IZM ietaupītos divus miljonus eiro plāno novirzīt sportam un pedagogu atlīdzībām

© Romāns Kokšarovs/F64

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) no šī gada budžetā piešķirtajiem līdzekļiem ir ietaupījusi divus miljonus eiro, un tos plāno novirzīt sportam, pedagogu atbalsta mehānisma izstrādei un pedagogu atlīdzībai, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtais ziņojums.

Tajā skaidrots, ka, mainot brīvpusdienu finansēšanas naudas plūsmu un ņemot vērā Valsts kontroles ieteikumu par pārskaitīto finanšu līdzekļu atgūšanu no pašvaldībām uz 2019.gada 31.decembri, veidojas atlikums 1 402 382 eiro apmērā.

IZM piedāvā šo summu pārdalīt, piešķirot 253 000 eiro informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzturēšanai un attīstībai, 150 000 eiro - VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" ledus sagatavošanas mašīnai, vēl pilotprojekta ieviešanai - e-platformai sportu skolu attīstībai - paredzēts piešķirt 50 820 eiro, nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā - 385 000 eiro, bet Paralimpiskā sporta centra projekta īstenošanai - 34 694 eiro.

Tāpat no minētās summas plānots 528 868 eiro piešķirt vienreizēja atbalsta nodrošināšanai pedagogu atlīdzībai Covid-19 izraisīto seku mazināšanai, vienlaikus uzsverot, ka kopā šim mērķim nepieciešami vismaz 1 102 978 eiro.

Vienlaikus atklājies, ka IZM radusies līdzekļu ekonomija metodiskā atbalsta sniegšanai valsts ģimnāzijām 66 920 eiro apmērā un no citiem atbalsta pasākumiem vispārējai izglītībai. Kopumā no 70 631 eiro 24 200 eiro plānots pārdalīt koncepcijas izstrādei par atbalsta mehānisma izstrādi pedagogu mentoru sistēmai un koncepcijas modeļa izstrādei interešu un noformālās izglītības sistēmas attīstībai, savukārt 46 431 eiro plānots novirzīt vienreizēja atbalsta nodrošināšanai pedagogu atlīdzībai Covid-19 izraisīto seku mazināšanai.

Arī sociālā atbalsta programmā vispārējās izglītības pedagogiem atbilstoši saņemtajiem iesniegumiem prognozēta ekonomija 130 000 eiro apmērā. IZM priekšlikums ir visu šo summu pārdalīt vienreizēja atbalsta nodrošināšanai pedagogu atlīdzībai Covid-19 izraisīto seku mazināšanai.

Vēl 19 600 eiro apmērā radusies līdzekļu ekonomija no apstiprinātā finansējuma Eiropas Kosmosa aģentūras administrēšanas izdevumiem, un arī šo visu summu plānots novirzīt pedagogu atlīdzībai.

Vienlaikus plānota neapguve Valsts pētījumu programmās 244 671 apmērā, un, tāpat kā iepriekš, arī šo summu IZM plāno novirzīt atbalstam pedagogiem. Tas pats plānots ar prognozējamo atlikumu 76 980 eiro apmērā no finansējuma asistenta pakalpojuma nodrošināšanai personām ar invaliditāti.

Tāpat prognozējama ekonomija no komandējumu izdevumiem uz Eiropas Savienību 56 428 eiro apmērā, tai skaitā no projekta "Konvencijas par Eiropas Universitātes institūta izveidi izpildes nodrošināšanai" - 13 754 eiro. Arī šo summu, 56 428 eiro, ministrija piedāvā pārdalīt vienreizēja atbalsta nodrošināšanai pedagogu atlīdzībai Covid-19 izraisīto seku mazināšanai.

Kā ziņots, no šī gada budžetā piešķirtajiem līdzekļiem ministrijas ieekonomējušas 46 miljonus eiro, kas tiks novirzīti Covid-19 krīzes mazināšanai un neparedzētiem gadījumiem, otrdien lēma valdība.

Kā liecina FM izskatīšanai valdībā iesniegtais ziņojums par prognozēto līdzekļu neapguvi un ekonomiju izdevumiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem valsts budžeta programmās un apakšprogrammās 2020.gadā, ministrijas tika aicinātas izvērtēt iespējamo budžeta līdzekļu ekonomiju. Kopumā ministrijas ieekonomējušas 46 miljonus eiro, no kuriem 19 683 356 eiro tiks novirzīti budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", bet 26 262 884 eiro tiks atstāti ministrijās, ar mērķi šos līdzekļus novirzīt Covid-19 radītās krīzes mazināšanai.

FM norādīja, ka ministrijas savos šī gada budžetos lielākoties ieekonomējušas saistībā ar atceltiem komandējumiem un darba braucieniem, atceltiem plānotiem klātienes pasākumiem, transporta izdevumu un degvielas izdevumu samazinājumu saistībā ar iestāžu mazāk klātienes pārbaužu veikšanu, kā arī degvielas cenas pazemināšanos.

Ekonomija radusies arī no izdevumu samazinājuma par komunālajiem izdevumiem, publisko pasākumu atcelšanas.

Latvijā

Valsts aizsardzības dienesta karavīri Sēlijas militārā poligona dronu mācību un testēšanas poligonā aizvadījuši noslēdzošās bezpilota lidaparātu rotas līmeņa mācības, kurās, izmantojot dažādus bezpilota lidaparātu modeļus, trenēja spēju identificēt un iznīcināt pretinieku, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā.

Svarīgākais