Latvijas lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Jānis Kalviņš brīdina, ka šajā apkures sezonā pienāks brīdis, kad "cipari uzsprāgs". Ar to viņš domā patērētās siltumenerģijas parādus Latvijas pašvaldībās.
LLPA nav atkāpusies no savas prasības noteikt, lai valsts maksā 80 procentu līdzfinansējumu dzīvokļu pabalstiem. Tikmēr pašvaldības izmanto visas iespējas aizņemties naudu, lai varētu uzsākt apkures sezonu, kā arī mēģina samazināt siltumenerģijas tarifus.
Kurina uz parāda
Pašlaik valsts līdzfinansējums konkrētajam pabalsta veidam ir tikai 20 procentu un sociālā budžeta slogu spiestas stiept pašvaldības. Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs šo apkures sezonu gaida ar bažām. Viņš atzīst, ka "parādi ir iesaldēti uz viena cipara". Tas ir nepilns miljons latu. Pilsētā jau kurina – radiatori silst skolās, slimnīcā un citās pašvaldības ēkās. Pilsētas galva jau tagad atzīst, ka nauda būs vajadzīga un lielos apmēros, lai apkures sezonu varētu arī pabeigt. "Smagi," saka Rēzeknes mērs. Aprīlī bija paņemts īstermiņa kredīts pusmiljona latu apmērā, lai varētu norēķināties ar siltumpiegādātāju. Rēzeknē līgumi noslēgti ar dzīvokļu īpašniekiem, nevis māju kopumā, tad nu apkure tiek visiem, arī nemaksātājiem, jo atsevišķus dzīvokļus nav iespējams atslēgt no apkures.
Vasarā maksāja vairāk
Rēzekne nav vienīgā pašvaldība, kurai klājas tik smagi. Tāpēc arī J. Kalviņš saka – pie jaunās valdības LLPA vērsīsies ne tikai ar prasību pārdalīt līdzfinansējumu dzīvokļa pabalstā, bet arī par citiem finanšu jautājumiem, kas pašvaldību darbu pamatīgi sarežģī. Viņš vērš uzmanību uz faktu, ka pagaidām situāciju par sprādzienbīstamu nevar nodēvēt, jo vasarā cilvēki vismaz centās samaksāt parādus. Strādājošie saņēmuši atvaļinājuma naudu un spējuši kaut daļēji nomaksāt parādus. To apliecina arī Sedas pilsētas pārvaldes vadītāja Irina Andrejeva. Sedā iedzīvotāji par komunālajiem pakalpojumiem norēķinās vidēji 82 procentu apmērā, bet vasarā maksājuši pat 110 un 120 procentu apjomā.
Uzstāj uz valsts atbalstu
Savukārt A. Bartaševičs prognozē, ka Rēzeknē parādi neruks. "Esam tam gatavi, pat ja iedzīvotāji slikti maksās," viņš saka. Mērs pieļauj, ka varētu izmantot avansa maksājumus, taču optimistisks neizklausījās. Viņš neslēpj, ka pilsēta šo apkures sezonu izvilks, bet par nākamo dižas cerības nelolo. Tāpēc ir uzrakstīts iesniegums sabiedrisko pakalpojumu regulatoram, lai atļauj siltumenerģijas tarifu samazināt par diviem latiem. Diemžēl ja iedzīvotāji samaksās parādus, arī tas pašvaldības budžetu neglābs. Tāpēc arī Rēzekne kā LLPA dalībniece turpina vērsties pie valdības, prasot pārdalīt sociālā budžeta maksājumus. J. Kalviņš atgādina, ka algas nepalielinās un ekonomiskā situācija nav uzlabojusies, tāpēc nav pamata cerībām, ka iedzīvotāju maksātspēja ziemā kļūs labāka.
Rīgā izmanto aizņēmumus
Rīgā namu pārvaldes uzņēmumam Rīgas siltums (RS) ir parādā apmēram divus miljonus latu, informē RS Informācijas daļas vadītāja Linda Rence. Namu pārvaldēm piešķirts iekšējais limits jeb tā dēvētais overdrafts – kopumā vairāk nekā 3 miljoni latu. Šobrīd pilsētā lielu problēmu ar apkures uzsākšanu neesot, izņemot SIA Sarkandaugava, apgalvo Rīgas pilsētas izpilddirektors preses sekretārs Uģis Vidauskis. SIA Sarkandaugava lūgusi Rīgas domi piešķirt tai overdraftu 350 000 latu apmērā atlikušā parāda par iepriekšējo apkures sezonu dzēšanai. Tāpēc šīs namu pārvaldes norēķini par parādiem tiks vērtēti īpaši stingri. Savukārt SIA Juglas nami nav parādnieku vidū. Iedzīvotāji parādsaistības nav nokārtojuši pilnībā, bet Juglas nami cenšas iztikt ar saviem apgrozāmajiem līdzekļiem, kredītus neņemt. Iepriekš šī namu pārvalde ieviesa brīvprātīgu daļēju priekšapmaksu par apkuri, taču to atzina par nelikumīgu. Tagad iedzīvotāji novērtē, ka šī sistēma tomēr bijusi izdevīga, stāsta SIA Juglas nami valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pavlovskis. Pašlaik Juglā apkure pieslēgta tikai desmit pašvaldības ēkām.