Latvijas aizsardzības resors ir ņēmis vērā Kalnu Karabahas konfliktā gūto mācību par dronu izmantošanu kaujās, taču Nacionālo bruņoto spēkiem (NBS) patlaban trūkst vidēja sasniedzamības rādiusa raķetes. Šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Šodien komisijas sēdē diskutēja par aizsardzības resora nākamā gada budžetu un komisijas deputāts Edvīns Šnore (NA) interesējās, vai Aizsardzības ministrija, veidojot Latvijas pretgaisa spējas, ir ņēmusi vērā Kalnu Karabahas konflikta pieredzi, kad Azerbaidžāna tajā aktīvi izmanto Turcijas ražojuma dronus Armēnijas spēku tehnikas un karavīru iznīcināšanai.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) atbildēja, ka aizsardzības nozare ļoti rūpīgi seko jebkuram bruņotajam konfliktam, īpaši, karadarbībai Kalnu Karabahā. Aizsardzības ministrija tāpat kā no konflikta Austrumukrainā ir izdarījusi vairākus secinājumus.
Pabriks skaidroja, ka Latvijas pretgaisa aizsardzības bruņojumā ir pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas, tostarp, "Stinger", taču joprojām trūkst vidēja sasniedzamības rādiusa raķetes. Pie šīs problēmas aizsardzības resors strādājot, lai gan ātrs risinājums nav gaidāms, jo ir jāveic vairāki priekšdarbi un nepieciešams arī atbilstošs finansējums.
Ministrs nešaubās, ka droni ir nākotnes karadarbības neatņemama sastāvdaļa, jo dronus var izmantot daudzos veidos, tostarp, uzbrukumam pret transporta kolonnām. Vienlaikus dronu sistēmas ir iespēja tādām nelielām valstīm kā Latvija "mazināt spēku asimetriju."
"Jāsaprot, ka arī pretinieks neguļ, tāpēc ir jāpēta, kāda ir arī pretdronu aizsardzība. Ņemot vērā mūsu militārās industrijas pieaugošās iespējas, es domāju, ka droni ir joma, kurai patlaban pievēršam un turpināsim pievērst ļoti lielu uzmanību. Dronu sistēmas Latvijai rada daudzas papildus iespējas un tas ļauj reāli palielināt mūsu kaujasspējas," akcentēja ministrs.
Pabriks neslēpa, ka neskatoties uz starptautiskajiem notikumiem Latvijas aizsardzības resoram ir ļoti laba sadarbība ar Turciju, kura ir starp trīs vadošajām valstīm dronu izmantošanā kaujas laukos. Līdz ar to Latvija izmantošot visas iespējas, lai Latvijas aizsardzības sistēma pēc iespējas ātrāk varētu apgūt jaunās tehnoloģijas.
"Protams, viegli ir pateikt, bet pavisam cits ir to izdarīt, jo vienmēr viss prasa laiku un līdzekļus, taču mēs pie šī jautājuma strādājam," piebilda ministrs.
Vēl viena no Kalnu Karabahas konflikta gūtajām mācībām ir tā, ka Armēnija, iespējams, pārāk daudz paļāvās uz saviem sabiedrotajiem. Tas nozīmē, ka Latvijai jābūt gatavai nopietni ieguldīt savā aizsardzībā, domājot par moderniem izaicinājumiem, skaidroja ministrs.
"Ja Latvija atšķirībā no citām valstīm nevar sasniegt augstu līmeni daudzās konvenciālajās bruņojuma spējās, tad ar jauno tehnoloģiju ieviešanu mēs varam demonstrēt šo atšķirību," uzsvēra ministrs.
NBS komandieris Leonīds Kalniņš deputātiem norādīja, ka Latvija nav atpalikusi minētajā jomā. Kopš 2007.gada armija sāka ieviest dronus ekipējumā, lai nodrošinātu gaisa telpas kontroli un taktisko pielietojumu.
Nākamgad ir plānots specifisks vingrinājums, kur armija šajā jomā izspēlēs savas funkcionālās spējas, lai analizētu, kādi resursi nepieciešami risku samazināšanai NBS karavīriem uzdevumu izpildē.
Latvijas bruņojumā ir pretdronu ieroču sistēmas, taču tās ir jāprot pielietot, ņemot vērā Latvija dabu un infrastruktūru.
"Piekrītu, ka mums nekavējoties jāvirzās uz priekšu, tāpēc ir būtisks valsts atbalsts, lai aizsardzības sistēmai tiktu nodrošināts pienācīgs finansējums. Arī vietējā industrija ražo dronu sistēmas, taču ir elementi, kurus Latvijā neražo, tāpēc tos vajadzēs iepirkt ārvalstīs. Vajadzību ir daudz, taču neesam aizmirsuši bīstamību no droniem," uzsvēra komandieris.
Aizsardzības ministrijas (AM) šī gada budžets ir 663,67 miljoni eiro, bet 2021.gada budžets plānots 707,82 miljonu eiro apmērā. 2022.gadā un 2023.gadā budžets plānots attiecīgi 746,51 un 745,91 miljonu eiro apmērā.
Aizsardzības ministrijas galvenie pasākumi 2021.gadā būs nodrošināt ilgtspējīgu NBS spēju attīstību saskaņā ar aktuālo NBS attīstības plānu un pieejamo finansējumu. Tāpat uzdevums ir nodrošināt NBS vispusīgai attīstībai nepieciešamo infrastruktūras nodrošinājumu, turpinot kaujas un kaujas atbalsta spēju attīstību, ar tām saistīto infrastruktūras izbūvi un materiāltehnisko līdzekļu iegādes.
Nākamgad iecerēts turpināt pretgaisa aizsardzības, netiešā uguns atbalsta, komandvadības spēju un sauszemes spēku mehanizētās brigādes attīstību, veikt nepieciešamā personāla apmācību un infrastruktūras izbūvi helikopteru "Black Hawk" ieviešanai bruņojumā. Tāpat nākamgad plānots turpināt brigādes līmeņa nodrošinājuma spējas attīstību.