Daļa restorānu pārtrauc darbību ārkārtas situācijas laikā

Daļa restorānu pārtrauks darbību ārkārtējās situācijas laikā, atzīst aptaujāto restorānu pārstāvji.

Tostarp, piemēram, restorāni "3 Pavāru restorāns" un "Entresol" ārkārtējās situācijas laikā pārtrauks darbību, kamēr restorāni "Kaļķu vārti" un "Vairāk saules" darbosies ierobežotā apmērā.

Vienlaikus restorānu pārstāvji atzīmēja, ka valdības lēmums izsludināt ārkārtējo situāciju bez jau iepriekš skaidri zināmiem atbalsta mehānismiem, nav bijis pareizs.

"3 Pavāru restorāns" līdzīpašnieks Mārtiņš Sirmais saka, ka restorāns ir pārtraucis darbību ārkārtējās situācijas laikā, jo restorāna ēdiens neatbilst līdzņemšanas konceptam.

Viņš piebilda, ka pavasarī, kad iepriekš valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija, restorāns mēģināja darboties režīmā, kas pieļauj arī līdzņemšanu, tomēr tas bijis samērā neveiksmīgi.

"Entresol" vadītājs Raimonds Zommers pieļāva iespēju, ka restorāns varētu arī tikt slēgts pilnībā, jo šobrīd ir ļoti liela neskaidrība par to, kāds atbalsts nozarei tiks piešķirts. "Mēs gaidām valdības lēmumu, lai pieņemtu tālākos soļus. Visi ir nobijušies, jo par neko nav skaidrības - nedz par to, kāds atbalsts tiks piešķirts, nedz par to, cik ilgi ārkārtējā situācija valstī varētu saglabāties," viņš sacīja.

"Entresol" vadītājs atzīmēja, ka sliktākajā gadījumā būs jāatlaiž visi restorāna darbinieki un jāmēģina pārkvalificēt darbību.

Arī restorāna "Vairāk saules" vadītājs Endijs Bērziņš norāda uz atbalsta mehānismu trūkumu, kas liedz plānot turpmāko uzņēmuma darbību. "Manuprāt, to varētu nosaukt par neizdarītu darbu no valdības puses, jo jau vismaz divas nedēļas bija zināms tas, ka lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu būs jāpieņem. Kāpēc es, kā uzņēmuma vadītājs, spēju tam laicīgi sagatavoties, bet valdība ne?," viņš pauda.

Tāpat Bērziņš uzsvēra, ka, pat turpinot uzņēmuma darbību ārkārtējās situācijas laikā, restorāna apgrozījuma kritums varētu būt 60-70% apmērā, jo, neskatoties uz to, ka uzņēmums darbojas arī ar pusfabrikātu tirdzniecību un ēdiena izsniegšanu līdzņemšanai, šie segmenti neveido pietiekami lielu daļu no uzņēmuma kopējā apgrozījuma.

Restorāna "Kaļķu vārti" izpilddirektore Sandra Sirmance norāda, ka restorānā ir iespējams līdzņemšanai pasūtīt vēlās brokastis vai atsevišķu piedāvājumu brīvdienām, taču restorāni šajā laikā nespēj konkurēt ar veikalos un ātrās ēdināšanas vietās nopērkamo produkciju.

Sirmance pauda, ka apmēram mēnesi uzņēmums ar iepriekšējiem ienākumiem darboties spētu, tomēr, ja ārkārtas situācija valstī ievilksies, gaidāma liela mēroga ēdināšanas uzņēmumu darbinieku pārkvalificēšanas uz citām nozarēm, kas saistīts ar atalgojumu. Pavasarī, kad restorāns atkal vērsies vaļā, būs jāmeklē citi darbinieki.

"Kaļķu vārtu" izpilddirektore tāpat par aktuālu iezīmēja problēmu, kas saistīta ar Ziemassvētku laika tuvošanos, jo ēdināšanas nozarē strādājošajiem tas uzskatāms par aktīvu un ienesīgu periodu, pēc kura seko janvāris, februāris un marts, kad situācijā pat bez pandēmijas gados, īpaši restorāniem, allaž bijusi slikta.

Kā ziņots, saslimstības ar Covid-19 ierobežošanai no pirmdienas līdz 6.decembrim Latvijā ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā spēkā būs virkne ierobežojumu, nosaka valdības lēmums.

Uz ārkārtas situācijas laiku Latvijā no pirmdienas aizliegti pakalpojumi, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu.

Valdības lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredz, ka uz četrām nedēļām Latvijā būs aizliegta izklaides pakalpojumu sniegšana bāros, naktsklubos, diskotēkās, akvaparkos, pirtīs, SPA, slidotavās, spēļu zālēs, bērnu viesību organizēšanas vietās, izklaides un atrakciju centros, batutu parkos, bērnu rotaļu istabās, bērnu pieskatīšanas istabās. Minētais aizliegums neattieksies uz atpūtu dabas takās.

Sabiedriskās ēdināšanas vietās būs atļauts izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

Tāpat ziņots, ka Restorānu biedrība valdībā iesniegusi savus priekšlikumus Covid-19 pandēmijas ierobežojumu atbalsta mehānismu izstrādei, kas ietver arī daļēju sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu apgrozījuma kompensēšanu, kā arī nozarei pēc ārkārtas stāvokļa beigām vismaz uz 18 mēnešiem samazinātu pievienotās vērtības nodokli (PVN), atjaunot dīkstāves pabalstus, noteikt atbalstu nodokļu atlikšanai un pagarināt jau atlikto nodokļu grafikus no pavasara, panākt vienošanos ar finanšu sektoru par pamatsummas procentu atlikšanu un pagarināt pavasarī saņemto "Altum" kredītu termiņus.