Ieroču glabāšanas un nēsāšanas atļaujas izsniegs uz nenoteiktu laiku

Ieroču glabāšanas, nēsāšanas un kolekcijas atļaujas izsniegs uz nenoteiktu laiku.

To paredz šodien Saeimā otrajā lasījumā atbalstītais jaunais Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma projekts, kura mērķis būs noteikt fizisko un juridisko personu tiesības un pienākumus attiecībā uz ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un šo priekšmetu sastāvdaļu apriti Latvijā.

Sākotnēji gan likumprojektā bija paredzēts, ka ieroču glabāšanas, nēsāšanas un kolekcijas atļaujas izsniegs uz vienu līdz pieciem gadiem, bet pēc tam šī atļauja jāizņem vēlreiz, iesniedzot psihiatra un narkologa atzinumu.

Saeima arī nolēma noteikt, ka turpmāk uz B un C kategorijas vītņstobra pusautomātiskajiem un atkārtotas darbības šaujamieročiem netiek attiecināta prasība reizi piecos gados Valsts policijā veikt obligāto kontrolšāvienu. Tā dēvēto ieroča obligāto "atšaušanu" ik pēc pieciem gadiem turpmāk būtu jāveic tikai A kategorijas automātiskajiem ieročiem.

Atšķirībā no pašreizējā regulējuma jaunajā likumprojektā paredzēts, ka pašaizsardzībai domātās gāzes pistoles (revolveri) tiek reģistrētas Ieroču reģistrā.

Likumprojekts definē arī tādu šaujamieroču veidu kā traumatiskie ieroči. Patlaban Ieroču aprites likums neregulē traumatisko ieroču apriti, kas ir samērā jauns pašaizsardzībai paredzēto šaujamieroču veids. Likumprojektā paredzēts, ka ir atļauta tikai garstobra traumatisko šaujamieroču iegāde un glabāšana pašaizsardzībai. Tā iegādei un glabāšanai būtu nepieciešama Valsts policijas (VP) atļauja.

Likumprojekta pārejas noteikumos paredzēts ieroču legalizācijas termiņš. Personām, kuras glabā VP nereģistrētus šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, pārejas noteikumos būs paredzēta iespēja reģistrēt tos VP līdz 2011.gada 1.maijam un noteiktajā kārtībā saņemt ieroča glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļauju.

Likumprojekts paredz arī ieviest jaunus terminus, piemēram, tiek definēta šaujamieroča sastāvdaļa un būtiskā sastāvdaļa, tirdzniecības starpnieks u.c. Lai varētu efektīvāk izsekot šaujamieroču un to sastāvdaļu apriti, paredzēts, ka jābūt marķētām visām šaujamieroča būtiskajām sastāvdaļām, kuras paredzēts realizēt atsevišķi kā nenokomplektēta šaujamieroča sastāvdaļas.

Tāpat paredzēts, ka mednieki un sporta šāvēji var ievest Latvijā ieročus un piedalīties medībās, šaušanas sacensībās vai treniņšaušanā, ja tiem ir Eiropas šaujamieroču apliecība un pamatots iemesls šādai ieceļošanai.

Atšķirībā no patlaban spēkā esošā regulējuma, kas paredz, ka šautuves izveidei un darbībai nepieciešama pašvaldības atļauja un VP atļauja, likumprojektā paredzēts, ka šautuves izveidei un darbībai turpmāk būs nepieciešama tikai pašvaldības atļauja.

Paredzēts arī izņēmums, ka šāviena trokšņa slāpētājus vai ar tiem aprīkotus šaujamieročus atļauts iegādāties un izmantot savvaļas dzīvnieku sugu iegūšanai tām juridiskajām personām, kuras saņēmušas atļauju savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai savā īpašumā vai valdījumā esošajās iežogotajās platībās.

Saeimai likumprojekts vēl būs jāskata trešajā lasījumā.

Latvijā

Nodokļu reformas un grūtās budžeta situācijas dēļ no nākamā gada netiks ieviestas izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanā, intervijā aģentūrai LETA atzina viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Svarīgākais