Radošās organizācijas atklātā vēstulē norāda uz vairākiem neatrisinātiem jautājumiem plānotajā autoratlīdzību reformā, paužot bažas par valdības un koalīcijas nolūkiem rast atbilstošus risinājumus. Šodien plkst.10 pie Saeimas notiks pikets pret obligātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) veikšanu visiem un priekšlikumu ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu
Vēstulē akcentēts, ka nav skaidrības par valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) starpības kompensēšana radošām personām, kuru ienākumi nav pietiekami, lai nomaksātu VSAOI no minimālās algas. Līdz šim nav rasti kompensējoši mehānismi kopējā nodokļu pieauguma 10% līdz 15% kompensēšanai, kad Covid-19 situācijā kultūras nozares darbība un ekonomiskā aktivitāte jau ir pamatīgi ierobežota, norāda radošās organizācijas.
Tāpat nav nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret pasīvo autoratlīdzību saņēmējiem, kas nav pārstāvēti autortiesību kolektīvās pārvaldības organizācijās. Nav skaidrības arī par 50% attaisnoto izdevumu saglabāšanu aktīvo autoratlīdzību saņēmēju grupām, uz kurām tas līdz šim attiecās, uzsver organizācijas.
Vēstules autori norāda, ka bijušas vairākas attālinātas diskusijas, taču uz lielāko daļu radošo personu jautājumu nav konkrētu atbilžu vai arī doti solījumi, ka tiks meklēti risinājumi. Radošās organizācijas akcentē, ka pabaidām nav neviena konkrēta, apstiprināta risinājuma.
Sarunās ar Kultūras ministriju (KM) un Finanšu ministriju (FM) ir pārrunāta VSAOI starpības kompensēšana radošām personām. Vēstules autori akcentē, ka valdības sākotnējais priekšlikums - likt neatkarīgi no ieņēmumiem nomaksāt minimālās VSAOI 170 eiro - vissmagāk skars personas ar maziem un vidējiem ieņēmumiem. Pēc radošo organizāciju paustā, šis valdības priekšlikums ir ticis mīkstināts, no nenomaksātās VSAOI starpības paredzot maksāt tikai 10% un novirzot to vecuma pensijas uzkrājumam.
"Taču tas nemaina fundamentāli nepareizo principu, ka VSAOI jāveic par negūtiem ieņēmumiem, un personai ar mazākiem ieņēmumiem nodokļu slogs ir procentuāli lielāks nekā personai ar lieliem ienākumiem," pausts vēstulē, norādot, ka šai problēmai kā risinājums ir piedāvāts līdzās jau esošajām atbalsta formām radošo personu atbalsta programmā ieviest jaunu atbalsta pozīciju - VSAOI minimālo iemaksu segšanai radošām personām, kurām no pašu ieņēmumiem gada laikā nesavācas minimālās VSAOI iemaksas. Šāds mehānisms jau darbojas Lietuvā.
Pēc radošo organizāciju paustā, izskanējušais arguments, ka radoša persona ar mēneša ieņēmumiem zem 277 eiro drīkst pieteikties sociālajā dienestā uz trūcīgas personas statusu un iegūt atbrīvojumu VSAOI veikšanas, nav derīgs. Pirmkārt, atbrīvojums trāpa tikai ļoti trūcīgām radošām personām un uz šo laiku tās paliek sociāli neaizsargātas. Otrkārt, ir liela radošo personu grupa ar maziem vai vidējiem ieņēmumiem, kuriem būs jāveic proporcionāli lielākas nodokļu nomaksas, nekā personām ar augstākiem ienākumiem, kas, vēstules autoru ieskatā, nav taisnīgi un reāli pasliktina šo personu ekonomisko situāciju un sociālo drošību.
Tāpat ar atbildīgajām ministrijām ir pārrunāti mehānismi kopējā nodokļu pieauguma 10% līdz 15% kompensēšanai. Radošās organizācijas norāda, ka ilgtermiņā ir apsveicama valdības virzība uz lielāku sociālo aizsardzību autoratlīdzību saņēmējiem (AA) un Mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājiem. Taču pašreizējā situācijā, kad pastāv Covid-19 ierobežojumi un kultūras nozares iespēja strādāt un gūt ieņēmumus ir apdraudēta un ir neskaidrība tirgū, faktisks nodokļu palielinājums par 10% (MUN) līdz 15% (AA) ir ar graujošu ietekmi, akcentēja vēstules autori.
"Iedomājieties, ka jums samazina darba algu par 15%. Ar to starpību, ka radošai pašnodarbinātai personai nav regulāras darba vietas, nav nekādu garantētu ienākumu nākamajā mēnesī un nav sociālas apdrošināšanas pret bezdarbu. Šī problēma no KM un FM puses ir sadzirdēta. Taču kamēr nav apstiprināts konkrēts mehānisms un rīcības plāns, ir daudz par agru teikt, ka šī problēma ir atrisināta," uzsvērts vēstulē.
Radošās organizācijas pauda uzskatu, ka profesionālās kultūras jomā, lai kompensētu 10% līdz 15% nodokļu pieaugumu radošām pašnodarbinātām personām, visefektīvākais risinājums būtu papildus finansējuma piešķīrums Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF).
"Pēc nodokļu izmaiņām kultūra izmaksās dārgāk. Ja nodokļu grozījumu patiesais mērķis ir uzlabot radošo personu un autoru sociālo nodrošinātību, valstij pirmajai jārāda sava gatavība neuzkraut pieaugošo slogu tikai uz pašu autoru pleciem," pauda vēstules autori.
Tāpat norādīts, ka FM piedāvātais risinājums kompensēt Autoratlīdzību nodokļu palielinājumu visām radošām personām, kas atbilst radošas personas statusam saskaņā ar "Radošo personu likumu", ir apsvēršanas vērts. Taču tas jau patlaban, radošo organizāciju ieskatā, uzrāda divas problēmas: proporcionāli līdzīgas kompensācijas saņemtu gan lielu, gan vidēju, gan mazu atlīdzību saņēmēji, būtībā vien atceļot nodokļu reformu uz pusgadu, savukārt riski paplašināt "radošās personas statusu" uz pārāk lielu personu loku, lai sniegtu visiem nepieciešamo atbalstu, gan līdzās nākošās izmaksas un administratīvais slogs, lai kultūras nozares nevalstiskās organizācijas varētu veikt šo sertifikācijas procesu.
Līdzās minētajiem punktiem, uz kuriem līdz 28.oktobra Saeimas sēdei par budžetu sagaidām kādus risinājuma variantus, ir virkne punktu, par kuriem radošo jomu pārstāvji nejūtas sadzirdēti un kuros risinājums patlaban netiek iezīmēts, piemēram jautājums, kas attiecas uz 50% attaisnoto izdevumu saglabāšana aktīvajām autoratlīdzībām.
"50% attaisnoto izdevumu saglabāšana aktīvo autoratlīdzību saņēmēju grupām, uz kurām tas līdz šim attiecās. FM piedāvājumā visām AA saņēmēju grupām attaisnotie izdevumi tiek samazināti uz 25%. Šis punkts ir īpaši svarīgs vizuālās mākslas nozares pārstāvjiem, kuriem ir lieli materiālie izdevumi," norāda radošās organizācijas, piebilstot, ka attaisnoto izdevumu likme 25% vai 50% apmērā nekādā veidā neietekmē personas sociālās iemaksas, kas ir šīs nodokļu reformas virsmērķis, tāpēc to saglabāšana neapdraud reformas īstenošanu.
Vēstules autori aicina saglabāt 50% attaisnoto izdevumu likmi līdzšinējām AA saņēmēju grupām, uzsverot, ja ir bažas par pārāk lielu 50% attaisnoto izdevumu saņēmēju grupu, to ir iespējams regulēt ar "Radošo personu likumu", piesaistot šo 50% attaisnoto izdevumu likmi noteiktām radošo personu grupām.
Tāpat radošās organizācijas uzsver, ka pašreizējā redakcijā valdība ir labojusi nejauši pieļauto kļūdu un uz pasīvajām autoratlīdzībām, ko izmaksās autoru tiesību kolektīvās pārvaldības organizācijas, netiks attiecinātas nodokļu izmaiņas. Vēstules autoru ieskatā šāda regulējuma attiecināšana tikai uz vienu pasīvo autoratlīdzību saņēmēju grupu - galvenokārt uz šo organizāciju apvienotajiem mūziķiem un mūzikas izpildītājiem - nostāda sliktākā situācijā kultūras nozares, kuras šajās organizācijās nav pietiekami pārstāvētas, un kurās autoratlīdzība par šādu pasīvu autortiesību izmantojumu līdz šim maksāta uz autoratlīdzības līgumu pamata.
Radošās organizācijas pauda aicinājumu Saeimas deputātiem, koalīcijas partijām pildīt publiski dotos solījumus un izlabot nodokļu reformā iestrādātos kultūras nozarei bīstamos priekšlikumus un Covid-19 krīzes laikā nepalielināt radošo personu faktisko nodokļu slogu par 10% līdz 15% un rast efektīvus kompensējošus mehānismus, kas ir saskaņoti ar kultūras nozari.
Atklāto vēstuli parakstījusi Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja Inga Brūvere, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas valdes priekšsēdētāja Solvita Krese, Latvijas Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētājs Arno Jundze. Savukārt vēstule ir adresēta Valsts prezidentam Egilam Levitam, kultūras ministram Naurim Puntulim (NA), Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), frakcijai "Jaunā Vienotība", "Attīstībai/Par!", Nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", "KPV LV", Jauno konservatīvo frakcijai, sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" un Zaļo un zemnieku savienības frakcijai.
Pret plānotajām izmaiņām nodokļos iestājas arī citas lauksaimnieku organizācijas - biedrība "Zemnieku saeima" un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA), kas kopīgi ar LOSP nosūtījušas atbildīgajām personām adresētu vēstuli, kurā uzsvērtas attiecīgo organizāciju pretenzijas.
LOSP pārstāvis Jankovs pauda viedokli, ka plānoto izmaiņu rezultātā cietīs mazie uzņēmēji. "Ekonomiskā loģika saka, ka šobrīd krīzes laikā jāatsakās no liekiem budžeta tēriņiem un jāatbalsta uzņēmēji. Lai cilvēkiem paliek vairāk naudas un lai tie var strādāt, neprasot no valsts pabalstus. Tā vietā visu slogu iznesīs tieši mazākie uzņēmēji," uzsvēra Jankovs. No izmaiņām cietīšot arī liela daļa pašnodarbināto un nepilnas slodzes darba ņēmēju, kuriem liela daļa vai visa nopelnītā alga būšot jānomaksā nodokļos valstij.
"Lauksaimnieki bija vieni no tiem, kas glāba valsti iepriekšējās krīzes laikā un ir tie kas nodrošinājuši pašmāju tirgu un palielinājuši eksportu šajā Covid-19 laikā ar drošu un veselīgu pārtiku, vienlaikus veicinot ēnu ekonomikas samazināšanu, bet nu tiek paziņots, ka valdības prioritāte ir lielāki nodokļu ieņēmumi, kas iegūstami no esošajiem nodokļu maksātājiem, tai skaitā lauksaimniekiem," teica Jankovs.
LOSP piekrīt, ka Latvijā cilvēki nav atbilstoši sociāli aizsargāti un nodrošināti un neiebilst, ka tas ir mērķis, uz ko būtu jātiecas. Tomēr tajā pat laikā atbildīgo instanču uzmanība tiek vērsta uz to, ka Latvijas lauku reģionos, kur ekonomikas aktivitātes ir samērā zemas, dzīvo cilvēki, kuri saņem reāli saņem mazāk par minimālo algu, nesaņemot papildu atalgojumu nelegāli, jo ir darba vietas, kur darba apjoms ir divām vai trim dienām nedēļā un/vai sezonāls.
Jankovs akcentēja, ka šādos gadījumos par nostrādātajām dienām un stundām tiek samaksāta pilna alga un visi attiecīgie nodokļi, pārējā laikā šiem cilvēkiem strādājot savās piemājas saimniecībās, kur tiek audzēts gandrīz viss ģimenes paēdināšanai nepieciešamais. Līdz ar to likt darba devējam, kurš vienlaikus ir arī darba ņēmējs, maksāt obligātās VSAOI būšot netaisnīgi un nesamērīgi salīdzinājumā ar esošo regulējumu.
"Var jau teikt, ka Latvijā ir daudz brīvu darba vietu, bet nedrīkst aizmirst, ka laukos bezdarba līmenis ir daudz augstāks nekā Rīgā un pārējās pilsētās. Nepārdomāti politiskie lēmumi, neatgriezeniski iznīcinās Latvijas tautsaimniecību neatgriezeniski," norādīja Jankovs.
Vēstulē LOSP, "Zemnieku saeima" un LLKA izvirzījušas divus pamata priekšlikumus, pirmajam no tiem esot aicinājumam pārskatīt šīs plānotās VSAOI nodokļa izmaiņas, lai godīgie nodokļu maksātāji un algu saņēmēji nebūtu spiesti aiziet "ēnu ekonomikas virzienā", bet turpinātu legāli strādāt un maksāt atbilstošās nodokļu likmes; un otrajam - aicinājumam saglabāt sezonas laukstrādnieka režīmu un to iekļaut izņēmumu sarakstā, par kuriem minimālās garantētās VSAOI nav jāmaksā.
Jau ziņots, ka no nākamā gada 1.janvāra VSAOI likme plānota 34,09%. Līdz ar grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas ietverti 2021.gada valsts budžeta paketē, no šī paša datuma, bet, ievērojot pārejas periodu līdz 2021.gada 30.jūnijam, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs būs sociāli apdrošināms kā pašnodarbinātais, bet mikrouzņēmuma darbinieki - kā darba ņēmēji vispārējā gadījumā.
Likumprojektā ir paredzēts, ka no 2021.gada 1.jūlija obligāto iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie, būs 10%. Savukārt 2022.gadā pašnodarbinātajiem, kuru ienākums mēnesī nesasniedz minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas 10% pensiju apdrošināšanai no minimālās algas.
Tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākums pārsniedz minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajam noteiktajiem apdrošināšanas veidiem vismaz no minimālās algas un 10% no ienākumu starpības. Sasniedzot ienākumu 20 004 eiro, no pārsnieguma daļas jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajam noteiktajiem apdrošināšanas veidiem, bet no 2023.gada 1.janvāra pašnodarbinātajiem būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajam noteiktajiem apdrošināšanas veidiem no visa ienākuma.
No 2021.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim autoratlīdzības izmaksātājs no autoratlīdzības ieturēs 25%, kas sadalās 80% valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un 20% iedzīvotāju ienākuma nodoklim. Autoratlīdzības saņēmējs tiks apdrošināts ne tikai pensiju apdrošināšanai, bet arī invaliditātei, slimībai, maternitātei, paternitātei un veselībai. Ja no saņemtās autoratlīdzības VSAOI objekts nesasniegs minimālās algas apmēru, no VSAOI objekta līdz minimālās algas apmēra starpībai veiks 10% VSAOI pensiju apdrošināšanai. No 2022.gada 1.janvāra autoratlīdzības maksās caur vienoto kontu vai autoratlīdzības saņēmējs reģistrēsies un VSAOI veiks kā pašnodarbinātais.
Minimālo obligāto iemaksu ieviešanas mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu valsts sociālās apdrošināšanas politiku, paredzot, ka par visiem nodokļu maksātājiem, kuri aktīvi piedalās ekonomiskajā dzīvē, obligātās iemaksas tiktu veiktas vismaz minimālu obligāto iemaksu līmenī. Tas ļautu arī novērst dažādo nodokļu režīmu izņēmuma modeļa izmantošanu nodokļu optimizācijai.
Ja tiks nolemts, ka minimālā alga valstī no 2021.gada 1.janvāra būs 500 eiro mēnesī, tad minimālo obligāto iemaksu apmērs būs ap 170 eiro mēnesī, ja no 2021.gada 1.janvāra tiek samazināta obligāto iemaksu likme par vienu procentpunktu.
Lai izmaiņas stātos spēkā, par tām vēl jālemj Saeimai.
