Šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, trauksmes cēlēju ziņojumu ir kļuvis mazāk, bet tie ir kvalitatīvāki, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Saskaņā ar viņa teikto, visvairāk trauksmes cēlēju ziņojumus saņem Valsts ieņēmumu dienests, Valsts darba inspekcija un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Piemēram, KNAB šī gada deviņos mēnešos saņēmis 40 ziņojumus, un 11 no tiem izrādījušies pamatoti.
Populārākās problēmas, par kurām tiek ziņots, ir nodokļu nenomaksāšana, korupcija un nelegāla nodarbinātība.
"Sistēma darbojas. Mēs redzam, ka cilvēki arvien vairāk izprot, kas ir trauksmes celšana," sacīja Citskovskis, norādot, ka par šo izpratni liecina no trauksmes cēlējiem saņemto ziņojumu kvalitātes uzlabošanās.
Tāpat Citkovskis atklājias, ka Valsts pārvaldē patlaban trūkst ap 7-8% darbinieku, un vislielākais kadru iztrūkums ir amatos, kas saistīti ar iepirkumu jomu un informācijas tehnoloģijām (IT).
Īpaši liela kadru mainība - vairāk nekā 30% - novērojama Konkurences padomē, bet vairākos citos resoros tā ir lielāka par vidējo un pārsniedz 10%, norādīja Citskovskis.
Viņš atzina, ka samērā lielajai kadru mainībai valsts pārvaldē iemesli ir dažādi, no kuriem kā galvenie izceļami atlīdzība un izdegšana.
Valsts iestādēm esot grūti piesaistīt ne tikai kvalificētus iepirkumu un IT speciālistus, bet arī būvinspektorus, un tas pamatā esot konkurētnespējīgā atalgojuma dēļ.
Valsts kancelejas direktors sacīja, ka valsts pārvaldē kadru mainībai "saprātīgs rādītājs", uz kuru būtu jātiecas, ir zem 5%.
Vaicāts, kas cilvēkus motivē nākt strādāt valsts pārvaldē, Citskovskis atbildēja, ka tā ir iespēja strādāt valsts labā, paveikt lietas, kas ietekmē visu valsti, visus sabiedrību kopumā.
"Tas ir interesants darbs, tas ir aicinājums, bet nav mazsvarīgs arī atalgojums. Tajā brīdī, kad cilvēks jūtas nenovērtēts, viņš atstāj valsts pārvaldi," norādīja valsts augstākais ierēdnis.
