Saskaņā ar “Norstat” jaunākā socioloģiskā pētījuma datiem par draudu izplatību – 28% Latvijas iedzīvotāju sastapušies ar draudiem savai veselībai vai dzīvībai, t.sk., 16% respondentu pat vairakkārt. Savukārt, uz jautājumu, cik lielā mērā Valsts policija, spēj aizsargāt cilvēku no draudiem veselībai un dzīvībai, “pilnībā spēj” – atbildēja vien 9% Latvijas iedzīvotāju. Draudu izplatība pieaug jaunāko paaudžu vidū.
Visvairāk ar draudiem ir saskārušies tie Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo Rīgā un Latgalē - 31%, kā arī Pierīgā (30%) dzīvojošie, bet vismazāk Zemgalē - 21%. Turklāt, Rīga un Pierīga ir ne vien visblīvāk apdzīvotais, bet arī mūsu valsts ekonomiski aktīvākais reģions ar augstāko sabiedrības labklājības līmeni. Tieši šo reģionu visbiežāk par savu dzīvesvietu izvēlas jaunā profesionāļu paaudze ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem.
Kā satraucošu tendenci, jāatzīmē arī fakts, ka ar draudiem visbiežāk sastapušies gados jaunāki respondenti, kas varētu liecināt par draudu izplatības pieaugumu mūsu sabiedrībā aizvadīto gadu laikā. Proti, visvairāk draudus saņēmuši iedzīvotāji vecuma grupā starp 18 un 29 - veseli 34% jeb pat biežāk nekā katrs trešais. Tikai nedaudz mazāk - 30% vecuma grupā no 30 līdz 39 un 29% vecuma grupā no 40 - 59. Lielākoties tie ir cilvēki, kuri savus pilngadības svētkus svinējuši jau neatkarīgas Latvijas laikā. Tikai vecuma grupā no 60 - 74 draudus dzīves laikā saņēmis katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs jeb 23% no aptaujātajiem respondentiem. Jāatzīmē, ka šie dati korelē ar draudus saņēmušo Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru sabiedrībā un viņu pieredzi, sadarbojoties ar tiesībsargājošo institūciju pārstāvjiem.
Ņemot vērā esošo situāciju, kopā ar domubiedriem tuvākajā laikā dibināsim sabiedrisko organizāciju, lai apvienotu Latvijas ļaudis, kuri ir sastapušies ar draudiem un nepietiekamu tiesībsargājošo institūciju atbalstu. Dibināmās no draudiem cietušu personu asociācijas mērķis ir novērst fizisku un psiholoģisku vardarbību Latvijas sabiedrībā, sekmēt cilvēktiesību ievērošanu un tiesībsargājošo institūciju profesionalitātes un atbildības pieaugumu. Starp asociācijas gaidāmajiem uzdevumiem noteikta vardarbīgu draudu gadījumu aktualizēšana sabiedrībā, ierosinājumi normatīvo aktu pilnveidošanai, politiķu un tiesībsargājošo institūciju vadītāju uzmanības pievēršana situācijai cilvēktiesību un sabiedrības drošības jomā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, likumsakarīgas ir respondentu atbildes uz aptaujas jautājumu, vai Jūs uzticētu savu un savas ģimenes drošību Valsts policijai? Atbildi “noteikti jā”, sniedza vien 22% respondentu. Turklāt Rīgā un Vidzemē šādu respondentu bija vien 20%. Savukārt visaugstāko uzticību policijai pauda Zemgales un Latgales iedzīvotāji jeb 25% katrā reģionā. Arī uz jautājumu, cik lielā mērā Valsts policija, Jūsuprāt, spēj aizsargāt cilvēku no draudiem veselībai un dzīvībai, visskeptiskākie bija Pierīgas iedzīvotāji. Proti, “pilnībā spēj” - atbildēja vien 6% Pierīgas iedzīvotāju, kamēr valstī kopumā tā uzskata 9% Latvijas iedzīvotāju. Savukārt, par pretējo - policijas mazspēju - pārliecināti 28% Latvijas iedzīvotāju un Pierīgā tādu ir pat 30%.
Socioloģisko pētījumu centrs “Norstat” aptauju veica šī gada oktobrī, kopumā aptaujājot 1010 respondentus visā Latvijā.