Sociālo darbinieku biedrība jaunā likuma grozījuma dēļ pieprasa Ramonas Petravičas demisiju

Sociālo darbinieku biedrība atklātā vēstulē, kas adresēta vairākām amatpersonām, aicina nepieļaut sociālā darba speciālistu padarīšanu par nodokļu inspektoriem un pieprasa labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) demisiju.

Vēstules autori pieprasa apstādināt "nepārdomāto un, iespējams, pretlikumīgo" Finanšu ministrijas (FM) un Labklājības ministrijas (LM) iniciatīvu uzlikt pašvaldību sociālajiem dienestiem jaunu funkciju - vērtēt pašnodarbināto un mikrouzņēmuma nodokļa maksājumu atbilstību trūcīgas personas statusam vai sniegt apliecinājumu, ka viņa ienākumi ir nepietiekami, lai viņi varētu saņemt iespēju nemaksāt minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Sociālo darbinieku biedrība norāda, ka ar iecerētajiem grozījumiem likumā par valsts sociālo apdrošināšanu tiek paredzēta jauna funkcija pašvaldību sociālajiem dienestiem, kas, vēstules autoru ieskatā, pēc būtības ir nodokļu nomaksas kontrole -individuāls darbs ar ekonomiski aktīvu iedzīvotāju, proti, pašnodarbināto un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, kura ienākumi ir zemāki par valstī noteikto minimālo algu jeb 500 eiro no nākamā gada.

Tāpat biedrība atzīmēja, ka pirms šāda priekšlikuma izstrādes nav notikušas nekādas diskusijas ar profesionālajām apvienībām par šīs idejas lietderību, īstenojamību un jēgu. Vēstules autori norādīja, ka ir jau izskanējis ekspertu viedoklis, ka piedāvātie grozījumi vērtējami kā "genocīds pret personām ar zemiem ienākumiem, ir pretrunā ar sociālās apdrošināšanas būtību, bet vienlaikus tas ir arī sociālajiem dienestiem un sociālā darba profesijai neatbilstošs uzdevums, kas degradē profesiju".

Pēc vēstules autoru paustā, ierosinātie grozījumi likumā ne tikai paredz, ka pašnodarbinātajam vai mikrouzņēmuma maksātājam būs jāvēršas sociālajā dienestā, lai apliecinātu, ka ienākumi nesasniedz minimālo algu, tādējādi spiežot iziet birokrātisko trūcīgas personas statusa noteikšanas procesu arī tad, ja nav nepieciešama sociālā palīdzība, bet arī faktiski pārveido sociālos dienestus par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) padotajiem - nodokļu inspektoriem.

Sociālo darbinieku biedrība uzsvēra, ka tas būtiski transformē sociālā dienesta būtību, pārvēršot sociālos dienestus un sociālā darba speciālistus "no atbalsta sniedzējiem par represīvu kontroles iestādi". Pēc vēstules autoru paustā, šāds priekšlikums ir pretrunā arī ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto, kā arī sociālā darba profesijas misiju un uzdevumiem - sniegt palīdzību, vairot cilvēka pašnoteikšanos un veicināt sociālo taisnīgumu.

Vēstulē norādīts, ka saskaņā ar "Eurostat" datiem 2019.gadā Latvijā kopā bija 95 600 pašnodarbinātas personas, savukārt VID publicētā informācija liecina, ka 2019.gada ceturtajā ceturksnī valstī bija 29 292 pašnodarbinātas personas, kuras veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Pēc biedrības paustā, aprēķini rāda, ka no nākamā gada papildus vairāk nekā 66 tūkstoši personu vismaz reizi ceturksnī vērsīsies pašvaldību sociālajos dienestos, lai pierādītu, ka ienākumi ir zemāki nekā minimālā alga, skaidros iemeslus, kādēļ ienākumi ir tik zemi, kā arī būs spiesti veikt pagaidām vēl nedefinētus līdzdarbības pienākumus, lai tiktu atbrīvoti no plānoto minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu maksāšanas.

Vēstules autori atzīmē, ka saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem 2019.gadā apmēram 110,6 tūkstošu no sociāli apdrošinātām personām darba ņēmēju un pašnodarbināto personu ienākumi jeb obligāto iemaksu objekts bija no viena eiro centa līdz 429,99 eiro mēnesī. Biedrība skaidroja, ka šo personu vidējais veicamo obligāto iemaksu objekts jeb gūtie ienākumi bija 218,76 eiro mēnesī. Līdz ar to tiek sagaidīts, ka aptuveni 110 000 personas varētu doties uz sociālajiem dienestiem 119 pašvaldībās.

Sociālo darbinieku biedrība vērsa uzmanību, ka ieceres nesamērīgumu un neiespējamību to praktiski īstenot paspilgtina arī fakts, ka valstī katastrofāli trūkst sociālā darba speciālistu, kuri jau šobrīd strādā ar pārmērīgi lielu klientu skaitu, sniedzot sociālo atbalstu cilvēkiem, kuri paši nespēj sev palīdzēt - cilvēkiem ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem, bāreņiem, vecāka gada gājuma cilvēkiem un citiem.

"Vidēji tas nozīmētu 924 jaunus klientus vienā pašvaldībā, kas sociālā darba speciālistiem sociālajos dienestos izpaustos papildus darba apjomā - 308 stundas ceturksnī jeb 102 konsultāciju stundas mēnesī, pieņemot, ka viena saruna notiek 20 minūtes," aprēķinājuši vēstules autori.

Pēc biedrības paustā, vidēji vienā pašvaldības sociālajā dienestā tas veidotu sociālā darba speciālista pusslodzi: darbu, kurš nebūtu sociālais darbs, bet nodokļu nomaksas izsekošanas darbs, pēc būtības pretējs sociālā darba uzdevumiem un ētikai. Vēstules autori akcentēja, ka apmēram 60 sociālā darba speciālisti Latvijas sociālajos dienestos veiktu šādu ar profesiju nesaistītu darbu, norādot, ka jau šobrīd, lai izpildītu kaut vai esošo Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma normu - viens sociālā darba speciālists uz 1000 iedzīvotajiem, valstī kopā trūkst 823 sociālā darba speciālistu.

Vēstules autori norāda - uzliekot papildus ar profesiju nesaistītu birokrātisko slogu sociālā darba specialistiem, LM šo skaitu mākslīgi vēl palielina par 60, kas veido 883 sociālā darba speciālistu. Biedrība vērsa uzmanību, ka sociālo dienestu praksē tas nozīmē, ka 60 sociālā darba speciālisti, kuri varētu strādāt vidēji ar 30 aktīvām klientu lietām, jaunās funkcijas dēļ šo darbu nevarēs veikt.

"Tādējādi bez nepieciešamā atbalsta tiks atstātas 1800 ģimenes ar multiplām sociālām problēmām- vardarbība ģimenē, zemas vecāku prasmes, konfliktsituācijas, atkarības problēmas un tā tālāk, kamēr sociālā darba speciālisti pildīs nodokļu inspektora funkciju," akcentēts vēstulē.

Biedrības ieskatā plānotā sociālajiem dienestiem neraksturīgās funkcijas noteikšana samazinās sociālā darba speciālistu, tai skaitā sociālo darbinieku kapacitāti veikt profesionālās darbības pamatuzdevumus un pienākumus saskaņā ar profesijas standartu: identificēt un analizēt indivīda, ģimenes, grupas, kopienas sociālās problēmas, sekmēt to prevenci, sadarbībā ar klientu un citu profesiju pārstāvjiem tās risināt, piesaistot vai radot atbilstošus resursus, savā profesionālajā darbībā īstenot sociālo taisnīgumu, sekmēt klienta pašnoteikšanos, pārstāvēt klienta intereses.

Vēstules autori uzsvēra, ka nav saprotams, kādēļ LM aicina izveidot jaunu funkciju, nevis ievērot to, kas jau ir noteikts likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" un "Par nodokļiem un nodevām", proti to, ka nodrošināt valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā ir VID, nevis pašvaldību sociālā dienesta uzdevums.

"Savukārt, ja ir iecere šādām personām piedāvāt iespēju uzlabot savu kvalifikāciju, darba meklēšanas prasmes vai pārkvalificēties, lai integrētos pilna laika darba tirgū, to šobrīd saskaņā ar valsts pārvaldes funkciju sadalījumu nodrošina Valsts nodarbinātības aģentūra," pausts vēstulē.

Pēc biedrības paustā, sociālā dienesta uzdevums ir nodrošināt iedzīvotajiem nepieciešamos sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, sniegt atbalstu iedzīvotājiem dažādu sociālo problēmu risināšanā, kā arī atbalstīt viņus krīzes situācijās. Vēstules autoru ieskatā, tieši sociālie dienesti šogad, ārkārtējās situācijas laikā parādīja, ka neraugoties uz apdraudējumiem, ir gatavi turpināt darbu kopā ar mediķiem cilvēku dzīvības un veselības labā arī augsta epidemioloģiskā apdraudējuma apstākļos.

Tāpat vēstulē uzsvērts, ka sociālais dienests kā pašvaldības iestāde šo atbalstu sniedz kompleksi, iesaistot visus sociālā darba speciālistus, tāpēc jebkuras nepārdomātas izmaiņas ietekmē visu sociālā dienesta uzdevumu izpildi.

"Plānotā nodokļu nomaksas kontroles funkcija liks pārkāpt gan sociālā darba profesijas ētiskās, gan profesionālās robežas, jo ir pretrunā ar cilvēka cieņas un pašnoteikšanās principu, pilnībā sagraujot sociālā darbinieka profesionālo integritāti," pauda vēstules autori.

Vēstules autori akcentē, ka, plānojot būtiski palielināt sociālo dienestu noslodzi un birokrātisko slogu, LM faktiski neievēro sociālā darba vērtības, ētikas principus un arī labas pārvaldības principu, kas prasa valsts pārvaldes rīcību atbilstoši kompetencei, kā arī demonstrē pilnīgu necieņu pret sociālā darba speciālistiem. Turklāt, pēc biedrības paustā, LM, kam vajadzētu būt sociālā darba nozares politiskajam lobijam un aizsargam, ir "izkārusi balto karogu un kapitulē absurda un FM terora priekšā".

Sociālo darbinieku biedrība vērsa uzmanību, ka tā ir spiesta norādīt uz labklājības ministres un LM augstākās vadības nekompetenci, rīcības pretrunīgumu ar sociālā darba pamatprincipiem, sociālā dienesta būtību un, iespējams, pat ieceres prettiesiskumu, tāpēc LM vadība ir zaudējusi sociālā darba speciālistu, tai skaitā sociālo darbinieku uzticību.

"Diemžēl šī nav pirmā reize, kad labklājības ministre un LM sagatavo ar nozares speciālistiem neizdiskutētus un nozares speciālistu neatbalstītus priekšlikumus," uzsvēra biedrība, norādot, ka tā pieprasa Petravičas demisiju un minētās ieceres steidzamu apturēšanu.

Biedrība rosina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un citas valsts amatpersonas aicināt uz tikšanos Sociālo darbinieku biedrības un Latvijas sociālo dienestu vadītāju apvienības pārstāvjus, lai pārrunātu vēstulē minēto situāciju un meklētu risinājumus, kas ir tiesiski, ētiski un pieņemami sociālā darba speciālistiem.

Vēstules autori akcentēja, ka gadījumā, ja "šī absurdā un sociālos dienestus un sociālā darba speciālistus degradējošā iniciatīva" netiks apturēta, tad Sociālo darbinieku biedrība kopā ar sadarbības partneriem būs spiesta organizēt piketus un citas protesta akcijas, ko sociālie darbinieki līdz šim nav darījuši.

Atklātā vēstule adresēta Valsts prezidentam Egilam Levitam, Kariņam, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājam Andrim Skridem (AP), tiesībsargam Jurim Jansonam, finanšu ministram Jānim Reiram (JV) un Petravičai.