Cietušā miljonāra liecības Lemberga prāvā sanikno prokurorus

Pēc garu garās cīņas turpat vai visas šīs vasaras ilgumā par to, kādā kārtībā tiks pratināti cietušie un liecinieki t. s. Lemberga prāvā, pagājušajā nedēļā liecības sāka sniegt cietušais miljonārs Vladimirs Krastiņš, kurš, kā izskanēja tiesas sēdē, uz liecināšanu ieradies no Ukrainas.

Pirmais iespaids par V. Krastiņa pratināšanu – prokuroriem pat vissvarīgākie liecinieki (ne par velti tiem piešķirts komfortablais cietušā statuss!) nesniedz vajadzīgās liecības, lai varētu pienācīgi uzturēt viņu sacerēto apsūdzību.

Cietušie nepalīdz

Jāatgādina, ka cietušais miljonārs Valentīns Kokalis, kurš, kā zināms, tika pratināts vairāk nekā pusgadu, sapratis, cik muļķīga ir apsūdzība par SIA Puses kapitāla daļu 2 (divu) latu nominālvērtībā izspiešanu, sāka stāstīt, ka izspiests tomēr esot nezināmos ofšoros paslēpts "Pušu bizness".

Cietušā pārstāvis miljonārs Jūlijs Krūmiņš priekšvēlēšanu gaisotnē nenocietās un liecināja, ka viņš tiesas zālē atrodas tādēļ, lai Ventspils mērs Aivars Lembergs nekļūtu par premjeru un Valsts prezidentu. Tādējādi J. Krūmiņš uzlēja veselu ezeru ūdens uz Lemberga dzirnavām, kurš vienmēr ir apgalvojis, ka šai krimināllietai ir politiski iemesli un mērķi – bet politisko konkurentu apkarošana nav un nevar būt likumīgs kriminālprocesa mērķis. Pat ja Latvijas tiesas ignorēs šo J. Krūmiņa atzīšanos, Eiropas Cilvēktiesību tiesā tā būs kā sarkana lupata vērsim.

Savukārt cietušais miljonārs V. Krastiņš pirmajās dienās sniedza valsts apsūdzības uzturētājiem tik nederīgas atbildes, ka, šķiet, pat nokaitināja tos.

Piesardzība pirmajā vietā

It kā publiski mazāk zināmais Ventspils miljonārs V. Krastiņš tiesā uzreiz pierādīja, ka ir ļoti apdomīgs un piesardzīgs cilvēks. Lai gan latviešu valodā viņš runā faktiski bez akcenta, tiesas prāvā tika pieaicināti pat divi tulki. Rezultātā latviešu un krievu valodas brīžiem samaisījās vinegretā; citos gadījumos, kad tulks apmaldījās firmu un tranzītbiznesa nianšu džungļos, pats V. Krastiņš iztulkoja savu domu latviski.

Tiesai tūlīt tika piestādīta ārsta izziņa, ka V. Krastiņam ir kaitīga psihoemocionālā pārslodze, kas nozīmē, ka pratināšana būs jāpārtrauc jebkurā brīdī, kad pratināmajam tas liksies par grūtu.

Miljonārs arī norādīja, ka viņam ir slikta atmiņa. Gandrīz katru domu V. Krastiņš pabeidza ar uzsvaru – "tas ir mans personīgais viedoklis", "tas ir mans pieņēmums". Tāpat viņš bieži uzsvēra "cik es atceros", līdz nonāca pat pie izteiciena: "Es neatceros – cik es atceros."

Gadījumam, ja atklātos kādi paša grēki, V. Krastiņš tiesai norādīja, ka divus trīs gadus no savas dzīves ir pavadījis pieņemamās telpās, kamēr "Big Bosi" pieņems lēmumus, kuri viņam jāizpilda, vai sastādīs papīrus, kuri viņam jāparaksta. Dokumentus viņš parasti parakstījis, neuzdodot liekus jautājumus.

Kur ir mana lidmašīna?

Diezgan lielā jautrībā tika apspriests prokurora Jāņa Ilstera jautājums, kurā vietā lidmašīnā parasti sēdēja "Big Bosi" un kurā – tādi izpildītāji kā V. Krastiņš. Ansis Sormulis kārtējo reizi nospīdēja ar asprātību un teica, ka viņš noteikti sēdētu tualetē. A. Lembergs sauca, ka viņš sēdēja pilota kabīnē. Pats V. Krastiņš rezumēja, ka viņi abi ar A. Sormuli sēdētu lidmašīnas kravas nodalījumā.

Tomēr atbilstīgi V. Krastiņa liecībām 1990. gadu sākumā A. Lembergs nebija galvenais "Big Boss". Tolaik Ventspils tranzīta biznesā gandrīz visu noteica miljonārs Ainārs Gulbis, pie kura uz Jūrmalu pēc instrukcijām V. Krastiņam bijis jābrauc pat divreiz dienā. Tolaik A. Gulbis bija visvarenākās tranzīta firmas – akciju sabiedrības Ventrans – padomes priekšsēdētājs. Atbilstīgi V. Krastiņa liecībām A. Gulbis faktiski nerēķinājās ar citiem akcionāriem un padomes locekļiem, lēmumus pieņēma, konsultējoties varbūt tikai ar citu tālaika "Big Bosu" Māri Forstu. Savukārt V. Krastiņam kā a/s Ventrans prezidentam šie lēmumi bija bez ierunām jāizpilda.

Sirdsapziņa pamodusies?

Kaut kādu iemeslu dēļ prokurori pirmoreiz šajā procesā nopietni sāka interesēties par a/s Ventrans tālaika milzu parādu Ventspils domei. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā prokurori pilnībā šo parāda lietu ignorēja, lai gan A. Lembergs jau 1990. gadu beigās Ģenerālprokuratūrā bija iesniedzis savus skaidrojumus par to.

Lietas būtība īsumā – lai nokārtotu a/s Ventrans sešu miljonu dolāru (tiem laikiem ārkārtīgi liela summa) parādu Ventspils domei, par kura radīšanu atbildība pilnībā gulstas uz A. Gulbi, Ventspils uzņēmēji pārņēma vairākus A. Gulbim piederošus aktīvus, tostarp Lat Transnafta, Multinord u. c. daļas. Tātad šīs akcijas tika nevis izspiestas, kā rakstīts A. Lembergam izvirzītajā apsūdzībā, bet gan pārņemtas par parādiem.

Prokurori šo versiju nepārbaudīja un, kā jau Neatkarīgā rakstīja, izdarīja tā, lai pirmstiesas izmeklēšanas laikā A. Lembergs nevarētu sniegt liecības.

Parāds Ventspils domei šobrīd jau atdots, ko tiesai apstiprināja arī V. Krastiņš. Arī pārējās V. Krastiņa liecības šajā jautājumā pilnībā sakrita ar A. Lemberga versiju, kas acīmredzot arī nokaitināja prokurorus.

Civiltiesiskas pretenzijas

Arī V. Krastiņa ievadruna faktiski neatbilda apsūdzības loģikai. Proti, V. Krastiņš teica, ka viņam ir pretenzijas pret A. Lembergu apmēram 25 000 latu apmērā sakarā ar to, ka A. Lembergs viņam 1994. gada beigās "lūdza – pieprasīja" "pārrakstīt" vai "dāvināt" kādai firmai Lat Transnafta kapitāla daļas. Bet materiālu pretenziju atrisināšana nav un nevar būt kriminālprocesa mērķis – šādu pretenziju pamatotību vērtē civilprocesuālā kārtībā.

Prokuroriem vajadzīgais stāsts par A. Lemberga visvarenību 1990. gadu sākumā V. Krastiņa interpretācijā arī īsti nesanāca. Uz jautājumu, kādas A. Lembergam tolaik bija iespējas kaut ko ietekmēt, V. Krastiņš teica, ka "neierobežotas", tādas pašas kā "Lužkovam Maskavā". Kad prokurori vedināja cietušo pastāstīt par Ventspils mēra politisko ietekmi, V. Krastiņš norādīja, ka A. Lembergs taču ir premjerministra kandidāts; bet, kad viņam prasīja par senākiem laikiem, viņš atcerējās, kā A. Lembergs runājis ar Maskavas ministriem un valsts plāna (Gosplan) ierēdņiem un kādus labumus šādi viņš mācējis izsist Ventspilij. Kad prokurori aicināja salīdzināt A. Lemberga un A. Gulbja ietekmi, V. Krastiņš norādīja, ka abiem ir "vienādi raksturi, bet augumi dažādi". Savukārt to, kāpēc Ventrans un A. Gulbis iedzīvojās milzu parādos, V. Krastiņš raksturoja ar sentenci: "Grūti ir naudu nopelnīt, vēl grūtāk – pareizi iztērēt."

Karalauka sarunas

Interesantas bija arī prokuroru un A. Lemberga savstarpējās replikas tiesas sēdes starplaikā. Ventspils mērs prokuroriem pārmeta, ka tie izdara spiedienu uz cietušo, un secināja: "Jums viss jūk un brūk." Prokurors Juris Juriss atbildēja, ka "tā jums tikai liekas" un "arī diži karavadoņi kļūdās", atgādinādams Napoleona sakāvi pie Maskavas.