Vairāk nekā puse Latvijā strādājošo uz darbu dodas ar vīrusu simptomiem

 
©f64.lv, Vladislavs Proškins

Izjūtot saslimšanas simptomus, katrs otrais strādājošais tomēr turpina doties uz darbu, savā pētījumā secinājis veselības tehnoloģiju uzņēmums "Viveo Health"

"Viveo Health" Latvija vadītājs Normunds Kravalis informēja, - lai arī Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati liecina, ka trešdaļa Covid-19 inficēšanās gadījumi saistīti ar vīrusa izplatību darba kolektīvos, vairāk nekā puse Latvijas strādājošo (56%), konstatējot saslimšanas simptomus, turpinājuši darbu.

Teju visi jeb 94% aptaujāto pauduši nostāju, ka darba devējiem būtu jāizstrādā un jāievieš skaidrs rīcības plāns situācijām, kad personālam novērojamas saslimšanas pazīmes.

43% darbinieku darbavietā izjutuši bailes no inficēšanās ar Covid-19.

Aptaujā atklājies, ka 79% respondentu izjūt nepatiku, ja darbavietā ierodas kolēģis, kuram novērojamas saslimšanas pazīmes - iesnas, klepus, temperatūra, u.tml. Turpretī teju katrs otrais darbinieks, konstatējot iepriekš minētos simptomus, mēdz turpināt veikt darba pienākumus jeb veic "slimstrādi".

"Slimstrāde ir relatīvi jauns jēdziens, taču Latvijas darbavietās novērojams izsenis un gana bieži. Prakse doties uz darbu, neraugoties uz saslimšanas simptomiem, ir slikts ieradums, kam esošajā Covid-19 izplatības situācijā jāpievērš īpaša uzmanība," uzskata Kravalis, "43% respondentu atzīst, ka darbavietā pēdējo sešu mēnešu laikā izjutuši inficēšanās risku. To noteikti pastiprina arī sabiedrībā pastāvošā tradīcija turpināt strādāt slimam un pieņemt par normālu, ka arī kolēģi to dara."

Pētījums arī apliecinājis, ka ģimenes ārsta apmeklējums darba dienā, ieskaitot laiku turpceļā, gaidīšanu rindā, ārsta konsultāciju un laiku atpakaļceļā, pusei Latvijas iedzīvotāju aizņem divas līdz trīs stundas, 5% gadījumu - četras līdz piecas stundas, bet 3% ģimenes ārsta vizītei tērējot vairāk nekā piecas stundas. Turklāt piektdaļa darba devēju neatbalstot ārsta apmeklējumu darba laikā.

Aptaujas veicēju uzņēmums nav norādījis, bet aptauja par veselības aprūpi Latvijā veikta septembrī, aptaujājot 1002 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18-74 gadiem.