Viņķele norāda, pie kādas kumulatīvais saslimstības ar Covid-19 jaunus ierobežojumus varēs neieviest

 
©Dmitrijs Suļžics/F64 Photo Agency

Jaunus Covid-19 ierobežojumus varēs neieviest, ja divu nedēļu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 nokritīsies līdz 50 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Vadoties pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, patlaban šis rādītājs Latvijā ir 71 gadījums uz 100 000 iedzīvotāju, tomēr ministres minētā 50 gadījumu robeža tika pārsniegta tikai 12.oktobrī.

"Ja mēs to dabūjam uz rādītāju 50, tad mēs droši varam neievest papildu ierobežojumus," sacīja politiķe, piebilstot, ka tādējādi varētu atgriezties to ierobežojumu apjomā, kas bija pirms 17.oktobra.

Šobrīd Čehijā ir viena sliktākajām epidemioloģiskajām situācijām Eiropā. Pēc ministres paustā, ja Čehijas rādītāji tiktu pielīdzināti Latvijas parametriem, tad Latvijā ik dienu tiktu atklāti aptuveni 1700 jauni Covid-19 gadījumi. Ja pieņem, ka stacionē aptuveni 10% no šī daudzuma, tad tas pieaugums ir 170 cilvēki dienā, kas, kā izteicās Viņķele, būtu katastrofa Latvijas veselības aprūpes sistēmai.

"To, cik ātri situācija var kļūt nekontrolējama, mēs redzam Čehijas gadījumā," komentēja Viņķele.

Tāpat viņa norādīja, ka ierobežojumu ieviešana varētu būt cikliska, proti, tiek ieviesti ierobežojumi un parādās saslimstības kritums, kā rezultātā tiek noņemti ierobežojumi, kas savukārt atkal noved pie saslimstības pieauguma. "Noteikts cikliskums pastāvēs, bet jautājums ir cik stāvi būs pīķi," piebilda politiķe.

"Ja pa šīm brīvdienu nedēļām mēs visi kopā būsim iemācījušies, ka starpskolu skolotāju ekskursijas nav jārīko, jo tas maksās ar skolas karantīnu, ja mēs būsim iemācīsimies nerīkot darba balles starp stāviem un maiņām, tad nākamā ierobežojumu cikla attālināšanās ir augsti iespējama," skaidroja Viņķele.

Viņa tostarp atklāja, ka otrdienas valdības sēdē Veselības ministrija negatavo jaunus ierobežojumus, tomēr paredzēts precizēt tās cilvēku grupas, kas maskas var nevilkt. To vidū būšot cilvēki ar psihiskas dabas slimībām, ja viņiem ir grūtības saprast un uztvert šo prasību, kā arī cilvēki ar ierobežotiem kustību traucējumiem. Vienlaikus, pēc ministres paustā, raugoties uz citu valstu pieredzi, tika secināts, ka cilvēkiem ar astmu maskas tomēr būtu nepieciešamas, jo viņi tiek pieskaitīti Covid-19 riska grupai.

Tāpat otrdien esot paredzēts skatīt sodu ieviešanu par masku nevalkāšanu. "Es neesmu sodu piekritēja. Jā, noteiktos gadījumos sods ir jāpiemēro, bet es apelēju pie sabiedrības spējas rīkoties racionāli un paciest šādu nelielu neērtību salīdzinājumā ar totālu valsts aizvēršanu ciet," šajā sakarā komentēja Viņķele.

Vaicāta par cilvēku paļaušanos dezinformācijai par vīrusa neesamību, ministre uzsvēra, ka šeit būtu jāiesaistās sociālo zinātņu pārstāvjiem, lai skaidrotu, no kurienes nāk cilvēku polarizētā reakcija.

Pie esošās kapacitātes 250 Covid-19 pacientu gultasvietas ir robeža, pie kuras nav būtiski jāpārkārto visu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" atklāja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Vadoties pēc Nacionālā veselības dienesta aktuālajiem datiem, patlaban stacionāros ārstējos kopumā 80 Covid-19 pacienti, kas ir līdz šim lielākais slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaits.

"Mums ir 250 gultas, kurās tiek ārstēti Covid-19 pacienti. Tā ir robeža, pie kuras būtiski nav jāpārkārto visa cita veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana," pauda ministre.

Viņa arī atklāja, ka "šobrīd Slimību profilakses un kontroles centra jauda, cilvēku skaits un spēja izturēt ir jau mazliet aiz robežas". Tāpat politiķe atgādināja, ka būtisks rādītājs ir, vai ir iespējams izsekot 80% inficēšanās gadījumu.

Pēc viņas paustā, Ministru kabinetā drīzumā skatīs ieceri SPKC piesaistīt papildu finansējumu, tomēr "ar naudu vien nepietiks, jo ir vajadzīgi cilvēki, kas ir sabiedrības veselības un epidemioloģijas speciālisti".

Tāpat ministre piesauca Čehiju, kur patlaban ir viena no sliktākajām epidemioloģiskajām situācijām Eiropā. Ja šīs valsts rādītājus pielāgotu Latvijas parametriem, tas nozīmētu, ka Latvijā ik dienu tiktu stacionēti aptuveni 170 cilvēki. Šāds scenārijs Latvijai, pēc Viņķeles sacītā, nozīmētu veselības aprūpes sistēmas sabrukumu.

Jau patlaban hronisko slimību pacienti tiek vesti uz reģionu slimnīcām. Pēc ministres sacītā, šobrīd reģionu slimnīcas tiek galā. Arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā tiekot izrādīta pretimnākšana, jo, lai gan slimnīca ir galvenais punkts, kurā ārstējas Covid-19 pacienti, viņi esot pauduši gatavību uzņemt hroniskus pacientus, kuriem vajadzīga universitātes slimnīcas līmeņa sākotnēja apskate.

"Šobrīd tiek strādāts pie tā, lai reģionu slimnīcās tiktu iegādāti siekalu testu veikšanas aparāti," atklāja politiķe. Tomēr attiecība uz citiem testu veidiem, iezīmējas sliktāka aina, jo, kā skaidroja ministre, ir saņemts atteikums no Pasaules Veselības organizācijas par jauna veida testu iegādi. Līdz ar to, pēc politiķes sacītā, "šobrīd kolēģi strādā pie jauna iepirkuma". Tāpat, pēc Viņķeles sacītā, "drošie testi" patlaban ir ļoti maz, un tos izmanto ātras nepieciešamības gadījumos slimnīcās.

Jau ziņots, ka pirmdienas preses konferencē Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs sacīja, ka Latvijā un Igaunijā ieviestie epidemioloģiskās drošības pasākumi ir diezgan līdzīgi, līdz ar to atšķirība ir sabiedrības attieksmē.

Vadoties pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, Igaunijā saslimstība ar Covid-19 jau vairākas nedēļas samazinās, kamēr Latvijā tā arvien pieaug.

"Jau kādu laiku sazināmies ar Igaunijas kolēģiem un pietiekami atklāti runājam par pasākumiem, ko veicam, un es neredzu nekādu īpaši globālu atšķirību," skaidroja Perevoščikovs, piebilstot, ka atšķirība varētu būt tajā, cik apzinīgi tiek ievērotas pamata rekomendācijas - distancēšanās, dezinfekcija un sejas aizsargmasku valkāšana.