Latvijas Pašvaldību savienības un Siltumuzņēmumu asociācijas aplēses liecina, ka apkures sezona, lai arī ar novēlošanos, tiks sākta visos Latvijas namos. Jau šonedēļ daudzās pašvaldībās pieslēdz siltumu, taču prognozes atšķiras par ziemā iespējamo tarifu kāpumu un tā pārciešanu.
Bažas raisa iedzīvotāju maksātspējas kritums, kas automātiski izraisīs iztrūkumu pašvaldību maksāto pabalstu kontos. Plānotais dzīvokļu pabalstu apjoms šogad pārsniegts par 4,55 miljoniem latu. Turklāt šī ir optimistiskā prognoze, situācijai, ja apkures tarifus nenāksies celt vēlreiz. Valdība pa īstam ķerties pie šīs problēmas risināšanas kavējas – acīmredzot nezina, kā. Un pa vidu arī par vēlēšanām bija jādomā. Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš Neatkarīgajai atzīst, ka šī izvairīšanās jau kļūst smieklīga. Ik pēc divām nedēļām Ministru kabineta komitejas sēdēs debatē, kurš nu ko darīs, bet neko nedara.
Rīcības programma top mēnešiem
Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSA) vadītājs Andris Akermanis ir tikpat kritisks – ziņojums par situāciju valsts siltumapgādē, uz kā pamata jāizstrādā rīcības programma, top jau mēnešiem.
Jāatgādina, ka pirmā ziņojuma versija tika noraidīta, jo tās pamatā bija nepareizi dati. Taču neoficiāla informācija liecina, ka arī jaunajā ziņojumā tiek iestrādātas dažādas blēņas un situācija zīmēta optimistiskos toņos, kas neatbilst realitātei. Piesaukti arī ļaunprātīgie nemaksātāji, kaut gan tie pēc pašvaldību novērojumiem ir nenozīmīga parādnieku daļa. To pierāda arī parādu summas samazināšanās vasaras mēnešos, kad rēķini ir ievērojami mazāki. Tātad cilvēki nevis negrib, bet nespēj samaksāt.
Parāds sasniedz divu mēnešu apjomu
Pašvaldību savienība atkārtoti apkopojusi datus par situāciju ar parādiem 70 Latvijas pašvaldībās. Pa vasaru tie no 25,3 miljoniem nokritušies uz 19,5 miljoniem un procentuāli sarukuši par 23%. Taču no brīža, kad radiatori kļūs silti, tie atkal augs. Jau šobrīd atsevišķās pašvaldībās iedzīvotāju parāds sasniedz divu mēnešu apjomu – Valmierā, Jēkabpilī. Divu ar pusi mēnešu maksājumu apjomu – Ludzā, Kandavā, Vangažos.
Vēstulē atbildīgajām Ekonomikas, Labklājības un pašvaldību lietu ministrijām, kā arī premjeram Valdim Dombrovskim šie fakti ir detalizēti izklāstīti. Priekšā pateiktas arī divas lietas, kas jāizdara, lai iedzīvotāji pārlaistu ziemu siltumā. Pirmkārt, jāizbeidz jebkādas diskusijas par iespējamo samazinātās PVN likmes atcelšanu un pilna nodokļa sloga uzlikšanu apkurei. Otrkārt, ir jāpārdala proporcija, kādā pašvaldības un valdība maksā dzīvokļu pabalstus. Šobrīd tā attiecīgi ir 80:20. LPS prasa to diametrāli mainīt – 20:80, bet neoficiāli atzīst, ka pieņemams variants būtu arī puse uz pusi, bet ne mazāk. Pretējā gadījumā pašvaldībām nāksies samazināt sociālās palīdzības saņēmēju loku, un tad parādnieku saraksti kļūs vēl garāki. Šā gada laikā oficiālais trūcīgo iedzīvotāju skaits valstī jau pieaudzis no 100 uz 161 tūkstoti.
Tarifi varētu pieaugt janvārī
Jauns apkures tarifu lēciens varētu izraisīt gana smagus pārdzīvojumus, jo tad zem sitiena būs aptuveni 42% centralizēto siltumpakalpojumu lietotāju.
LPS padomnieks Aino Salmiņš prognozē, ka apkures tarifi varētu pieaugt janvārī vai februārī un tad arī iedzīvotājiem pietrūks naudas rēķinu maksāšanai, bet pašvaldībai – viņu pabalstīšanai. Būtiskākā loma būs gāzes cenai. Mazākās pašvaldībās šķeldas tirgotājus vēl iespējams pavazāt aiz deguna un pāris mēnešus nesamaksāt, bet ar Latvijas gāzi šādi joki neiet cauri – trīs laikā nesamaksāti rēķini, trīs brīdinājumi, un gāzes piegāde tiek pārtraukta. Andris Akermanis gan cer uz cenu stabilitāti. Tarifi jau ir cēlušies vidēji par 16–18%, un ar to vajadzētu pietikt. Taču viss atkarīgs no naftas, ar ko saistīta gāzes cena. Zināmas cerības gan tiek liktas arī uz pārunām ar Krievijas enerģētikas gigantu Gazprom. Latvijas trumpis tajās ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve, kas Krievijai vajadzīga ziemā.