Aizvien vairāk Covid-19 pacientu nespēj pateikt, kur inficējušies
Turpinoties saslimstības ar Covid-19 pieaugumam Latvijā, aizvien vairāk Covid-19 pacientu nespēj pateikt konkrētu inficēšanās avotu, žurnālistus informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Patlaban, pēc eksperta sacītā, divi no trim Covid-19 pacientiem zina, kur inficējušies, vai var nosaukt cilvēku, no kura potenciāli inficējušies. Tikmēr trešdaļā gadījumu nav zināms konkrēts avots. Visbiežāk šādos gadījumos tiek apgalvots, ka sasirgušais potenciāli inficējies sabiedriskās vietās - veikalā, sabiedriskajā transportā vai caur attālākiem draugiem vai paziņām.
To vidū, kuriem izdodas atklāt inficēšanās avotu, 40% gadījumu šis avots saistās ar mājsaimniecību, 20% ar darbu, bet 10% gadījumu - ar izglītības iestādēm.
Eksperts pauda bažas, ka ārstniecības iestādes inficējušies 8% Covid-19 pacientu, kuriem ir zināma epidemioloģiskā saikne. "Diemžēl ir uzliesmojumi," sacīja epidemiologs, skaidrojot, ka "visbiežāk slimo ārsti, māsas un dažreiz pacienti, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus".
Pēc SPKC eksperta sacītā, arī sociālās aprūpes centros ir vismaz divi pietiekami lieli uzliesmojumi.
Perevoščikovs uzsvēra tā saucamā zelta standarta epidemioloģiskās drošības pasākumus, kuru vidū ir distancēšanās, izvairīšanās no nevajadzīgiem kontaktiem, kontaktu loka sašaurināšana, kā arī sejas masku lietošana un roku higiēna.
Lai gan saslimstība ar Covid-19 Latvijā turpina pieaugt, samazinās šī pieauguma temps, otrdien preses konferencē paziņoja SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
"Kaut gan saslimstība pieaug, pieauguma intensitāte samazinās - no 60%, kas bija pirms nedēļas, līdz 20%," skaidroja eksperts. Viņa ieskatā, šis samazinājums nav saistīts ar izmaiņām testēšanas apjomā.
Pēc Perevoščikova paustā, situācija Latvijā ir krietni labāka nekā kopumā Eiropas Savienībā. Eksperta ieskatā, tāpat pozitīvi vērtējams fakts, ka pēdējo divu dienu laikā pozitīvo testu īpatsvars ir bijis zemāks par 4,5%.
"Mums ir ļoti maz piemēru, kur ir redzama situācijas uzlabošanās, lietojot maigus ierobežojumus," tomēr atzīmēja Perevoščikovs.
Epidemiologs informēja, ka joprojām visvairāk slimo sociāli aktīvi iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 49 gadiem. Perevoščikovs arī iezīmēja tendenci, kas, viņaprāt, apliecina ieviesto ierobežojumu efektivitāti. Pēdējo divu nedēļu laikā sarukusi saslimstība ar Covid-19 bērnu vidū, patlaban proporcionāli esot vecuma grupa ar viszemāko saslimstību, kamēr pārējās vecuma grupās joprojām tiek novērots pieaugums.
Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī atklāts 171 saslimšanas ar Covid-19 gadījums, bet divi slimnieki miruši, liecina SPKC apkopotie dati.
Aizvadītajā diennaktī veikti 5235 Covid-19 testi, savukārt pozitīvo gadījumu īpatsvars bijis 3,3%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Aizvadītajā diennaktī mirusi divi pacienti, kuriem bija apstiprināta inficēšanas ar Covid-19. Mirušie pacienti bijusi vecuma grupās no 70 līdz 75 un no 80 līdz 95 gadiem. Līdz šim ziņots par 79 personu nāvi, kurām bijusi apstiprināta inficēšanās ar Covid-19.
Līdz šim saslimšana ar Covid-19 Latvijā ir apstiprināta kopumā 6439 personām. Kopš 29.oktobra no Covid-19 atlabušas vēl 38 personas, to kopskaitam sasniedzot 1444 cilvēkus.