Šodien Latvijā tiek atzīmēta Lāčplēša diena un Bermontiādes 101.gadadiena, godinot Brīvības cīņās un citos militāros konfliktos kritušos karavīrus un valsts aizstāvjus.
Godinot Latvijas Brīvības cīņas un uzvaru pār Bermonta armiju, Rīgas dome aicina iedzīvotājus šodien savās mājā iedegt sveces, pieminēt valsts brīvības cīņās kritušos kareivjus un klausīties šai dienai veltītos koncertus tiešsaistē, informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.
Rīgas dome aicina iedzīvotājus svētkus atzīmēt atbildīgi, ievērojot visas epidemioloģiskās drošības prasības, tādējādi saudzējot savu un līdzcilvēku veselību.
Visus tos, kuri 11.novembra vakarā plānojuši doties pie Rīgas pils mūra, lai tradicionāli aizdegtu svecītes varoņu piemiņai, pašvaldība aicina rūpīgi pārdomāt šāda apmeklējuma nepieciešamību. Tāpat dome aicina rūpīgi izplānot savu apmeklējuma laiku un veidu, lai maksimāli tiktu ievēroti valstī noteiktie ierobežojumi sakarā ar Covid-19 izplatību, kā arī noteikti lietot sejas aizsargmaskas un ievērot distancēšanos.
Tiem, kas tomēr dosies pie pils mūra, jāņem vērā, ka šogad 11. novembra krastmalā netiks slēgta transportlīdzekļu satiksme, kā tas tika darīts iepriekšējos gados, rēķinoties ar lielu apmeklētāju skaitu. Cilvēku plūsmu pie pils mūra uzraudzīs policija, kura nepieciešamības gadījumā regulēs transporta satiksmi.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs Lāčplēša dienas priekšvakarā pēc Krīzes vadības padomes un Ministru kabineta kopsēdes atzina, ka tradicionālajā Lāčplēša dienas svecīšu nolikšanas pasākumā pie Rīgas pils inficēšanās risku nedaudz mazina fakts, ka tas notiek ārā.
Taču, neraugoties uz to, viņš neiesaka šādus pasākumus apmeklēt gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, jo tieši šīm riska grupām inficēšanās ar Covid-19 var izraisīt smagu saslimšanu.
Tiem, kas tomēr izvēlēsies apmeklēt 11.novembra krastmalu, speciālists iesaka mazināt inficēšanās riskus, distancēties, un, iespējams, arī ārtelpā lietos sejas maskas.
Atzīmējot Lāčplēša dienu, Rīgas pašvaldība atbalstījusi vairāku koncertu norisi veltītu šai atceres dienai. Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, koncertus nevarēs apmeklēt klātienē, bet tos būs iespēja vērot tiešsaistē tīmekļa vietnēs. Informācija par tiešsaistes koncertiem, norises laiku un māksliniekiem pieejama tīmekļa vietnē "www.kultura.riga.lv".
Valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) arī šogad pie Rīgas pils aizsargmūra ir izvietojusi tērauda aizsargsietu. Tas tiek darīts katru gadu, lai pasargātu Rīgas pils mūri no svecīšu un izdedžu liesmām un karstuma, pavēstīja VNĪ Komunikācijas daļā.
Ja pie mūra tiek izvietotas svecītes, VNĪ aicina izmantot stikla nevis plastmasas ietvarus.
Vienlaikus, ņemot vērā esošo situāciju saistībā ar Covid -19 ierobežošanu, VNĪ aicina ievērot valdības noteiktos drošības pasākumus.
Atzīmējot Lāčplēša dienu, Rīgas pašvaldība atbalstījusi vairāku koncertu norisi veltītu šai atceres dienai. Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, koncertus nevarēs apmeklēt klātienē, bet tos būs iespēja vērot tiešsaistē tīmekļa vietnēs. Informācija par koncertiem, norises laiku un māksliniekiem pieejama tīmekļa vietnē "www.kultura.riga.lv".
Godinot 1919.gada 11.novembra Latvijas brīvības cīnītājus, Levitam plānots nolikt vainagu Brāļu kapos plkst.11. Savukārt Kariņš ziedus Brāļu kapos noliks plkst.11.25.
"Latvijas karavīru drosme un varonīgums ļāva izcīnīt uzvaru pār Bermonta karaspēku, kas garantēja mūsu valsts brīvības un neatkarības nostiprināšanos un jau vēlāk - pilnvērtīgu starptautisko atzīšanu. Šogad Lāčplēša dienā aicinu godināt mūsu brīvības cīnītājus un karavīrus, aizdedzot svecīti mājas logā," aicina aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
"Latvijas armijas karavīru uzvara atstāja neizdzēšamas pēdas Eiropas vēsturē, pierādot, ka skaitliski mazā latviešu tauta ir stipra, un vēlas būt patiesi brīva. Es esmu lepns par mūsu karavīriem un zemessargiem, kuri ir uzņēmušies pildīt tik ļoti svarīgo uzdevumu - aizsargāt Latvijas neatkarību," uzsver Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
Plkst.9 aizsardzības nozares vadība ekumēniskajā dievkalpojumā aizlūgs par visiem par Latvijas valsti kritušajiem karavīriem. Dievkalpojumu tiešraidi nodrošinās Latvijas Televīzija.
Savukārt plkst.18.55 Latvijas Televīzijas 1.kanālā būs skatāma režisora Askolda Saulīša veidotās Latvijas armijas simtgadei veltītās dokumentālās filmas "Mans zelts" pirmizrāde. Filma tapusi sadarbībā ar AM.
Plkst.19 visā Latvijā skanēs baznīcu zvani par godu 101.gadadienai kopš uzvaras pār Bermonta karaspēku.
Savukārt plkst.19 "RīgaTV 24" translēs piemiņas pasākumu Rīgas Brāļu kapos Latvijas brīvības cīņas kritušajiem karavīriem. Pasākuma laikā aizsardzības nozares vadība noliks ziedus un svecītes, godinot brīvības cīņās kritušo karavīru piemiņu.
11.novembrī zemessargi ir aicināti ierasties darba vietā kaujas formas tērpos, demonstrējot, cik daudz Latvijā ir pilsoņu, kas izvēlējušies brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpējoties par tās drošību.
Tāpat AM īpaši novembrī aicina Latvijas iedzīvotājus apmeklēt Neatkarības kara cīņu norises vietas, kuras apkopotas aizsardzības nozares izveidotajā tīmekļa vietnē "www.neatkaribaskars.lv". Iedzīvotāji aicināti apmeklējumu iemūžināt fotogrāfijās un video, sociālajos medijos lietojot tēmturi "#Neatkarībasceļš2020" un atzīmējot Latvijas armijas sociālo mediju kontu "@Latvijas_armija".
Jau ziņots, ka ņemot vērā ar Covid-19 izplatību saistītos valstī noteiktos ierobežojumus, atcelta 11.novembrī plānotā NBS un Iekšlietu ministrijas vienību militārā parāde un tautas gājiens. Tāpat atcelti virkne citu AM, NBS un Zemessardzes organizēto pasākumu visā Latvijā.
Šogad Lāčplēša dienā Latvijā atzīmē 101.gadadienu kopš neatkarīgās Latvijas armijas uzvaras pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī. Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas.
Latvijas Neatkarības karš ilga no 1918.gada 18.novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920.gada 11.augustam, kad tika noslēgts Latvijas - Krievijas miera līgums.
Gaidot Lāčplēša dienu, AM jau tradicionāli aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju nēsāt pie apģērba sarkanbaltsarkano lentīti.
Lāčplēša dienas svinēšana tika iedibināta īsi pēc 1919.gada 11.novembra - datuma, kurā Latvijas bruņotie spēki guva uzvaru pār skaitliski lielāko un arī labāk apbruņoto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku.
Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī, un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Tiek uzskatīts, ka tieši šajās dienās izšķīrās 1918.gada 18.novembrī dibinātās Latvijas Republikas liktenis - lai gan Latvijas neatkarība bija pasludināta, valstī joprojām atradās vācu un krievu karaspēks. Tikai 1919.gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību.
Ar 1919.gada 11.novembri simboliski tiek datēta arī Latvijas valsts apbalvojuma - Lāčplēša Kara ordeņa - izveide. Lāčplēša Kara ordeni, kura devīze ir "Par Latviju", piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā tika pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.
Latvijas Brīvības cīņas ilga no 1918.gada 18.novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920.gada 11.augustam, kad tika noslēgts Latvijas-Krievijas miera līgums.
Savukārt Bermontiādes cīņas, kurās Latvijas armija ar sabiedrotajiem cīnījās pret Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju, norisinājās no 1919.gada oktobra līdz decembrim. Cīņas ir ievērojamas ar to, ka sākotnēji nelielā Latvijas valsts armija ar ierobežotiem resursiem spēja sakaut skaitliski daudz lielāko un labāk bruņoto Rietumu brīvprātīgo armiju. Kā galvenie Latvijas valsts armijas uzvaras iemesli tiek minēta latviešu karavīru drosme un varonīgums, sabiedroto valstu sniegtais atbalsts Latvijai, pretinieka armijas iniciatīvas trūkums un sliktā kaujas organizācija. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.
Padomju okupācijas gados Lāčplēša dienas svinības bija aizliegtas. Lāčplēša dienu atsāka svinēt 1988.gadā, kad 11.novembrī Rīgas pils Svētā Gara tornī atkal tika pacelts sarkanbaltsarkanais Latvijas valsts karogs. Kopš 1990.gada Lāčplēša diena ir noteikta par atceres dienu, kurā piemin Latvijas Brīvības cīņās kritušos.
Lāčplēša dienā Latvijā ir tradīcija ēku logos ielikt svecītes, tā godinot kritušo brīvības cīnītāju piemiņu. Rīgā cilvēki svecītes aizdedz Daugavmalā pie Rīgas pils mūra. Par tradīciju kļuvis arī daudzviet Latvijā šajā dienā rīkot lāpu gājienus. Tāpat, simboliski pieminot izšķirošo uzvaru pār Bermonta karaspēku, ļaudis novembrī pie apģērba mēdz piespraust sarkanbaltsarkanas lentītes, kas nēsājamas ar stūriem uz augšu, veidojot burtu "V".