Rīgas rajona tiesa Siguldā 6.novembrī nolēmusi piedzīt no Latvijas Bankas vairāk nekā 151 000 eiro par labu tās bijušajam prezidentam Ilmāram Rimšēvičam kā neizmaksāto darba algu aptuveni gadu ilgajā laika periodā, kurā viņš bija atstādināts no amata pienākumu pildīšanas.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja abu pušu advokāti, Rimšēvičs bija vērsies Rīgas rajona tiesā pēc tam, kad Eiropas Savienības Tiesa (EST) atcēla lēmumu, ar kuru viņš bija atstādināts no amata. Savā spriedumā EST toreiz norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.
Rimšēvičs prasīja piedzīt no Latvijas Bankas 151 704 eiro, ko viņš būtu varējis nopelnīt, turpinot pildīt Latvijas Bankas prezidenta, Latvijas Bankas padomes locekļa un Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa pienākumus laikā no 2018.gada februāra līdz 2019.gada februārim. Tiesa viņa prasību pilnībā apmierināja. Tomēr Latvijas Banka šo spriedumu ir apņēmusies pārsūdzēt.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Latvijas Bankas pārstāvis tiesā, advokāts Dainis Lasmanis, Rimšēvičam amata pienākumus liedza pildīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piemērotais drošības līdzeklis, līdz ar to Latvijas Banka nevar uzņemties atbildību par amatpersonai neizmaksāto atalgojumu, jo banka tikai izpildīja KNAB lēmumu.
Lasmanis piebilda - tiesa arī konstatējusi, ka Rimšēvičs aptuveni gadu bijis dīkstāvē. Tomēr amatpersona nevar vienlaikus būt gan dīkstāvē, gan atstādināta, uzskata advokāts.
"Spriedums atstāj pretrunīgu motīvu iespaidu, un tādējādi ir grūti to uzskatīt par pamatotu. Vienlaikus konstatētie fakti neatbilst faktiskajai situācijai. Ne jau Latvijas Banka liedza Rimšēvičam pildīt tos pienākumus," atkārtoti uzsvēra Lasmanis, mudinot drīzāk vērtēt KNAB rīcības pareizību un tās radītās sekas.
Lasmanis informēja, ka 6.novembrī pasludinātais tiesas spriedums 20 dienu laikā ir pārsūdzams un viņš kā centrālās bankas pārstāvis pirmās instances tiesā ir aicinājis klientu noteikti izmantot šo pārsūdzēšanas iespēju.
Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns aģentūrai LETA apliecināja, ka minētais spriedums noteikti tiks pārsūdzēts, jo Latvijas Banka to uzskata par nepamatotu. "Vēršam uzmanību, ka 2018.gada februārī rīkojāmies, stingri ievērojot tiesībaizsardzības institūciju lēmumu un Rimšēviča advokātu sniegto informāciju par Rimšēvičam piemērotajiem drošības līdzekļiem," piebilda Silakalns.
Turpretim Rimšēviča advokāts Mārtiņš Kvēps tiesas spriedumu uzskata par taisnīgu un pamatotu. Viņš aģentūrai LETA skaidroja, ka, lai arī KNAB Rimšēvičam kā drošības līdzekli noteica aizliegumu pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, tomēr algas izmaksa tika apturēta ar atsevišķu bankas pieņemtu lēmumu.
"KNAB jau neteica, ka ir jāaptur algas izmaksa, bet tikai ierobežoja Rimšēviča funkcijas," prasītāja pozīciju skaidroja advokāts, piebilstot, ka KNAB lēmumam nav cēloniska sakara ar algas nemaksāšanu Rimšēvičam. Bijušā Latvijas Bankas prezidenta pārstāvis aģentūrai LETA arī atzīmēja, ka algas izmaksa viņa klientam tika apturēta ar lēmumu, kuru pieņēma par viņu zemāk stāvoša amatpersona.
Lūgts komentēt pretējās puses viedokli, ka pēc KNAB lēmuma par attiecīga drošības līdzekļa piemērošanu Latvijas Bankai faktiski nebija iespēju rīkoties citādi, advokāts norādīja, ka gadījumā, ja Latvijas Banka tā uzskata, tai ir tiesības tālāk vērsties pie KNAB.
Kā ziņots, KNAB 2018.gada februāri aizturēja Rimšēviču aizdomās par, iespējams, koruptīvām darbībām. Vēlāk viņam tika piemēroti vairāki drošības līdzekļi, starp kuriem bija arī aizliegums ieņemt centrālās bankas prezidenta amatu. Rimšēvičs gan atsāka doties uz darbu bankā, taču nesaņēma atalgojumu, kamēr nepildīja amata pienākumus.
Vēlāk Rimšēvičs vērsās EST, kura atcēla lēmumu, ar kuru viņš bija atstādināts no amata. Savā spriedumā EST norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.
EST konstatēja, ka Latvija nav pierādījusi, ka Rimšēviča atbrīvošana no amata ir balstīta uz tādu pietiekamu elementu esamību, kuri liecinātu, ka viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu attiecīgo statūtu izpratnē.
Jau ziņots, ka Rimšēviča krimināllieta tagad ir nonākusi tiesā. Viņš uz apsūdzēto sola sēdies kopā ar uzņēmēju Māri Martinsonu. Rimšēvičs apsūdzēts par diviem noziegumiem, proti, kukuļa - apmaksāta atpūtas brauciena - pieņemšanu, kā arī par kukuļa - naudas - pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos.
Rīgas rajona tiesa Jūrmalā Rimšēviča un Martinsona krimināllietā pagaidām ir apturējusi tiesvedību un vērsusies EST ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā ECB padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti, aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova.
Attiecīgi tiesvedība krimināllietā apturēta līdz brīdim, kad tiks saņemts EST lēmums.
