Nākamā gada budžeta likumprojekts iesniegts Saeimā; premjers to nodēvē par "atlabšanas budžetu"

© Oksana Džadana/F64

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) šodien Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (NA) iesniedza 2021.gada valsts budžeta likumprojektu.

Līdz ar to valdības sagatavotais nākamā gada valsts budžeta likumprojekts un to pavadošie likumprojekti ir nodoti izskatīšanai parlamentā.

Plkst.9.40 Saeimas nama Lielajā vestibilā paredzēts Saeimas priekšsēdētājas Mūrnieces, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Mārtiņa Bondara (AP) un finanšu ministra mediju brīfings.

Budžeta portfeļa nešana no FM uz Saeimu ir tradīcija, kas tika aizsākta 1997.gadā. Šogad portfelis tika nests jau 23.reizi. Tradīciju ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle (NA), kurš atvēlēja personīgo darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998.gada budžetu.

Savukārt Reirs ir pirmais finanšu ministrs, kurš budžeta portfeli uz Saeimu atnesis jau piekto reizi. Ministri, kuri šo tradīciju pildījuši katrs četras reizes, ir Oskars Spurdziņš un Andris Vilks.

Nākamā gada budžets nav taupības, bet gan drīzāk atlabšanas budžets, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš uzsvēra, ka jau kopš šīs krīzes sākuma ir teicis, ka šī nav tāda krīze, kāda bija pirms desmit gadiem. "Šī ir krīze, kur mēs kā valdība apzināmies, ka pareizi ir turpināt ieguldīt naudu. Tātad mēs aizņemamies naudu, kuru arī nākotnē atmaksāsim, ar mērķi stimulēt ekonomiku," viņš uzsvēra.

Nākamgad izdevumi būs krietni lielāki par ieņēmumiem - par apmēram 1,2 miljardiem eiro jeb tas būs 3,9% budžeta deficīts. "Mēs to darām, apzinoties, ka ekonomika ir jāstimulē. Tātad šis nav taupības budžets, bet drīzāk atlabšanas budžets," sacīja Kariņš.

Pēc viņa teiktā, paredzēts, ka ar vairāk nekā 5% izaugsmi nākamā gada beigās mēs varētu nonākt tur, kur bijām pirms krīzes.

Kā vēstīts, Ministru kabinets otrdien atbalstīja 2021.gada budžeta projektu, kas paredz budžeta deficītu 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 1,2 miljardu eiro apmērā. Šodien finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) budžeta likumprojektu iesniegs Saeimā.

No likumprojekta izriet, ka valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi būs 9,579 miljardi eiro, kas ir par 328 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada budžetā.

Savukārt nākamā gada budžeta izdevumi prognozēti 10,758 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar šī gada budžetu, ir par 744 miljoniem eiro vairāk.

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektā paredzēts, ka valsts budžeta izdevumi 2022.gadā būs 9,27 miljardi eiro, bet 2023.gadā - 9,17 miljardi eiro.

IKP faktiskajās cenās prognoze 2021.gadam ir 30,02 miljardu eiro apmērā. Likumprojektā arī noteikts, ka 2021.gadā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts ir 3,9% no IKP.

Maksimālais valsts parāds 2021.gada beigās noteikts 14,44 miljardu eiro apmērā. Pašvaldību aizņēmumu kopējais palielinājums paredzēts 268,12 miljonu eiro apmērā.

Latvijā

Krimināllietu pret bijušo Rēzeknes mēru Aleksandru Bartaševiču par ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu, kā arī par to, ka viņš 16 gadus valsts amatpersonas deklarācijās apzināti nenorādīja ziņas par ārzemēs iegādātu īpašumu un citiem ienākumiem lielā apmērā, Latgales rajona tiesa Balvos plāno sākt skatīt 13.decembrī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Svarīgākais