Zolitūdes lietā noņemtā tiesnese Dzintra Zemitāne saņem Tiesnešu kolēģijas pozitīvu vērtējumu

Šomēnes apritēs 7 gadi, kopš, sabrūkot Maximas veikalam Zolitūdē,  tika izdzēstas  54 cilvēku dzīvības. Pēc astoņām dienām gaidāms pilnais tiesas spriedums. Iztiesāšana vienā no sabiedrībā svarīgākajām krimināllietām gan ieilga. Atcēlās 20 sēdes, jo viena no tiesnesēm Dzintra Zemitāne ilgstoši nenāca uz darbu un īsi pirms prāvas beigām tika nomainīta, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Par regulārajām darba nespējas lapām aizdomas radās tiesas priekšsēdētājai, tomēr Veselības inspekcija nelikumības neatklāja. Tiesneses piemērotību šai nopietnajai profesijai, kā arī atbildību Zolitūdes lietas iztiesāšanā vērtēja Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. Tā pagājušajā ceturtdienā tiesnesei Zemitānei devusi pozitīvu vērtējumu.

Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ir sabiedrībai būtiska. Bez apgādniekiem un tuviniekiem palikuši vairāki desmiti ģimeņu Latvijā. Tiesas iznākumam ir jāatbild uz jautājumu, kas vainīgs pie kļūdām ēkas būvniecībā. Spriedums būs arī vērtējums izmeklētāju un prokuroru darbam.

Apjoma un sarežģītības dēļ krimināllietu Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā neskatīja viens, bet gan trīs tiesneši. Lielākā pieredze krimināllietās šajā sastāvā bija bijušajai prokurorei Dzintrai Zemitānei. Lietas izskatīšanas gaitā viņai bija vairākas ilgstošas darba nespējas. Līdz prāvas beigām bija palikušas vēl dažas sēdes, kad pērn septembrī Zemitāne paņēma kārtējo darba nespēju. Viņa atvaļinājumā esot, savainojusi roku, un nebija zināms, kad varētu atgriezties darbā.

Erlens Ernstons, Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesnesis, skaidro: "Šajā telefonsarunā netika saņemta tāda objektīvi ticama informācija, cik tad ilgi būs šāda darba nespēja vai slimošanas ilgums, līdz ar to nebija iespējams prognozēt to nopietno laiku, cik tad ilgi varētu noņemt lietas no izskatīšanas, un es biju spiests vairākas reizes - piecas - nozīmēt un atkal atlikt lietas izskatīšanu."

Kriminālprocesa likums paredz iespēju kādu no sastāva nomainīt pret rezerves tiesnesi, taču tajā risku ir vairāk nekā ieguvumu, jo, ja vēl kāds no tiesnešiem saslimtu, lieta draudētu apstāties vai pastāvētu iespēja, ka tā jāskata vēlreiz. Un četru gadu darbs, tajā skaitā 450 cilvēku nopratināšana, sāktos no jauna, tāpēc tiesas priekšsēdētāja gaidīja Zemitānes atbildi par atgriešanos darbā.

Tiesas dīkstāve ilga divus mēnešus. Cietušie savu neapmierinātību ar 20 atceltajām sēdēm pauda protestos, līdz, nesaņemot Zemitānes atbildi, pagājušā gada novembrī viņu Zolitūdes lietā nomainīja ar rezerves tiesnesi.

Mēnesi vēlāk "Nekā personīga" tiesnesi darba nespējas laikā novēroja braucam pie automašīnas stūres un pieskatot mazu bērnu. Viņa apgalvoja, ka rokas savainojuma dēļ viņa tiesneša pienākumus veikt nevar.

Dzintra Zemitāne 2019. gada 5. decembrī sarunā atzina, ka viņai ir salauzta roka. Uz jautājumu vai šis bija iemesls tam, ka Zolitūdes lietas izskatīšana tika atcelta, viņa atzina: "Es labprāt būtu atradusies zālē, ja tiesas priekšsēdētāja nebūtu no savas puses uzstādījusi prasījumu no manis, ka man ir jāraksta spriedums."

Uz jautājumu par to kāpēc netika pieprasīts asistents, kurš būtu palīdzējis veikt pienākumus, Zemitāne uzsvēra, ka šādi asistenti nav paredzēti. "Šinī procesā, es nezinu, kā to varētu realizēt. Mums ir palīgi, kas strādā, bet - tas nav tik vienkāršs darbs."

Tā kā Zemitāne izvairījās no atbildes par prombūtnes cēloņiem, tiesas priekšsēdētāja vērsās Veselības inspekcijā, lūdzot izvērtēt darba nespējas pamatotību. Pēdējo četru gadu laikā tiesnese ir vairrākārt ņēmusi darba nespējas lapu, kopumā sešas reizes. Saskaitot kopā visas attaisnotajā prombūtnē esošās dienas, sanāk, ka aptuveni gadu tiesnese nav bijusi darbā.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas priekšsēdētāja, Adrija Buliņa skaidro, ka Zemitānes iepriekš iesniegtās darba nespējas lapas atbilst pastāvošajiem regulējumiem un noteikumiem.

Tiesnešus ieceļ amatā uz mūžu. Ik pēc pieciem gadiem notiek viņu profesionālā vērtēšana, tāda tikko noslēgusies tiesnesei Zemitānei. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija deviņu cilvēku sastāvā analizēja kolēģes nolēmumus. Nozīmīga sadaļa vērtēšanā ir arī tiesas priekšsēdētājas sniegtajai atsauksmei par Zemitānes sadarbības prasmēm un darba organizāciju. Neskatoties uz priekšsēdētājas iebildumiem, Zemitāne saņēmusi pozitīvu vērtējumu.

Adrija Buliņa pauž: "Atsauksmē iekļāvu, kādi bija mani novērojumi. Iekļāvu savus ieteikumus un redzējumus, kas varbūt būtu tiesnesim jāpilnveido vai ar ko esmu apmierināta. Sīkāk es atklāt nevaru, jo šī informācija ir ierobežotas pieejamības."

Maris Vigants, administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājs, tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs, atzīst, ka nevar apstiprināt vai tiesnese ir saņēmusi negatīvu vērtējumu, jo novērtēšana vēl ir procesā. "Viņa turpina darbu kā Pārdaugavas tiesas tiesnese. Un novērtēšanas procesā, tiesnesei piedaloties, tika aplūkoti tie aspekti, kas bija pamanīti un tajā skaitā nokļuvuši plašsaziņas līdzekļos ( un par tiem tika diskutēts sabiedrībā), kā arī citi aspekti, kas saistīti ar profesionālo darbību, kas atbilda vispārpieņemtai normālai praksei," atzīst Vigants.

Tiesnešu vērtēšanas rezultāts ir slepens dokuments. Ja bijuši ieteikumi darba pilnveidošanai, tos drīkst izpaust tikai pats vērtējumu saņēmušais tiesnesis.

Vigants uzsver: "Pats process un tajā jau izteiktie secinājumi, tiesnesi virzīja uz atbilstošas attieksmes un rīcības ceļu, kādam tam patiesi vajadzētu būt . Un viņai šīs izpratnes kādā jautājumā varbūt nebija pietiekami. Par atzinumu tiek balsots. Un katrs no kolēģijas locekļiem savu attieksmi pauž balsojot."

Par tiesnešiem kļūst augsti kvalificēti juristi ar nevainojamu reputāciju. Viņiem jāapzinās savas rīcības ietekme uz tiesu varas autoritāti kopumā. Tiesas priekšsēdētājai ir tiesības pieprasīt tiesneša ārkārtas novērtēšanu. Un Buliņa to sola darīt, ja sadarbība ar Zemitāni neuzlabosies.

Adrija Buliņa atzīst: "Katrā tiesā tiesnesis, tas ir ļoti būtiski. Prieks, par to, ka tiesnesis nāks uz darbu un strādās. Tiesneša amats jau neietver tikai intelektuālo un profesionālo kvalitāti. Ir jārunā arī par tiesneša tādām personības iezīmēm. Tā iever arī komunikāciju ar sabiedrību. Ja mēs runājam par tādu globālu mērogu, tad tā varētu būt atbildība sabiedrības priekšā."

Tas nav negatīvi ietekmējis Zemiānes finansiālo stāvokli, jo saskaņā ar sniegtajām amatpersonu deklarācijām, viņai valsts pērn izmaksājusi 8 ņus tūkstošus eiro lielu slimības pabalstu.Vairākus tūkstošus eiro liels pabalsts izmaksāts arī divos iepriekšējos gados.

Tiesneses Zemitānes nenākšana uz darbu nav negatīvi ietekmējusi viņas finansiālo stāvokli, jo saskaņā ar amatpersonu deklarāciju, valsts pērn tiesnesei izmaksājusi 8 tūkstošus lielu slimības pabalstu. Vairākus tūkstošus lieli pabalsti bija arī divos iepriekšējos gados. Bijām nosūtījuši tiesnesei jautājumus, tomēr līdz raidījumam tos atbildes nesaņēmām.