Latvija bijusi skopākā Baltijā Covid-19 krīzes pārvarēšanā

 
©f64.lv, Romāns Kokšarovs

Tā arī nepagūstot pilnībā nostāties uz kājām pēc Covid-19 pirmā uzliesmojuma, Latvijas ekonomikai jāstājas pretī vēl vienai ārkārtas situācijai viena gada laikā. Izšķiroša nozīme būs valdības sniegtajai palīdzībai tiem, kas cieš visvairāk. Lai arī politiķi uzskata, ka ļoti veiksmīgi tikuši galā jau pirmajā piegājienā pavasarī, skaitļi rāda, ka grieziens Latvijas ekonomikai tad bija stipri dziļāks nekā kaimiņiem, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Saslimušo un mirušo skaits pavasarī Baltijā bija apmēram līdzīgs. Taču atšķirības redzamas ekonomikā. Lietuvā iekšzemes kopprodukts (IKP) aprīlī, maijā un jūnijā nokrita par 4,6% pret tiem pašiem mēnešiem pērn, Igaunijā - saruka par 6,2%, Latvijā - 8,6%.

Šajos mēnešos Latvijai unikāls bija privātā patēriņa kritums. Cilvēki mazāk tērēja naudu. Nepirka drēbes, kurpes, pulksteņus, grāmatas un citas mantas, bez kurām, sēžot mājās, varēja iztikt. Negāja uz teātriem un koncertiem, jo tie bija atcelti.

Tik liels patēriņa kritums nebija ne Lietuvai, ne Igaunijai. Latvijas Bankā pieļauj, ka vismaz daļēji pie tā var vainot salīdzinoši zemāku valdības atbalstu mājsaimniecībām.

Pēc Latvijas Bankas aprēķiniem, Latvija pavasarī, salīdzinot ar kaimiņiem, tērēja mazāk naudas atbalsta pasākumiem kopumā un stipri mazāk, lai saglabātu iedzīvotāju ienākumus. Septembra sākumā Latvija bija izmaksājusi naudu mājsaimniecību ienākumu saglabāšanai 0,3% apmērā no IKP, Igaunijā - 0,8%, Lietuvā - 0,9%.

Tā vietā lielāku daļu palīdzības valdība novirzīja finanšu instrumentiem uzņēmumiem.

“Tas, kas varbūt to īstermiņa šoku ekonomikai vairāk mīkstina, ir atbalsts mājsaimniecībām. Un te mēs, salīdzinoties ar Baltijas valstīm, redzam, ka mums gan dīkstāves pabalstu izmaksātais apjoms, gan arī citu pabalstu mājsaimniecībām apjoms bija mazāks nekā kaimiņvalstīs. Un ņemot vērā to, ka mājsaimniecības lielu daļu no saviem ienākumiem tiešā veidā patērē, tam, protams, ir momentāna ietekme uz ekonomiku,” pauž Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.

Fiskālās disciplīnas padome, kas šogad mudinājusi valdību pārlieku neaudzēt valsts parādu, vienā no rudens ziņojumiem pauda pārsteigumu, cik maz tomēr izmaksāts sociālajos pabalstos saistībā ar Covid-19. Dīkstāves pabalstos no plānotajiem 134,6 miljoniem eiro izmaksāja 58,4 miljonus.

Vasaras mēnešos situācija kļuva labāka. IKP kritums 3.ceturksnī pret to pašu periodu pērn Latvijā vairs nebija tik straujš: -3,1%. Tiesa, Lietuvā kritums bija vēl zemāks: -1,7%.

Bezdarbs, kas jūnijā pieauga līdz 2016.gada līmenim, gada otrajā pusē pakāpeniski samazinājās. 13,7 tūkstoši, kas reģistrējās bezdarbniekos pavasarī, rudenī ir iekārtojušies darbā, apliecina Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Tieši to pēdējās nedēļās kā mantru atkārto “Jaunās Vienotības” politiķi - ka Latvija noturējusi zemu bezdarbu.

“Es skatos uz kaimiņvalstīm, kur it kā ir izdota diezgan liela nauda, bet mūsu bezdarba līmenis, kas sen tā nav bijis, ir zemāks nekā Igaunijā. Lietuvā ir krietni, krietni augstāks,” oktobra vidū intervijā Latvijas Radio sacīja premjerministrs Krišjānis Kariņš. Finanšu ministrs Jānis Reirs arī izcēla, ka “mēs laikam pirmo reizi desmitgades laikā bezdarba rādītājos esam zemāk nekā Igaunija.”

Ekonomisti piekrīt, ka bezdarbs ir labs rādītājs, taču ne vienīgais. Krīzes visvairāk skartajās nozarēs - aviācijā, ēdināšanā, izmitināšanā - bija straujš algu kritums. Daudzus atlaistos atpakaļ tā arī nepieņēma.

Piemēram, pasākumu rīkotāji vasarā tā arī nespēja atkopties. Latvijas Pasākumu producentu asociācijā stāsta, ka, aptaujājot lielākos biļešu tirgotājus, secinājuši, ka šogad pārdoti 20% biļešu no gada normas.

“Tā sajūta, ka vasarā viss notika, ka vasarā bija pasākumi, tas neatspoguļo realitāti. Jā, bija pasākumi trīsdesmit cilvēkiem, piecdesmit cilvēkiem. Šajā vasarā pasākumi nav bijuši,” nosaka asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Ērglis-Lācis.

Pasākumu rīkotājiem kopš pavasara jārēķinās ar lielākiem vai mazākiem ierobežojumiem, arī pēdējās nedēļās. Taču industrijas pārstāvis uzskata, ka valdības atbalsts nesedz zaudējumus.

Piemēram, pirms nedēļas piešķirtā nauda viesnīcu un restorānu nozarei pasākumu rīkotājiem iet secen, atšķirībā no palīdzības vasarā. Nozares uzņēmumi var pretendēt uz grantiem, kas palīdz nosegt administratīvās izmaksas, bet lielākajām kompānijām ar noliktavām tie līdz galam nepalīdz, turklāt nauda drīz beigsies.

Ērglim-Lācim ir sajūta, ka Finanšu ministrija vairāk mēra “vidējo temperatūru slimnīcā” nevis iedziļinās katras nozares specifikā: “Ir jābūt citiem palīdzības mehānismiem kompānijām, kuru darbība ar Covid-19 ir nevis ierobežota, bet apstādināta. Mūsu kritums jau nav neveiksme biznesā vai nepārdomāti biznesa lēmumi. Nē, mūsu krituma iemesls ir valdības pieņemtie ierobežojumi.”

Jau vairākas nedēļas spēkā ir dažādi Ministru kabineta noteikti ierobežojumi, kuriem nebija sekojuši kompensācijas pasākumi.

“Šobrīd mēs redzam, ka ir skartas tieši pakalpojuma nozares - sporta norises, kultūras pasākumi, privātie pasākumi. Ir vesels uzņēmumu un mājsaimniecību klāsts, kurus ierobežojumi skar tiešā mērā. Tas, ko mēs varam mācīties no pavasara, šajā situācijā kādam labāk iedot par daudz, neieviešot pārāk stingrus nosacījumus, nekā kādu aizmirst,” uzskata Latvijas Bankas ekonomists Vilerts.

Šonedēļ pēc ilga pārtraukuma kopā sanāca finanšu ministra Reira vadītā darba grupa uzņēmēju un nodarbināto atbalstam. Tā izlēmusi tuvākajās nedēļās atjaunot dīkstāves pabalstus skartajām nozarēm. Šoreiz paredzēti arī daļējas dīkstāves pabalsti, ko neieviesa pavasarī, jo nezināja kā izkontrolēt krāpniekus.

Reirs pēc ceturtdienas valdības sēdes apliecināja, ka uzņēmumi varēs pabalstus kombinēt - gan noteikt pilnīgu dīkstāvi, gan samazināt darba apjomu. “Atšķirībā no iepriekšējā perioda, mēs domājam arī par palīdzību uzņēmumiem, jo neviens nav atcēlis komunālos maksājumus, neviens nav atcēlis īres maksas,” sacīja finanšu ministrs. Viņš arī solīja dīkstāves pabalstus izmaksāt vismaz minimālās algas apmērā.

Reirs gan nav gatavs no budžeta pilnībā kompensēt darba nespējas lapas, ko prasa uzņēmēji un Ekonomikas ministrija. Tā vietā tiek piedāvāts no valsts puses apmaksāt pirmo dienu, un pēc tam slimošanu no desmitās dienas.