Iekšlietu ministrs vēl nesteidz atbalstīt ārkārtējās situācijas izsludināšanu

Tikai pēc ekspertu uzklausīšanas un ziņojuma par kapacitāti veselības nozarē iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) varēs izlemt, vai Covid-19 epidemioloģiskā situācija Latvijā ir tādā līmenī, lai tiktu izsludināta ārkārtējā situācija.

Šorīt intervijā Latvijas Radio ministrs atzina, ir redzams, ka Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) viens no galvenajiem mērķiem ir inficēto personu skaita samazināšana. Taču pēc ministra domām, lai tiktu izsludināta ārkārtējā situācija, tad tai ir jābūt salāgotai ar konkrētiem rīcības plāniem par atbalsta mehānismiem.

"Ārkārtējā situācija, protams, varētu ļaut cīnīties ar infekciju, bet tas arī uzliks slogu visiem Latvijas iedzīvotājiem un visu nozaru uzņēmējiem. Es, lai pieņemtu lēmumu, vērtēju, kāda ir bilde kopumā, protams, paskatoties arī uz labākajiem pasaules piemēriem," sacīja ministrs.

Uz jautājumu, cik lielu slogu ārkārtējās situācijas izsludināšana uzliks uz tiesībsargājošajām institūcijām, ministrs atbildēja, ka noteikti tas palielināsies, bet, neskatoties uz pārslodzi, dienesti ir gatavi veikt savus pienākumus un izdarīt savu darbu pienācīgi.

Jau ziņots, ka šodien valdība pulcēsies ārkārtas sēdē kopā ar Krīzes vadības padomi, lai vērtētu Covid-19 epidemioloģisko situāciju Latvijā un, iespējams, lemtu par ārkārtas situācijas atjaunošanu valstī.

Ministru kabineta ārkārtas sēde attālinātā režīmā sāksies plkst.13.

Kariņš pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes pauda nostāju, ka, ņemot vērā Covid-19 izplatīšanos, ir pienācis laiks lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā. Tam gan nesteidza piekrist atsevišķas citas koalīcijas partijas.

Kariņš pirmdien pēc tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem žurnālistiem atzina, ka ir sasaucis valdības un Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdi, kur uzklausīs ekspertus no Veselības ministrijas un nozares, kā arī plānots lemt par turpmākajiem soļiem.

"Vēroju, ka slimnīcu kapacitāte lēnām un pakāpeniski pārkarst. Ja situācija nemainīsies, tad mums var draudēt tas, ka veselības aprūpes sistēmas pakalpojumi var tikt traucēti pandēmijas dēļ. Šī iemesla dēļ un pozitīvo testu īpatsvaram stabili pārsniedzot 4%, kas atzīts par līmeni, kad slimība izplatās nekontrolēti, domāju, ka mums pienācis laiks izsvērt ārkārtējas situācijas izsludināšanu," teica premjers.

Kariņš uzsvēra, ka tas būtu nepieciešams, lai varētu izsvērt mērus, ko esošais likumdošanas tvērums neatļauj pandēmijas savaldīšanai.

Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) eksperts Jurijs Perevoščikovs iesaka stiprināt ierobežojošos pasākumus valstī.

Sēdes darba kārtība liecina, ka tajā tiks uzklausīta medicīnas iestāžu sagatavotā informācija par aktuālo epidemioloģiskās drošības situāciju un veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un noslodzi, testēšanas kapacitāti, kā arī par situāciju ģimenes ārstu praksēs.

Valdības sēdē tiks uzklausīta Aizsardzības ministrijas sniegtā informācija par individuālo aizsardzības līdzekļu un higiēnas masku iegādi un rezervēm. Tāpat plānots skatīt grozījumus noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Patlaban nav zināms, kādi tieši grozījumi tiks veikti.

Valdība arī lems par Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" pārdalīt 18 miljonus eiro veselības nozares atbalstam.

VM rosina izdevumu segšanai par Covid-19 laboratoriskajiem izmeklējumiem novirzīt 15,08 miljonus eiro, sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu izmaksu segšanai par jūliju 403 446 eiro apmērā un par augustu 521 542 eiro apmērā. Tāpat rosināts segt zobārstniecības pakalpojumu izmaksas - par jūliju 32 827 eiro apmērā, bet par augustu 52 781 eiro apmērā.

VM arī rosina novirzīt 1,24 miljonus eiro medicīnas jomā strādājošajiem par nostrādāto virsstundu kompensēšanu Covid-19 pandēmijas laikā.