Soda Ogres mēra ģimenes ārsti saistībā ar viņa slimošanu Floridā

 
©Aigars Eglīte/F64

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šonedēļ atklāja, ka vasarā izbeidzis izmeklēšanu par Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa (NA) ārstēšanos ASV. KNAB nekonstatēja, ka Helmanis būtu viltojis slimības lapu un izkrāpis no pašvaldības naudu. Veselības inspekcija gan saistībā ar mēra darba nespēju sodīja viņa ģimenes ārsti, noskaidroja LTV raidījums “de facto”.

KNAB darbinieki pie Ogres novada domes priekšsēdētāja Helmaņa ieradās pagājušā gada augustā, izmeklējot, vai mērs uz viltotas slimības lapas pamata nav izkrāpis no pašvaldības nepilnus 855 eiro. Pats Helmanis to nekavējoties nosauca par pārpratumu.

Raidījumam “de facto” politiķis toreiz skaidroja, ka ārstējies ASV. Mērs arī rādīja telefonā ASV ārstes vizītkarti un izrakstītās zīmes. Vienā no tām angļu valodā bija atzīmēts, ka viņš medicīnisku iemeslu dēļ septiņas dienas nedrīkst lidot. Tātad Helmanim tikmēr bija jāpaliek ASV.

No KNAB lēmuma, ar kuru lieta šovasar izbeigta un kas ir LTV rīcībā, izriet, ka Helmanis nav speciāli braucis uz ASV pie daktera, bet bija izplānojis ceļojumu, kurš nebija pašvaldībā attiecīgi pieteikts. No KNAB lēmuma arī izriet, ka Helmaņa slimošana okeāna otrā krastā lielā mērā sakrita ar viņa iepriekš paredzēto atgriešanās laiku.

Notikumi attīstījās sekojoši. 2019.gada janvāra vidū Helmanis lūdza savai ceļojumu konsultantei saplānot viņam braucienus uz Austrāliju, Filipīnām un ASV, bet piedāvātos variantus mērs noraidīja. Janvāra beigās Helmanis jau lūdza sagatavot ceļojumu tieši uz Maiami, ASV. Februāra sākumā Helmanis un konsultante sazvanījušies, un uz nākamo dienu - sestdienu - Helmanim rezervēja lidojumu turp un reisu atpakaļ pēc desmit dienām.

Sestdienā Helmanis izlidoja, un pirmdienā viņš devās uz vienu no Maimai neatliekamās aprūpes iestādēm pie ārstes Žannas Zicbankas. Šo dakteri Floridā dzīvojošie forumos iesaka kā krieviski runājošu ģimenes ārsti un pediatri. Klīnikā Helmanim noformēta darba nespējas lapa. Par to viņš paziņoja domei un ģimenes ārstei, kas atvēra slimības lapu Latvijā.

Par Helmaņa došanos uz ASV Ogres pašvaldībā uzzināja pēdējā brīdī, ja vispār zināja. Personāldaļas vadīja par to informēta nebija, Helmaņa vietnieks nevarēja atcerēties, vai mērs viņam pirms tam teica, ka nebūs darbā. Vienīgi izpilddirektora vietniece Dana Bārbale KNAB stāstījusi, ka piektdienas pēcpusdienā - dienu pirms izlidošanas - Helmanis viņai iedevis iesniegumu par došanos ikgadējā atvaļinājumā. Taču viņa to uzreiz nereģistrēja, tādēļ atvaļinājuma rīkojums netika izdots.

KNAB dokumentā minēts, ka pirmdien Bārbale jau bija saņēmusi informāciju, ka domes priekšsēdētājs ir saslimis, tādēļ Helmaņa atvaļinājuma pieteikums vairs nebija aktuāls. Bārbale precīzi neatcerējās, ko ar iesniegumu izdarīja, bet, ja nemaldās, tad izmetusi to ārā.

Tātad izpilddirektora vietniece Helmaņa atvaļinājuma pieteikumu faktiski iznīcināja, to nereģistrējot.

KNAB secinājumi šajā lietā raisa vairākus jautājumus. Viens no tiem: ja Helmanis tiešām gribēja doties atvaļinājumā, nevis brauca uz ASV ārstēties, tad kāpēc par to nebija laicīgi informējis pašvaldību? Helmanis KNAB sniegt liecības atteicās.

Arī ar “de facto” Helmanis runāt nevēlējās, jo lieta vairs neesot aktuāla. Ogres mēra advokāts Saulvedis Vārpiņš apliecināja, ka tieši viņš ieteicis klientam neliecināt, jo KNAB darbinieki jau no sākuma nav spējuši atbildēt, kura no slimības lapām, viņuprāt, ir viltota.

“Tātad, ja KNAB nevar paskaidrot, par ko ir runa, tad mūsu uzskats bija, ka labāk ir izmantot tiesības neliecināt, jo izskatījās, ka tiek vienkārši piemeklēts, kur varētu būt kāda kļūda,” sacīja Vārpiņš.

KNAB neizdevās pārbaudīt, vai Helmanis ASV patiešām sasirdzis un vai Maiami klīnikas izraksts ir īsts.

KNAB lūdza palīdzību ASV Tieslietu departamentam, tajā skaitā nopratināt aprūpes iestādes darbiniekus, taču šī gada sākumā departaments atbildēja, ka lūgumu izpildīt nevarēs, sakarā ar lielo lūgumu skaitu un izvērtējot pārkāpuma smagumu.

Līdz ar to KNAB nespēja apstiprināt aizdomas ne par Helmaņa tiešu nodomu izkrāpt naudu no pašvaldības, ne par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ne dokumentu viltošanu.

Izmeklēšanu gan KNAB bija pienākums sākt. “Sākotnējie materiāli liecināja par iespējamo noziedzīgo nodarījumu, ko var pārbaudīt tikai un vienīgi, pielietojot kriminālprocesuālās metodes. Starp šīm metodēm ir arī atsevišķas starptautiskās sadarbības sniegtās iespējas, kuras ārpus kriminālprocesa KNAB nav tiesīgs izmantot,” rakstiskā atbildē LTV skaidroja birojs.

Saistībā ar šo lietu sodīta vienīgi Helmaņa ģimenes ārste. Veselības inspekcija dakterei Signei Kaktiņai piemēroja 140 eiro sodu par to, ka viņa, neredzot Helmani, atvēra un noslēdza viņam slimības lapu. Ārste atzina, ka nav zinājusi attiecīgos Ministru kabineta noteikumus.