Trīs gadus pēc traģēdijas tiesai nav nodota lieta, kurā būtu jānoskaidro, kāpēc baseinā Ventspilī nodarbību laikā noslīka zēns. Policija Ventspilī "atslēgas" lieciniekus, kas ļāva lietu turpināt izmeklēt, nopratinājusi vairāk kā divus gadus pēc traģiskā notikuma, ziņo raidījums "Nekā personīga".
Par pārkāpumiem, kuru dēļ mira bērns, Izglītības kvalitātes valsts dienests Sporta centra bijušajam direktoram piemēroja administratīvo sodu 70 eiro apmērā.
Cietušo advokāts uzskata: "Izmeklēšanas ilgums ir vienkārši nepieņemams."
Pirms trim gadiem Latviju pāršalca traģiska ziņa. Ventspils Ūdens piedzīvojumu parka mazajā peldbaseinā peldēšanas apmācību laikā bija noslīcis četrus gadus vecs zēns. Tikai pēc tam atklājās virkne pārkāpumu - nodarbības nebija licencētas, peldēšanas laikā baseinā bija tikai viens pieaugušais. Izmeklēšanu sāka policija. Bet joprojām vainīgais notikušajā nav noskaidrots. Mirušā puikas vecāki pārmet policijai un prokuratūrai nespēju lietu izmeklēt.
Bojāgājušā zēna tēvs Kaspars Stivriņš atzīst: "Pašiem kā vecākiem visgrūtāk ir tas, ka līdz pat šim brīdim neviens nav pie atbildības saukts. Man ir jāiet pie sava bērna kapa, jānoliek tur ziedi, bet atbildīgo nav."
Nav svarīgs soda mērs, vai vēlme kādam atriebties. Svarīgi noskaidrot, kurš par to ir atbildīgs, lai nekas tāds vairs neatkārtotos. Tā saka mazā Tomasa vecāki, kuri 3 gadus un vienu mēnesi joprojām gaida kā beigsies policijas izmeklēšana, un vai vainīgo vai arī vainīgos noskaidros.
Stivriņš pauž, ka neko neesot noskaidrojuši. "Mums neviens neko nesaka. Tā arī viss stāv uz vietas. Ir bijuši iepriekš TV3 sižeti. Pēc tam jūtam, ka aukšgalā kāds sakustās vai policijā. Vairāk arī nekā. Tā arī viss stāv un līdz tiesai lieta nav nonākusi."
Atbildīgo meklēšanu 2017.gadā sāka gan policija, gan Izglītības kvalitātes valsts dienests. "Uz karstām pēdām" tika noskaidrots - sporta centram nav bijušas atļaujas un licences, lai šādas nodarbības vispār organizētu. Atklājās, ka valstī nav vienotu noteikumu, kas regulētu kā jānotiek peldēšanas apmācībām.
Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktors Juris Zivarts skaidro: "Tajā laikā mēs analizējām tieši procesa īstenotājus, kas tajā laikā bija uzņēmums, kas principā nebija ne reģistrēts kā izglītības iestāde, ne saņēmis kāda veida licenci. Tajā laikā uzsākām administratīvo lietvedību un uzņēmuma vadītāju saucām pie administratīvās atbildības."
Nelaime bija notikusi Ventspils pašvaldības un Latvijas olimpiskās komitejas uzturētajā sporta kompleksā. Tā bija daudzu neveiksmīgu sakritību virkne, kas noveda pie traģiskām sekām. Tieši tik sausi un bezpersoniski pirms 3 gadiem traģiskos notikumus komentēja atbildīgie Ventspilī.
Aivars Lembergs savā iknedēļas preses konferencē paziņoja - nedrīkst rīkot linča tiesu. Pašvaldības nevarot pie katras iestādes un darbiniekiem salikt inspektorus. Tā esot valsts atbildība veikt pārbaudes un sekot darbam.
Aivars Lembergs 2017. gada 13. oktobrī minēja: "Ko tagad katrai pašvaldībai, 119 pašvaldībām veidot kādu inspektoru tīklu par visiem jautājumiem? Tas taču ir absolūti nenormāli. Tā kā neapšaubāmi Izglītības ministrijai tā ir milzīga nolaidība."
Tolaik Ventspils sporta centru vadīja Uldis Boitmanis, viņš no amata aizgāja. Zaudēja darbu un iespaidīgu algu - gadā sporta centrā vidēji pelnīja 45-50 tūkstošus eiro, bet Boitmaņa karjera gāja augšup. Viņš turpināja būt Lemberga partijas "Latvijai un Ventspilij" domes deputāts. Pagājušā gada decembrī pēc ASV sankcijām darbs tika paralizēts ar Lembergu saistītajās struktūrās un iestādēs, agrāko olimpiskā centra direktoru Lemberga vietā iecēla Ventspils brīvostas pārvaldes valdē. Viņš arī turpināja būt nodibinājuma Ventspils olimpiskā vienības valdes loceklis un Basketbola kluba "Ventspils" valdes priekšsēdētājs. Par pārkāpumiem Izglītības kvalitātes valsts dienests viņam piemēroja administratīvo sodu 70 eiro. Likumā iespējamais maksimālais sods bija gandrīz uz pusi lielāks.
Lembers pirms trim gadiem atzina: "Un vienā nelaimē nepamatoti nevajag taisīt daudzas nelaimes, lai neiznāk tāda kā atriebība kādam, tā nedrīkst būt. Un es nedomāju, ka tie puisēna vecāki vēlas, lai būtu daudz līķu pēc šī negadījuma."
Nodarbības baseinā traģiskajā dienā vadīja Viktors Zujevs. Pēc tam peldēšanas pamatus viņš vairs nemācīja, aizgāja no Ventspils sporta skolas "Spars" direktora amata, bet kā jau pirms vairākiem mēnešiem "Nekā personīga" ziņoja vietējo bērnu vecāki - Zujevs atkal trenē bērnus. Tas redzams arī vairākās mūsu rīcībā nonākušās fotogrāfijās.
Peldēšanas treneris Viktors Zujevs sarunā ar "Nekā personīga" atzīst, ka vairs nestrādā par treneri. Treneris izvairījās no atbildes: "Es jums nekomentēšu. Pat ja tas tā būtu, es jums tā pat nekomentēšu. Kas tur latviski nesaprotams ir?"
Vēl pirms dažām nedēļām bojā gājušā bērna vecāki saņēma ziņas no policijas. Tika pieprasīts viņiem ierasties un atkārtoti sniegt liecības par notikušo. Vecāku advokāts, kurš pats savulaik bijis Ventspils policijas priekšnieks, to sauc par absurdu. Policija viņaprāt no paša sākuma strādājusi pavirši, liecinieki nav meklēti. Tāpēc advokāts un cietusī ģimene to darījuši saviem spēkiem.
Cietušās ģimenes advokāts atzīst: "Bērna vecāki par cietušajiem tika atzīti mēnesi pēc notikuma, kad arī tika uzaicināti policijā sniegt liecības. Un tad es novembra vidū uzrakstīja vēl vienu lūgumu procesa virzītājam, lai nopratina konkrētas personas. Sameklējot gan sociālajos tīklos, gan citādos veidos šo bērnu vecāku telefonus, arī bojā gājušā bērna vecāki, izmantojot sociālos tīklus, aicināja cilvēkus, kam ir kāda informācija par šo notikumu, dot ziņu, lai viņus varētu nopratināt. Nu tad uz to brīdi noteikti ir šīs personas novembra vidū nebija pratināts, par kurām es lūdzu viņus nopratināt procesa virzītāju."
Pagājušo ceturtdien 29.oktobrī "Nekā personīga" vērsās Latvijas republikas ģenerālprokuratūrā un Valsts policijā, lai noskaidrotu kā virzās izmeklēšana. Un kāpēc tā joprojām atrodas policijā. Vairākas dienas neviena no iestādēm atbildi nesniedza. Šonedēļ Valsts policija atbildēja, ka lieta strauji nodota prokuratūrai. No jebkādiem komentāriem policija atteicās.
Valsts policija žurnālistiem atzina: "Aizvadītajā nedēļā Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja amatpersonas, iegūstot pietiekamus pierādījumus, ir pabeigušas pirmstiesas izmeklēšanu komplicētā kriminālprocesā un tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa nosūtīšanu uz Ventspils rajona prokuratūru kriminālvajāšanas uzsākšanai. Ņemot vērā to, ka materiāls neatrodas pie mums, par izmeklēšanas gaitu, tā materiāliem un turpmāku virzību plašāku informāciju neesam tiesīgi sniegt"
Prasot precizēt dienu, kad lieta no policijas nodota prokuratūrai, datumi sakrīt ar laiku, kad sākām interesēties par tās virzību. Lietā uzraugošais prokurors Nauris Pinkovskis noliedz, ka saņēmis materiālus no policijas tikai pēc žurnālistu zvana priekšniecībai Rīgā. Lietā esot viens iespējamais aizdomās turamais, kurš un pēc kāda krimināllikuma panta, prokurors neatklāj.
Ventspils prokuratūras prokurors Nauris Pinkovskis atzina: "Lietu bija plānots nodot kaut kādu nedēļu pirms tam, bet nu tie ir atsevišķi, par ko es atkal šobrīd nevaru jums atklāt informāciju. Te vēl vajadzēja izdalīt materiālus par atsevišķiem jautājumiem, un tas mazliet šo te termiņu tā kā paildzināja," skaidro Pinkovskis.
Triju gadu laikā Ventspils baseina lietā nomainījušies 3 izmeklētāji. Prokurors Pinkovskis apgalvo - gan viņš, gan policija darbu darījusi labi. Tomēr spiests atzīt, ka pirmā izmeklētāja no lietas 2018.gadā tika atcelta. Viņa paziņojusi, ka esot bijis morāli grūti lietu izmeklēt. Turklāt savākto pierādījumu bāze bijusi nepietiekama. Un policisti tikai šī gada sākumā pratinājuši tādus lieciniekus, kuri snieguši būtiskus faktus, lai izmeklēšana virzītos uz priekšu. Un 2020.gada aprīlī lietā parādījusies persona, kam tiesības uz aizstāvību. Tātad iespējamais vainīgais.
Nauris Pinkovskis atzina: "Policija faktiski atrada lieciniekus vēl šos vecākus kādu no vecākiem, kas bija vedis bērnu, kas konkrētajā gadījumā varēja sniegt pavisam noderīga informācija, kas tā tad arī mums tāpat deva iespēju noteikt kvalifikāciju un uzskatīt, ka šis pierādījumu kopums ir pietiekams, lai iesaistītu personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Tas nebija viens liecinieks, tie bija vairāki liecinieki. Un tad policija no 2017. gada nevarēja atrast šos cilvēkus, kas bija baseina telpās un bija liecinieki. Kā jau es norādīju, viņš veica visu iespējamo, tātad gan presē, gan arī mēģinot caur šiem maksāšanas uzdevumiem atrast šīs te personas."
Cietušās ģimenes advokāts uzsver: "Izmeklēšana, ja ņemam vērā ilgumu, tad tā ir vienkārši nepieņemama. Jo, manuprāt, lai arī šis notikums ir traģisks, es domāju, ka šī izmeklēšana šajā lietā - viņai nevajadzēja būt tik sarežģītai, lai vairāk kā trīs gadu laikā šis process nav nonācis tiesā. Man tas nav saprotams."
Uz jautājumu par to cik cilvēku ir aptaujāti lietas izskatīšanas laikā, advokāts precīzu atbildi nesniedza, bet minēja, ka starp 15 un 20.
Likums nosaka, ka prokuroram pēc lietas saņemšanas 10 dienu laikā jāizlemj vai uzsākt kriminālvajāšanu. Prokurors Pinkovskis sola, ka 9.novembrī par savu lēmumu informēšot sabiedrību.