Depozīta sistēmas ieviešanā cīņa par to, kurš tiks pie daudzmiljonu darījuma

Līdz šī gada beigām Valsts vides dienestam ir jāizvēlas uzņēmums, kas Latvijā ieviesīs iepakojuma depozīta sistēmu. Par sistēmas ieviesējiem pieteikušies divi uzņēmumi. Sacensība par septiņu gadu līgumu ir vesela kampaņa ar reklāmām sociālajos tīklos un konkurentu nomelnošanu, šovakar vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Par katru iegādātu dzērienu pircēji iemaksās ķīlu, dzērienu ražotāji maksās obligātu dalības maksu. Ja sistēma būs dārga, pieaugs produktu cenas. Ja tā būs neērta, tad nesasniegsim vides mērķi - pārstrādei savākt 90% no visām plastmasas pudelēm un atkritumu šķirošanas ziņā turpināsim būt viena no vismazāk attīstītām Eiropas Savienības valstīm.

Pagājušā gada oktobrī Saeima nobalsoja par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā. Diskusijas parlamentā bija ilgušas gadu. Dzērienu ražotāji kontroli gribēja sev, jo viņiem tā būs jāuztur. Tirdzniecības uzņēmumi iebilda, jo pudeļu pieņemšanas iekārtas atradīsies veikalos. Atkritumu apsaimniekošanas nozare centās topošo sistēmu sarežģīt, lai ieviesējiem nāktos izmantot viņu pakalpojumus.

2019. gada septembrī Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāte (ZZS) Dana Reizniece Ozola pauž: “Būtu vēlams, lai apsaimniekošanā būtu ne tikai ražotāji, ne tikai tirgotāji, bet arī atkritumu apsaimniekotāji.”

Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (A/P!) Juris Pūce uzskata: “Es esmu pret modeli, kur mēs nosakām likumā konkrētus komersantus vai komersantu grupas, kurām ir ar likumu garantētas monopola tiesības.”

Galu galā parlaments nolēma, ka depozīta sistēma uz septiņiem gadiem var nonākt jebkura uzņēmuma rokās. Vienīgā prasība ir, lai īpašniekos ir kāds no ražotājiem vai to biedrībām.

Par to, kā izvēlēties depozīta sistēmas operatoru, šovasar lēma valdība. Dzērienu ražotāji vēlējās, lai viņiem konkursā būtu priekšrocība, bet vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce iebilda. Ministri vienojās par kompromisu.

Pēc sistēmas ieviešanas dzērieni veikalu plauktos kļūs par 10 centiem dārgāki. Šos centus pircēji atgūs, kad iepakojumu ievietos depozīta iekārtās turpat veikalos un benzīntankos. Gada laikā pircēji par depozītu iemaksās 40 miljonus eiro. Sistēmu uzturēs no trim avotiem. Savāktās pudeles un bundžas pārdos atkārtotai izmantošanai. Daļa no 10 centu depozīta paliks neizņemta. To, kas vēl pietrūks, obligātā kārtā maksās dzērienu ražotāji.

Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga: “Visiem depozīta iepakotājiem - vai nu tie ražotāji vai tie importētāji, kas ieved dzērienus Latvijā, no 2022. gada būs obligāta dalība, kas ir noteikts ar Iepakojuma likumu, šajā depozīta sistēmā. Ir tā atšķirība, ka daļa no iepakotājiem veidos šo uzņēmumu, kas būs sistēmas operators un piedalīsies lēmumu pieņemšanā par to, kā šī sistēma ir organizējama.”

Uz līgumu par sistēmas veidošanu pieteikušies divi uzņēmumi: "Depozīta iepakojuma operators" jeb DIO un "Nulles depozīts". DIO īpašnieki ir alus, sulu un limonāžu ražotāji. Viņi apgalvo, ka ir īstā komanda uzdevumam, jo ir visieinteresētākie, lai sistēma būtu lēta. Īpašniekos ir arī plastmasas pārstrādātājs "PET Baltija", viens no bēdīgi slavenās "Tīrīgas" veidotājiem.

"Depozīta iepakojuma operatora" īpašnieki: AS "Cēsu alus", SIA "Cido grupa", SIA "Coca-Cola HBC Latvia", SIA "Alus un dzērienu iepakojuma savienība", AS "PET Baltija".

Uz jautājumu, cik lielu daļu no ražotājiem pārstāv DIO, MIKS STŪRĪTIS SIA "Depozīta iepakojuma operators" valdes priekšsēdētājs atbild, ka kopā šobrīd, uz pieteikuma sagatavošanas brīdi, bija pāri 80% no absolūtā apjoma, kas vispār Latvijā no depozīta iepakojumu dzērienu viedokļa tiek saražots.

DIO pauž aizdomas, ka konkursa noteikumi izstrādāti par labu otram kandidātam "Nulles depozītam".

Vairāk nekā puse no "Nulles depozīta" daļām pieder atkritumu nozares uzņēmumiem "BAO" un "Zaļā josta". Tie savukārt ir Andra Šķēles biznesa partnera Jāņa Vilgerta rokās. Vēl trešdaļu kontrolē Latvijas tirgotāju asociācija.

"Nulles depozīta" īpašnieki: Latvijas Tirgotāju asociācija, SIA "Zaļā josta", AS "BAO", AS "Latvijas balzams", SIA "Amrita Water Europe", SIA "Makol", SIA "Zlaukts", SIA "MobillyTX", SIA "Wingo Deposit".

"Nulles depozīts" plāno pirkt Latvijā ražotas iekārtas. Tās būšot lētākas un modernākas nekā konkurentu piedāvājums. Arī depozīta aprātu ražotājā "Wingo Deposit" trešdaļa pieder Vilgertam. Viena iekārta varētu maksāt ap 20 tūkstošiem eiro. Tādas būs jāuzstāda simtiem.

Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga: “Normatīvajos aktos nav izvirzītas nekādas tādas ļoti konkrētas prasības šiem automātiem, līdz ar to operatori var salīdzinoši brīvi izvēlēties, bet mēs šobrīd vērtēsim pieteikumos iekļautās prasības un tālāk būs saistoša pašam operatoram šī pieteikumā iekļautā tehniskai specifikācijai izvirzītās prasības, un šīs prasības tālāk izvēlētais tehnoloģiskais risinājums nekādā gadījumā nedrīkstēs būt sliktāks vai atšķirties par sliktu patērētajiem, lietotājiem.”

Latvijā ražotā "Wingo" galvenā atšķirība ir spēja atpazīt arī saplacinātas pudeles un skārdenes. Konkurents DIO uzskata, ka tas palielina krāpšanās risku.

SIA "Depozīta iepakojuma operators" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis pauž, ka visā depozīta pasaulē nav nevienas operators pasaulē, kurš pieņem, un nevis tāpēc, ka tehnoloģijas to nevarētu izdarīt - tehnoloģijas pieņemt mierīgi var pieņemt saspiestu iepakojumu, tas ir konfigurācijas jautājums, šis ir jautājums par pašas sistēmas darbības princips, kurš maksā par šo, piemēram, no Baltkrievijas ievesto iepakojumu vai iepakojumu, piemēram, kas ir nācis no pirmsdepozīta laika.

DIO vēlas nomāt skandināvu vai britu iekārtas. Par to saņem pārmetumus par Latvijas ekonomikas neatbalstīšanu.

Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs, SIA "Nulles depozīts" padomes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs uzskata, ka tie ir vietējie investori, tātad šajā gadījumā visa nauda tiktu ieguldīta Latvijas tautsaimniecībā, un no tā gūtu ieguvumu gan valsts, gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji. Un sevišķi svarīgi tas ir Covid laikā, lai nauda neaizplūst no valsts.

Minimāli tie būtu 40 miljoni, savukārt kā "DNB" finanšu analītiķi ir aprēķinājuši, ka uz šī līguma darbības laiku, septiņiem gadiem, tie ir aptuveni 300, 400 miljoni, kuri tiks akumulēti šajā sistēmā.

Potenciālajam sistēmas operatoram konkursa komisijai jāpierāda, ka tam ir nozares atbalsts. "Nulles depozīts" dokumentos minējis divus uzņēmumus, kas patiesībā nepiedalās. DIO šīs kļūdas sauc par dokumentu falsifikāciju, un cenšas panākt, lai vides dienests konkurentu izslēdz no konkursa.

Henriks Danusēvičs atzīst: “Mums ir jauna direktore, kas strādā pirmo gadu, viņa vienkārši iesniedza sarakstu, kurā "Elvi" nebija izsvītrots ārā. Vainīga. Mēs arī atvainojāmies, uzrakstījām attiecīgu labojumu.” Tikmēr SIA "Nulles depozīts" valdes loceklis Arnis Salnājs norāda: “Mums nav šaubu par mūsu veiktajām darbībām, ļoti labi, ka izvērtē padziļināti. Ļoti žēl varbūt, ka tas tiek darīts tādā situācijā, ka tas vairāk izskatās pēc tāda dzērienu ražotāju spēcīga lobija un spiediena.”

Vides dienesta juristi vēl domā, vai pārkāpums ir pietiekami smags. Pagaidām sacensību turpina abi uzņēmumi.

Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga: “Tiktāl, cik mēs šobrīd esam izvērtējuši pieteikumus, mums ir skaidrs, ka konkurss noslēgsies ar rezultātu, un decembra beigās vai janvāra sākumā mēs varēsim paziņot, kurš ir nākamais depozīta iepakojuma sistēmas operators, kurš uzsāks depozīta iepakojuma sistēmas darbību un iepakojuma savākšanu no 2022. gada 1. februāra visā Latvijas teritorijā.”

Likums paredz, ka sistēmas operatoram visa peļņa jāiegulda uzņēmumā, izņemt to nevar. Ja būs zaudējumi, tad tos caur obligātu tarifu segs dzērienu ražotāji. Saskaņā ar DIO plānu, sistēmas izveidošana maksās no 30 līdz 40 miljoniem eiro. "Nulles depozīts" apgalvo, ka viņu variants ir lētāks. Taču atšķirībā no DIO "Nulles depozīts" neļāva "Nekā personīga" iepazīties ar savu finanšu plānu.