Valsts prezidents atbalsta ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī

© f64.lv, Oksana Džadana

Katram ministram savā jomā būtu jāizvērtē un jāizanalizē, kādi būtu nepieciešamie pasākumi, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Egils Levits, akcentējot, ka viņš pilnībā atbalsta ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī.

"Kā mēs redzējām pavasarī, ja ierobežojumi tiek ievēroti, tad pēc pāris nedēļām atkal ir novērojama pozitīva tendence," uzsvēra Valsts prezidents.

Tāpat Levits norādīja, ka sarunā ar Kariņu abi bijuši vienisprātis, ka situācija ar Covid-19 izplatību valstī ir ļoti nopietna, jo inficēto cilvēku skaits ir augsts. Prezidenta ieskatā, aktuāls ir jautājums, cik lielā mērā veselības sistēma spēj uzņemt pacientus, kas inficējušies ar Covid-19. Tāpat ir jādomā, kā ierobežot cilvēku savstarpējos kontaktus, lai mazinātu infekcijas izplatību sabiedrībā, kas ir absolūta prioritāte, uzsvēra prezidents.

Levits uzsvēra, ka nav pretrunu starp Covid-19 infekcijas ierobežošanu un ekonomikas darbību. Prezidenta ieskatā, tas ir maldīgs priekšstats, jo, ja cilvēki saslimst un infekcija izplatās, tas atstāj negatīvu ietekmi uz ekonomiku. Valsts pirmā amatpersona akcentēja, ka valdība piektdien skatīs konkrētus jautājumus, kādus pasākumus infekcijas ierobežošanai varētu veikt.

Runājot par ārkārtējās situācijas ieviešanu, Valsts prezidents norādīja, ka tas dod valdībai formālu iespēju ieviest tos pasākumus Covid-19 ierobežošanai, kādi ir nepieciešami. Levits uzsvēra, ka par ierobežojumu stingrību valdība lems, uzklausot ekspertus. Tāpat prezidents pauda, ka starp šiem pasākumiem ir jābūt arī zināmai konsekvencei.

Pēc prezidenta paustā, ja tiks izsludināta ārkārtējā situācija un ierobežota uzņēmējdarbība, valdība skatīs jautājumu arī par kompensējošiem mehānismiem. Levits akcentēja, ka runa ir par kopīgo solidaritāti, jo pandēmijas izplatība ietekmē visu sabiedrību.

Savukārt Kariņš žurnālistiem pavēstīja, ka situācija ar pandēmijas izplatību valstī ir nopietna, jo jau tagad ir redzams, ka veselības aprūpes sistēma ir pārslogota ar pacientiem, kuriem nepieciešama īpašā aprūpe, tomēr bez Covid-19 valstī ir arī citas slimības un medicīniskās vajadzības.

Ministru prezidents akcentēja, ka ar stingrākiem un apsteidzošiem pasākumiem var darīt visu, lai apturētu Covid-19 izplatību un nepieļautu, lai valsts un sabiedrība nonāktu tādā situācijā, kāda ir daudzās citās Eiropas Savienības valstīs, kur pandēmijas izplatību vairs nav iespējams kontrolēt.

"Vakar valdības sēdē uzklausījām ekspertus, kuri norādīja, ka jāpieņem stingrāki mēri, jo līdzšinējie pasākumi nav izrādījušies pietiekami. Piektdien notiks ārkārtas Krīzes vadības padomes [un Ministru kabineta] kopsēde, kur skatīsim iespēju ieviest valstī ārkārtējo situāciju, lai varētu adekvāti, savlaicīgi un izlēmīgi rīkoties," sacīja Kariņš.

Ministru prezidents pauda aicinājumu sabiedrībai ievērot pamatu pamatus, kas palīdz apturēt Covid-19 izplatību, proti, mājas, darbs un svaigs gaiss. Kariņš uzsvēra, ka mums visiem ir jāierobežo kontaktu skaits ar līdzcilvēkiem. Tāpat viņš mudināja cilvēkus ievērot pamatdrošības pasākumus - savstarpējo distanci, roku higiēnu un sejas masku valkāšanu publiskās vietās.

"Mēs katrs varam sniegt savu artavu pandēmijas ierobežošanā. Esmu pārliecināts, ka mums vēl ir iespēja ar stingrākiem pasākumiem darīt visu, lai apturētu Covid-19 izplatību," žurnālistiem pauda Ministru prezidents.

Valsts prezidents norādīja, ka tikšanās laikā puses pārrunājušas arī gaidāmo nodokļu reformu, uzsverot, ka viņš jau iepriekš ir norādījis, ka ar to ir zināmas problēmas. Levits akcentēja, ka patlaban "viss vēl ir procesā". Pēc Valsts pirmās amatpersonas paustā, valdība skatīs šos jautājumus vēlreiz un kompleksi, lai nodrošinātu to, ka nodokļu reforma patiešām sasniedz savu mērķi un nerada citas problēmas gan ekonomiskas, gan tiesiskas rakstura.

Kā vēstīts, Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība otrdien konceptuāli vienojās ieviest ārkārtējo situāciju, bet gala lēmumu plānots pieņemt piektdien.

Latvijā

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsūtītajām vēstulēm personām ar būtiskām neatbilstībām starp viņu bankas kontu apgrozījumu un deklarētajiem ienākumiem līdz šim ir papildus deklarēti maksājamie nodokļi 5,7 miljonu eiro apmērā, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Svarīgākais