidro, ka atbildīgu mobilo ierīču un interneta lietošanu var sekmēt ar izglītošanu par kibermobingu, vienlaikus stāstot par to, kā veidot cieņpilnas attiecības gan reālajā, gan digitālā vidē. Vienlīdz būtiski arī esot nevienā brīdī neatzīt, ka emocionālā pazemošana internetā ir normāla savstarpējo attiecību kārtošana.
"Svarīgu lomu spēlē arī tas, cik mēs paši pieaugušie esam savaldīgi ar skarbu vārdu izvēli," atzīmēja Ahuna-Ozola, klāstot, ka pēdējos gados ir pierādījies, ka cīņa ar kibermobingu nebeigsies vienā dienā, nedēļā vai mēnesī, bet šī problēma vienmēr atradīs citu izpausmes formu vai jaunu platformu, kurā mājot.
Turklāt, kā atzīmēja Ahuna-Ozola, veselīgai digitālai videi šobrīd ir vēl lielāka aktualitāte nekā jebkad iepriekš, jo līdz ar attālināto mācību procesu lielai daļai skolēnu arī laiks, ko viņi pavada tiešsaistē, ir krietni ilgāks. Kibermobinga izplatībai pateicīgu augsni rada arī pandēmijas veicinātā spriedze, agresiju nereti izliekot tieši internetā, skaidro aptaujas veicēji.
Latvijas Drošāka interneta centrs norāda, ka kibermobings lielākoties nesākas digitālā vidē, bet gan ikdienā, skolā - ikdienišķu konfliktu dēļ. Laikā, kad daļa skolēnu mācās attālināti, ikdienas "rīvēšanās" mazinās, līdz ar to arī aizskaršanas pārnešanai digitālā vidē nav iemesla.
Arī šī gada maija beigās veikta aptauja Latvijā par bērnu pašsajūtu attālināto mācību laikā atklāj, ka 27% aptaujāto kibermobingu piedzīvo mazāk, 6% to piedzīvo vairāk, bet, pēc pārējo respondentu domām, tas ir palicis nemainīgā līmenī.
Kā atzīmē Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska, lai arī Eiropas drošāka interneta centru dati liecina, ka kibermobinga līmenis, attiecībā pret pērno gadu šogad ir saglabājies tādā pašā līmenī, gan vecāki, gan pedagogi nedrīkst zaudēt modrību. "Piemēram, ja runājam par attālinātām mācībām, tad zinām, ka ir bijuši gadījumi, kad klasesbiedri attālinātas mācību stundas laikā platformas čatā apcēluši vienu no saviem klasesbiedriem," norāda Katkovska.
Lai novērstu šādus gadījumus, centrā aicina pedagogus platformas čatu vienkārši izslēgt, ja stundas laikā rakstiska iesaiste no skolēniem nav nepieciešama. Šādi gadījumi pieaugušajiem var kalpot arī par iemeslu sarunas sākšanai ar bērniem, lai noskaidrotu, vai viņi ko līdzīgu ir piedzīvojuši iepriekš, redzējuši, ka tā notiek ar citiem. Papildus tam centrā iesaka vecākiem arī ikdienā sekot līdzi bērna emocionālajai pašsajūtai un atklāti sarunāties par to, kas noticis gan reālajā dzīvē, gan digitālā vidē.
Katkovska piebilst, ka par daudziem kibermobinga gadījumiem aizvien netiek ziņots, tāpēc fiksētā statistika ir tikai "aisberga redzamā daļa". Kibermobinga gadījumos noteikti ir jāreaģē un jāziņo "drossinternets.lv". Lai mazinātu šīs problēmas izplatību bērnu un pusaudžu vidū. Pēc Katkovskas paustā, nedrīkst samierināties vai ignorēt, ka kibermobings notiek - ir jāiesaistās, lai to novērstu un neļautu tam atkārtoties.
Savukārt Ahuna-Ozola atgādina, ka gan skolēniem, gan viņu vecākiem ir pieejama virkne materiālu, lai apgūtu pamata zināšanas par kibermobingu, skaidrojot būtiskāko - kas tas ir, kā to atpazīt, kā rīkoties, sastopoties ar to, un kur meklēt palīdzību.
Latvijas Drošāka interneta centra vietnē "www.drossinternets.lv" ir pieejami vairāki izglītojoši materiāli, bet iniciatīvas "Iekod pirkstā!" izveidotajā vietnē "www.bite.lv/lv/kibermobings" atrodama ne tikai dažāda informācija par šo problēmu, bet arī interaktīvs tests skolēniem par emocionālo pazemošanu internetā, kas pieejams "https://iekodpirksta.lv/tests" un ļaus pārliecināties par savām zināšanām.
Aptauju veica mobilo sakaru operators "Bite Latvija" 2020.gada septembrī, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru "Norstat Latvija". Tajā piedalījās vairāk nekā 500 vecāku ar skolas vecuma bērniem visā Latvijā.