Rīgas Brīvosta 2016.gadā par 18,2 miljoniem eiro atpirkusi divas piestātnes Eksportostā no uzņēmuma "Strek", kurā patlaban par konsultantu strādā toreizējais brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs, ceturtdien vēstīja Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili".
Piestātnes atpirktas, lai "Strek" ogļu pārkraušanu no Rīgas centra pārceltu uz Krievu salu. Kā skaidroja toreizējais Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR), vienošanās ar "Strek" noslēgta, jo privātais uzņēmējs bijis spiests atstāt Eksportostu un pārcelt savu darbību uz Krievu salu. Eksportostā tam piestātnes piederējušas, taču Krievu salā tās jānomā no brīvostas.
Piestātnes daļēji ir Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, kur ierobežota kravu kraušana. "Tur drīkst atrasties pasažieru kuģi, kravas faktiski nedrīkst kraut šajā teritorijā," raidījumam sacīja pašreizējais brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps (APP).
Kā norāda Latvijas Radio, sākotnēji norēķini ar "Strek" bija plānoti desmit gadu laikā pēc pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas. Tomēr jau 2016.gadā un gadu vēlāk līgums papildināts, un Rīgas brīvosta nolēma uzņēmējam jau 2016.gadā samaksāt pirmos 12 miljonus, nākamajā gadā pārskaitīti trīs miljoni un pērn vēl tikpat. Līdz ar to pērn šis darījums noslēgts.
Atbilstoši Latvijas Radio ziņotajam, pirms 29 gadiem celtās piestātnes "Strek" savulaik savos gada pārskatos novērtējis aptuveni trīs miljonu latu jeb 4,2 miljonu eiro vērtībā, tajā skaitā - zemes gabalus, ēkas un būves.
"Strek" līdzīpašnieks Mihails Gaņevs norāda, ka pārrunas ar Rīgas brīvostu par viņa ogļu biznesa pārcelšanu uz Krievu salu sākušās ap 2005.gadu, kad Rīgas dome pieņēma jaunus pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus. Gaņevs piekritis darījumam ar nosacījumu, ka brīvosta Krievu salā viņam dod pretī tieši tādas pašas piestātnes kā Eksportostā. Taču tad Rīgas brīvosta esot pārdomājusi un pateikusi, ka jaunās piestātnes īpašumā dot nevarēšot.
Gan Gaņevs, gan brīvostas pārstāvji uzsver, ka atpirkšanas cena noteikta atbilstoši neatkarīgam novērtējumam. To veikusi auditorkompānija "Deloitte Latvija", kuras pārstāvji raidījumam skaidroja, ka novērtējumā "apskatītas gan ienākumu, gan tirgus, gan izmaksu pieejas, kas ir standarta vērtēšanas metodes. Aprēķinot vērtību, esot ņemtas vērā gan naudas plūsmas prognožu periodā, gan potenciālā aktīvu vērtība pēc 2018.gada, izmantojot izmaksu pieeju.
Kā ziņots, lai atbrīvotu Rīgas pilsētas centru no ogļu kravām un pārvietotu ogļu pārkraušanu uz jauniem, ar mūsdienīgām tehnoloģijām aprīkotiem termināļiem Krievu salā, Rīgas brīvostas pārvalde 2012.gadā sāka projektu "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra". 2015.gada 31.decembrī noslēdzās Krievu salas termināļa pamatinfrastruktūras izbūve, kuras ietvaros tika izveidotas četras dziļūdens piestātnes, kur būs iespējam kuģu iegrime 15,5 metri, ar kopējo garumu 1180 metri un nepieciešamā pievadceļu un inženiertehniskā infrastruktūra.
Kā vēsta "Atvērtie faili", projekta izmaksas ir 171 miljons eiro, tajā skaitā Eiropas Savienības finansējums.
Kā liecina "Firmas.lv" dati, 1991.gadā dibinātās "Strek" īpašnieki ir Gaņevs, Tatjana Omeļčenko (30,01%), VAS "Latvijas dzelzceļš" "5,84%), SIA "Strek" (2,05%), Nikolajs Burins (1,55%), Eduards Šarajevs (1,17%), Jānis Šneiders (0,71%) un Vladimirs Čudnivecs (0,41%).
Pērn "Strek" strādāja ar 17,923 miljonu apgrozījumu un 24,994 miljonu peļņu.