Pārejam uz ziemas laiku: naktī uz svētdienu pulksteņa rādītāji jāpagriež stundu atpakaļ

© REUTERS/Scanpixs

Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks jau rītdien plkst.04:00, pulksteņa rādītājus būs nepieciešams pagriezt vienu stundu atpakaļ.

Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā nav vēl panākts, šobrīd joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība - vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Līdz ar to pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2021. gada 28. martā.

Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi.

Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek marta pēdējā svētdienas plkst. 3:00, kura laikā pulksteņu rādītāji ir jāpagriež par vienu stundu uz priekšu, savukārt oktobra pēdējā svētdienā plkst. 4:00 - vienu stundu atpakaļ.

Vasaras laiks Latvijā pirmo reizi tika ieviests 1981.gadā. Sākot no 1997.gada, vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.

Kā zināms, 2018.gadā Eiropā aktualizējās jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību. Tāpēc Eiropas Komisija (EK) veica Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, kurā lielākā daļa iedzīvotāju pauda viedokli, ka pastāvošā kārtība būtu atceļama. 2018.gada 12.septembrī EK iepazīstināja ES dalībvalstis ar jaunas direktīvas projektu, rosinot pārtraukt sezonālo laika maiņu visā ES teritorijā. Tomēr, tā kā dalībvalstīm bija nepieciešams papildu laiks nacionālajām konsultācijām un savu iedzīvotāju vēlmju apzināšanai, ES līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā nav vēl panākts. Latvijas valdība lēmusi, ka Latvija kopumā atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.