Ieceļotāju kontroles informācijas sistēmas darbības pirmajās dienās iesniegti aptuveni 20 500 anketu

Covid-19 apkarošanai paredzētās ieceļotāju kontroles informācijas sistēmas darbības pirmajās dienās līdz šim iesniegti aptuveni 20 500 anketu, informē Iekšlietu ministrijā (IeM).

Valstis no kurām iesniedz anketas ir pārsvarā Latvija, Igaunija, Lietuva, Krievija un Lielbritānija.

Anketu vidējais aizpildīšanas ilgums ir līdz piecām minūtēm.

Kopumā pirmajās "covidpass.lv" darbības dienās, tā ir bijusi stabila un nav novēroti būtiski darbības traucējumi, norādīja ministrijā.

Saņemot "covidpass.lv" lietotāju sniegtās atsauksmes, ir pastāvīgi veikti uzlabojumi "covidpass.lv" tekstuālajā daļā, lai uzlabotu lietošanas pieredzi.

Pateicoties veiksmīgai koordinācijai ar Slimību profilakses un kontroles centru, novērsta arī specifiska pašizolācijas aprēķina kļūme, kur retos gadījumos persona nesaņēma paziņojumu par pašizolācijas ievērošanu.

Kā parāda CAA novērojumi, pirmajās dienās ne visi pasažieri bija informēti par nepieciešamību aizpildīt elektroniskās anketas, arī aviokompānijas, ievērojot dažādo praksi Eiropas Savienības (ES) valstīs, nebija paspējušas informēt visus savus darbiniekus par nepieciešamību pārliecināties par aizpildītiem QR kodiem.

Pirmdien, 12.oktobrī anketas kopumā bija aizpildījuši 72,1%, otrdien, 13.oktobrī jau 93,3%, bet trešdien 14.oktobrī 91,1% pasažieru.

Vincevs skaidroja, ka pirmajā dienā samērā zems aizpildīto anketu īpatsvars pret apkalpotajiem pasažieriem skaidrojams ar to, ka ir daļa pasažieru, kas caur Rīgu dodas tranzītā uz citu valsti. Piemēram, ja 12.oktobrī uz Rīgu ar aviopārvadātājiem ieradās 1488 pasažieri, 303 no tiem devās uz citiem reisiem turpat lidostā, lai turpinātu savu ceļu. Lidosta pasažierus konsultē tieši pirms iziešanas no Rīgas lidostas, savukārt tranzīta pasažieri no izkāpšanas no gaisa kuģa dodas uzreiz uz nākamo gaisa kuģī iekāpšanas vietu. Vērtējot aizpildīto anketu īpatsvaru pret tiešajiem pasažieriem, kas palika Rīgā, anketu aizpilde ir 90,5%.

Vincevs uzsvēra, ka otrdien un trešdien būtiski samazinājās to pasažieru īpatsvars, kas ielidoja Latvijā, neaizpildījuši elektroniskās anketas.

Viņš skaidroja, ka, aizpildot apliecinājumus pasažieriem ir jānorāda ieceļošanas veids, un lidostai jāpārbauda, ka visi Latvijā ielidojošie pasažieri ir uzrādījuši QR kodus, bet nedz lidostai, nedz pārvadātājam nav tiesību pārliecināties par aizpildītās informācijas atbilstību transporta veidam. CAA secinājusi, ka daļa pasažieru ir nepareizi norādījuši transporta veidu. To apliecina arī fakts, ka pasažieri nereti kļūdās norādot reisa numuru, ievadot kļūdainu informāciju, piemēram, galamērķi, izlidošanas valsts, lidmašīnas biļetes numuru utt.

Vienlaikus Vincevs norādīja, ka, nodrošinot sabiedrības veselības drošību, aviācija kā pārvietošanās veids ir drošākais. Kā viņš pauda, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir apstiprinājis, ka situācijās, kad nepieciešams iegūt ar Covid-19 saslimušo pasažieru kontaktpersonu sarakstu, aviokompānijas operatīvi nodod šo informāciju. Vienlaikus, plānojot pasažieru sēdvietas gaisa kuģī, maksimāli tiek pievērsta uzmanība, lai nesaistītie pasažieri iespēju robežās ievērotu maksimālo distanci viens no otra lidojuma laikā.

Vincevs arī pauda, ka Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) pētījumos konstatēti vien atsevišķi gadījumi, kad slimības pārnese notikusi lidostā vai gaisa kuģī. Zemie saslimšanas riski skaidrojami ar gaisa plūsmu lidmašīnās, augstas kvalitātes gaisa filtriem un drošības pasākumiem, kas ieviesti aviācijas jomā. Piemēram, lidostās un gaisa kuģī pastāvīgi jāizmanto sejas maska, pasažieri tiek izsēdināti atstatus viens no otra. Bez tam aviācijas personāls ir īpaši apmācīts rīcībai situācijā, ja gaisa kuģī iespējams atrodas ar Covid-19 saslimusi persona.

Jau ziņots, ka 12.oktobrī sāka darboties Covid-19 apkarošanai paredzētā ieceļotāju kontroles informācijas sistēma, kas, šķērsojot Latvijas robežu, prasīs aizpildīt elektronisku anketu un kas dos policijas tiesības apturēt transportlīdzekli, lai pārliecinātos vai ceļotāji reģistrējušies minētajā sistēmā.

Ministru kabinets apstiprināja Iekšlietu ministrijas iesniegtos grozījumus noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" par "Ieceļotāju uzskaites kontroles informācijas sistēmas (IECIS)" ieviešanu.

Elektroniskās anketas būs pieejamas no jebkuras viedierīces un aizpildāmas īpašā tīmekļvietnē "covidpass.lv" no šodienas. Tas nozīmē, ka personām, kas iebrauca Latvijas Republikā līdz 11.oktobrim plkst.23.59, vēl bija jāaizpilda papīra anketas, par kurām, tāpat kā līdz šim, parūpēsies pārvadātāji.

No šodienas būs pieejama mājaslapa "covidpass.lv", un personām, kas šķērsos Latvijas robežu, obligāti būs jāaizpilda anketa un jāparāda saņemtais QR kods robežsargiem.

Apliecinājuma aizpildīšana ir obligāta visiem ieceļotājiem, un tas ir jāveic ne agrāk kā 48 stundas pirms Latvijas robežas šķērsošanas. Personai anketā jānorāda savs vārds, uzvārds, personas kods, kontakttālrunis saziņai un faktiskās dzīvesvietas adrese, kurā persona būs sasniedzama, kā arī valstis un izbraukšanas datumi, kurās persona uzturējusies pēdējo 14 dienu laikā pirms ierašanās Latvijas teritorijā.

Katrai pilngadīgai personai apliecinājums ir jāaizpilda atsevišķi, nepilngadīgām personām apliecinājumu aizpilda vecāki vai likumīgie aizbildņi.

Pēc apliecinājuma anketas aizpildīšanas ieceļotājs saņems personificētu QR kodu, kas apliecinās datu iesniegšanu. Ja gadījumā QR kods tiks nozaudēts, mājaslapā ir izveidota funkcija "saņemt QR kodu" atkārtoti, ievadot e-pasta adresi.

Anketā norādītie dati tiks automātiski nodoti tiesībsargājošajām iestādēm - Valsts policijai (VP), Valsts robežsardzei (VRS) un Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC). Personas dati tiks uzglabāti 30 dienas ar mērķi saņemto informāciju izmantot epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai un kontaktpersonu izsekojamībai. Pēc 30 dienām personas dati tiks automātiski dzēsti.

Savukārt Saeimā pieņemtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā paredz, ka personai par noteiktā pienākuma iekļaut ziņas personu uzraudzības informācijas sistēmā nepildīšanu piemēros naudas sodu no desmit līdz 2000 eiro.

Tāpat minētā likuma grozījumi paredz, ka policijas darbiniekam, pašvaldības policijas darbiniekam un robežsargam būs tiesības apturēt transportlīdzekli, lai veiktu pārbaudi par ziņu iekļaušanas sistēmā pienākuma izpildi.

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis paziņojis, ka jaunā sistēma uzlabos un atvieglos policijas iespējas kontrolēt tās personas, kurām jāatrodas pašizolācijā, tomēr tas nenozīmē, ka no 12.oktobra policija rīkos reidus un aktīvi apturēs automašīnas.

Viņš arī solīja, ka pēc pašizolācijā esošo personu datu reģistrēšanas IeM izveidotajā sistēmā policija turpinās personas kontrolēt tāpat kā līdz šim, proti, sazināsies telefoniski vai arī izvēlēs kārtībā izbrauks uz konkrēto dzīvesvietu.

Jaunā kārtība izveidota, jo bija trūkumi papīra anketas aizpildīšanai un policijas problēmas izkontrolēt to, vai ar privātajiem transportlīdzekļiem iebraucošās vai ar kājām robežu šķērsojušās personas ievēro pašizolāciju.