Ministrijas neizskaidro, kāpēc iedzīvotājiem būs jāveic iemaksas par mēnešiem bez ienākumiem

 
©Vladislavs Proškins/F64

Labklājības ministrijas (LM) un Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji šodien Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijas deputātiem līdz galam neatbildēja uz parlamenta deputāta Mārtiņa Šteina (AP) jautājumu, cik samērīgi ir iedzīvotājiem, kuri nav izņēmumu grupās, noteikt obligātās minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas par mēnešiem bez ienākumiem.

Reizē LM pārstāves apmēram stundu garajā sēdē sīki izklāstīja un sniedza plašas atbildes par to, kā praksē tiks īstenota obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešana.

Atbildot uz Šteina jautājumu, LM pārstāve skaidroja, ka "Labklājības ministrija izpilda tikai un vienīgi Ministru kabineta uzdevumus" un piebilda, ka papildu informācija ir atspoguļota FM informatīvajā ziņojumā.

FM valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins atbildēja, ka, ja persona "ir darba attiecībās, tad par šo konkrēto mēnesi ir jāmaksā - tāds tas risinājums ir". Šteins gan vērsa uzmanību, ka liela sabiedrības daļa nesaprastu FM amatpersonas sniegto atbildi. Deputāts atkārtoti vaicāja par situāciju ar iemaksas veikšanu, ja darba attiecību nav.

Šņucins norādīja, ka, ja iedzīvotājs nebūs darba attiecībās vai nebūs reģistrējis saimniecisko darbību, tad uz viņu neattieksies minimālo iemaksu veikšana. LM pārstāve vērsa uzmanību, ka, ja pašnodarbinātais būs ieguvis trūcīgas personas statusu, kas nozīmē, ka viņa ienākumi nesasniedz likumā minēto, tad iedzīvotājam nebūs jāveic minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas.

2021.gada valsts budžeta likumprojektu paketē iekļautie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz ieviest minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas, nosakot arī personu kategorijas, uz kurām tās neattiecas.

Kā ziņots, minimālo obligāto iemaksu ieviešanas mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu valsts sociālās apdrošināšanas politiku, paredzot, ka par visiem nodokļu maksātājiem, kuri aktīvi piedalās ekonomiskajā dzīvē, obligātās iemaksas tiktu veiktas vismaz minimālu obligāto iemaksu līmenī. Tas ļautu arī novērst dažādo nodokļu režīmu izņēmuma modeļa izmantošanu nodokļu optimizācijai, norāda grozījumu autori.

Plānots, ka minimālo iemaksu objektu nepiemērotu notiesātajiem, kas tiek nodarbināti brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, cilvēkiem, kuri ir sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), personām ar I un II grupas invaliditāti un personām, kuru algas nodokļa grāmatiņā ir reģistrēts bērns, kurš nav sasniedzis trīs gadu vecumu.

Minimālo iemaksu objektu nepiemērotu arī cilvēkiem līdz 24 gadu vecumam, kuri mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, izņemot laiku, kad attiecīgā persona ir pārtraukusi mācības vai studijas, personām, kuras nodarbina Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēts darba devējs, personām, kuras ir pakļautas sociālās atstumtības riskam un kuras nodarbina darba devējs, kuram piešķirts sociālā uzņēmuma statuss, kā arī personām, kuras sniedz valsts finansētu pavadoņa (bērnam līdz 18 gadu vecumam) vai asistenta pakalpojumu vai pašvaldības finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam.

Ja tiks nolemts, ka minimālā alga valstī no 2021.gada 1.janvāra būs 500 eiro mēnesī, tad minimālo obligāto iemaksu apmērs būs ap 170 eiro mēnesī, ja no 2021.gada 1.janvāra tiek samazināta obligāto iemaksu likme par vienu procentpunktu.