Būtiska nekustamo īpašumu atsavināšana dzelzceļa projekta "Rail Baltica" vajadzībām Igaunijā un Latvijā sāksies nākamā gada vidū, pirmdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna.
Viņš skaidroja, ka patlaban Lietuvā projekta īstenošanai ir atsavināta lielākā daļa īpašumu un atlikuši pamatā tikai pievedceļi, savukārt Latvijā atsavināšana ir sākusies Rīgā, jo tas arī ir pirmais posms, kuru sāks būvēt. Tostarp Rīgas centrā un pie lidostas "Rīga" ir atsavināti vairāki īpašumi no privātpersonām un sakārtotas attiecības arī starp valsti un pašvaldību. Līdzīgi ir arī Igaunijā.
Savukārt plaša nekustamo īpašumu atsavināšana Latvijā un Igaunijā sāksies apmēram nākamā gada vidū, sacīja Driksna.
Lai atsavinātu nekustamo īpašumu, vajag zināt precīzu trases novietojumu. Viņš skaidroja, ka sākotnēji ir izplānots dzelzceļa trases koridors 60 metru platumā ar 300 metru paplašināto koridoru, un visi, kuru īpašumus šķērso šis koridors jau iepriekš ir brīdināti. Savukārt pašreiz projektētāji strādā pie detalizētiem risinājumiem, lai varētu precīzi līdz kvadrātmetriem noteikt atsavināmās zemes apmēru.
Tad, kad būs precīzi līdz kvadrātmetriem zināms atsavināmās zemes apmērs, ar katru zemes īpašnieku tiks sākts dialogs, identificējot zemes vienību, kā arī piesaistot neatkarīgu vērtētāju cenas noteikšanai, stāstīja Driksna.
Viņš minēja, ka atsavināšanā īpašuma cena tiek noteikta kā tirgus cenu, ieskaitot zaudējumus, kas nozīmē, ka tiek vērtēti un kompensēti arī ieguldījumi nekustamajā īpašumā.
Latvijā ir 1600 īpašnieku un individuālas sarunas notiks ar katru. "Tas prasa laiku, jo tas skar cilvēku un jebkuras šādas darbības ir emocionālas. Var saprast, ka dzelzceļš nav autoceļš, mēs nevaram kādu apbraukt apkārt un uztaisīt līkumu, bet pabīdot trasi kādā vietā par 50 metriem, trases garumā tā pabīdīsies vēl par pus kilometru un tas savukārt skars citus iedzīvotājus," teica Driksna.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.