Dzintars: Sabiedrība tiek apzināti šķelta jautājumā par masku nēsāšanu

© f64.lv, Kaspars Krafts

Covid-19 izplatības apstākļos politiķi ar saviem izteikumiem nedrīkst spēlēties ar sabiedrības veselību, pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes uzsvēra nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līderis Raivis Dzintars

Diemžēl redzam, ka Covid-19 izplatība tiek izmantota politiskos nolūkos tādā veidā, ko pie citām krīzēm dēvētu par marodierismu, pauda Dzintars.

Sabiedrība tiek apzināti šķelta jautājumā par masku nēsāšanu, taču, jo mazāk politikas būs šajos jautājumos, jo labāk, uzsvēra politiķis.

Vaicāts, par ko tieši runā marodierisma kontekstā, nacionālās apvienības līderis norādīja, ka nevēlas nevienu politisku amatpersonu reklamēt. Reizē viņš norādīja, ka, ja kāda politiski aktīva persona ar lielu sekotāju skaitu sākotnēji aicina uz ielām neiziet bez maskas, bet pēc kāda laika šī pati persona maskas sauc par uzpurņiem un uz šī jautājuma tiek taisīta politiska ideoloģija, tad tā ir iedzīvošanās uz sabiedrības nelaimes rēķina.

Dzintars atzina, ka valdībai no savas puses plašāk jāskaidro savi lēmumi, jo rodas jautājumi, piemēram, par ierobežojumiem sporta nodarbībām, kamēr bāros pulcēties drīkst.

Kā ziņots, 19.oktobrī publicētie dati par iepriekšējo diennakti liecināja, ka reģistrēti 44 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi.

Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati liecina, ka 24 pacienti inficējušies no zināmiem infekcijas avotiem. Viena persona inficējusies Baltkrievijā, kamēr pārējiem inficēšanās apstākļu precizēšana turpinās.

Kopā tika veikti 2215 Covid-19 testi, kamēr līdz šim Latvijā kopumā veikti 393 186 izmeklējumi.

Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem bijis 2,1%. SPKC iepriekš skaidrojis, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais