Epidemioloģisko krīzi saskaņā ar likumu vada Veselības ministrija un lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu pieņem valdība, paziņoja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), lūgts paust viedokli, vai valstī būtu nepieciešams izsludināt ārkārtējo situāciju Covid-19 izplatības dēļ.
Ģirģens uzsvēra, ka epidemioloģisko krīzi saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumu vada Veselības ministrija, savukārt Iekšlietu ministrija (IeM) vadās no veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) un epidemiologu pozīcijas.
Ģirģena kolēģis valdībā, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) ceturtdien aģentūrai LETA atzina, ka Latvijai ātrāk ieviešot Covid-19 ierobežojumus, straujāk tiks panākta inficēto skaita samazināšanās, taču patlaban izskatās, ka valstī vienlaikus notiek manevrēšana starp vēlēšanos ierobežot infekcijas izplatību un nerīkoties.
Pabrika skatījumā, lēmumam par to, vai Latvija izsludina ārkārtējo situāciju, ir jābūt balstītam tikai uz vienu vienīgu argumentu, proti, ja Latvija ir krīzē un redzams, ka ar krīzi nevar tikt galā, izmantojot parastās ikdienas metodes, tad tādā gadījumā valstī jāievieš cita tipa režīms.
"Ja Veselības ministrija un veselības eksperti atzīst, ka valsts nespēj ar parastajām procedūrām apturēt Covid-19, tad ir jāpaziņo tās lietas, kuras traucē rīkoties. Pavasarī ārkārtējā situācija tika izsludināta ļoti ātri. Mans personīgais viedoklis ir tāds: jo ātrāk Latvija ieviesīs nepieciešamos regulējumus un ierobežojumus, jo ātrāk panāksim Covid-19 apkarošanu un varēsim brīvāk uzelpot. Patlaban izskatās, ka valstī notiek manevrēšana starp vēlmi nepieļaut inficēto skaita pieaugumu, bet tajā pašā laikā ir vēlme neko nemainīt," norādīja Pabriks.
Tāpat ziņots, ka turpinot novērot epidemioloģisko rādītāju pasliktināšanos un ieviešot stingrākus Covid-19 ierobežojumus, ar esošo Covid-19 regulējumu varētu nepietikt, līdz ar to vienā brīdī būtu jāizsludina ārkārtējā situācija, aģentūrai LETA trešdien skaidroja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).