Valdība lems par dīkstāves pabalstu piešķiršanu un slimības lapu apmaksu no pirmās dienas

Atbalsta pasākumi tiks piemēroti no ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9.novembra, līdz šā gada 31.decembrim.

EM izstrādātie priekšlikumi pirmdien tika apspriesti finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, bet pēcpusdienu arī koalīcijas partneru starpā.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes informēja, ka, atšķirībā no pavasarī sniegtā atbalsta, šoreiz atbalsts tiks sniegts plašāk un visiem, kuri patlaban nevar strādāt. Pēc Vitenberga teiktā, uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt arī pašnodarbinātie un patentmaksas saņēmēji.

EM priekšlikums paredz ieviest dīkstāves pabalstus - tā zemākais slieksnis būs 330 eiro, bet griesti - 1000 eiro. Papildus tam tiks izmaksāti 50 eiro par katru apgādājamo. Reirs iepriekš izteicās, ka dīkstāves pabalsts tiks izmaksāts minimālā apjomā neatkarīgi no veiktajām sociālajām iemaksām.

Dīkstāves pabalstus varēs saņemt tajos uzņēmumos strādājošie, kam apgrozījuma kritums šā gada augustā, septembrī un oktobrī bija vismaz 20% apmērā un kas pēc NACE koda strādā nozarē, ko ietekmējis valdības lēmums par ārkārtējo situāciju.

Savukārt subsidētās darbavietas paredzētas 50% apmērā no šā gada augustā, septembrī un oktobrī deklarētās vidējās algas. Tās izmaksās darbiniekiem maksimāli 500 eiro apmērā.

Šis atbalsts būs paredzēts tiem, kuru apgrozījuma kritums augustā, septembrī un oktobrī bija vismaz 20% apmērā un kas pēc NACE koda strādā nozarē, ko ietekmējis valdības lēmums par ārkārtējo situāciju, tomēr uzņēmums turpina darboties ierobežotā apmērā.

Kā atbalsts tiks sniegtas arī subsīdijas apgrozāmiem līdzekļiem tiem uzņēmumiem, kuru apgrozījuma kritums augustā, septembrī un oktobrī bija vismaz 20% apmērā un kas pēc NACE koda strādā nozarē, ko ietekmējis valdības lēmums par ārkārtējo situāciju. Šis atbalsts plānots konkrētā apmērā no augustā, septembrī un oktobrī izmaksātām darba algām, par kurām nomaksāti visi nodokļi.

Vitenbergs atzina, ka ārkārtējās situācijas ierobežojumi tieši skar cilvēkietilpīgās nozares, piemēram, ēdināšanā, tirdzniecībā, izklaidē un skaistumkopšanas jomā kopā ir nodarbināti vairāk nekā 50 000 cilvēku, taču uzņēmēju un darbinieku skaits, kuru saimnieciskā darbība tieši ietekmēta Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ, ir krietni lielāks.

"Lielai daļai uzņēmēju kopš pavasara joprojām nav iespēja atsākt darboties ar pilnu jaudu, ir naudas plūsmas un piegāžu ķēžu traucējumi, atlikti norēķini un apgrozāmo līdzekļu trūkums. Valdības lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu daudziem uzņēmējiem uzlika vēl papildu darbības ierobežojumus, tāpēc atbalsts ārkārtējās situācijas laikā būs visiem Covid-19 vīrusa izplatības ierobežojošo pasākumu skartajiem un ietekmētajiem uzņēmumiem un to darbiniekiem," uzsvēra ekonomikas ministrs.

Iepriekš dīkstāves pabalsti tika maksāti no marta vidus līdz jūnija beigām. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, šajā periodā tika izmaksāti 133 462 dīkstāves pabalsti 53,6 miljonu eiro apmērā. Kopumā šie pabalsti tika izmaksāti 55 179 darbiniekiem, tostarp 2388 pašnodarbinātām personām.

Vidējais izmaksātā dīkstāves pabalsta apmērs bija robežās no 400 līdz 450 eiro. Vienlaikus pabalstu mazāku par 50 eiro saņēma 2,6% darbinieku, no 50 eiro līdz 249,99 eiro - 26,5%, no 250 eiro līdz 429,99 eiro - 23,9%, no 430 eiro līdz 699,99 eiro - 27,7%, bet maksimālo dīkstāves pabalsta apmēru 700 eiro saņēma 19,3% pabalstam pieteikto darbinieku.

Nozaru dalījumā visvairāk jeb 20% dīkstāves pabalstu pieteikumu tika saņemts no vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem. No izmitināšanas un ēdināšanas nozares uzņēmumiem saņemti 13,9% pieteikumu, no apstrādes rūpniecības - 9,5%, no profesionālo zinātnes un tehnisko pakalpojumu nozares - 9,5%, bet no mākslas, izklaides un atpūtas nozares - 8,2% pieteikumu.

Jau ziņots, ka ārkārtējās situācijas laikā līdz 6.decembrim valsts atbalsta iespējas ir budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" pieejamie 49 miljoni eiro.

Ministru kabinets šodien lems par iespēju Covid-19 krīzes laikā valstij apmaksāt slimības lapas pirmās dienas darbiniekiem ar elpceļu saslimšanu. Šādu priekšlikumu izstrādājusi Ekonomikas ministrija (EM) kopā ar Labklājības ministriju (LM), lai palīdzētu uzņēmējiem, kuru darbinieki slimo vai darba kolektīvs ir spiests doties karantīnā Covid-19 izraisītās slimības dēļ.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien pēc tikšanās ar valdību veidojošajām partijām pastāstīja, ka šāds lēmums pieņemts, nākot pretim darba devējiem. Tas esot nepieciešams, lai darbinieki, sajūtot saslimšanas simptomus, nedotos uz darbu, bet veiktu Covid-19 testu.

LM izstrādātie priekšlikumi pirmdien tika apspriesti finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, bet pēcpusdienā - arī koalīcijas partneru starpā.

Panākta vienošanās, ka elpceļu saslimšanas gadījumā darbiniekam tiks izsniegta darbnespējas lapa B no pirmās darbnespējas dienas līdz Covid-19 testa rezultāta dienai - ja tests būs pozitīvs, tad darbiniekam tiks turpināta B darbnespējas lapa.

Savukārt, ja tests būs negatīvs, tā veikšanas un gaidīšanas dienās tiks izsniegta darbnespējas lapa B (vidēji trīs dienas), kuru tālāk aizstās ar darbnespējas lapu A.

"EM pauž gandarījumu, ka atbalstīts mūsu sākotnējais priekšlikums slimības lapas apmaksāt darbiniekiem, kuriem ir elpceļu saslimšanas, jo šajā Covid-19 infekcijas izplatīšanās laikā ir ārkārtīgi svarīgi cilvēkiem ar jebkādu akūtu slimību simptomiem neapmeklēt darbavietu," uzsvēra EM.