Latu monētas un banknotes līdz šim vēl nav apmainītas 121,2 miljonu eiro vērtībā

© f64

Līdz septembra beigām vēl nebija apmainītas latu monētas un banknotes 85,2 miljonu latu jeb 121,2 miljonu eiro vērtībā, norāda Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

Viņš informēja, ka Latvijas Bankā 2020.gada deviņos mēnešos apmainītas latu naudaszīmes 0,7 miljonu latu (viena miljona eiro) vērtībā.

Silakalns arī norādīja, ka līdz 2020.gada septembra beigām no apgrozības izņemti 39% latu monētu 29 miljonu latu (41,3 miljonu eiro) vērtībā un 96% latu banknošu 941 miljona latu (1,339 miljardu eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 148 miljoni monētu un 47 miljoni banknošu.

Septembra beigās vēl nebija apmainīti 340,6 miljoni monētu, kas svara izteiksmē ir 781 tonna.

No monētām visvairāk neapmainīto vidū joprojām ir mazo nominālu - viena un divu - santīmu monētas, proti, kopumā 239 miljoni gabalu. Neapmainīto viena lata monētu, ieskaitot īpašos vienlatniekus, ir 24 miljoni gabalu.

Savukārt no banknotēm neapmainītas visvairāk ir piecu latu un 20 latu banknotes - attiecīgi 1,7 miljoni un 780 tūkstoš banknošu.

Latvijas Bankā arī informēja, ka no pirmdienas, 19.oktobra, mainīsies Latvijas Bankas klientu kases darba laiks - turpmāk kases pirmdienās, otrdienās, trešdienās un ceturtdienās strādās no plkst.8.30 līdz 16.30, bet piektdienās - no plkst.8.30 līdz 15.30.

Latvijas Banka lata naudaszīmes pret eiro pēc oficiālā pārejas kursa un bez komisijas maksas mainīs mūžīgi. Pret eiro tiek mainītas arī bojātas lata banknotes un monētas, ja vien tās atbilst apmaiņas nosacījumiem, piemēram, no banknotes ir saglabājusies vairāk nekā puse, bet monētas nav apzināti bojātas, piemēram, veidojot rotaslietas.

Latvija 2014.gada 1.janvārī iestājās eirozonā.

Latvijā

99 procenti pasaules datu tiek pārraidīti, izmantojot globālo zemūdens kabeļu tīklu. Katru dienu, izmantojot kabeļu tīklus, tiek veikti finanšu darījumi aptuveni 10 triljonu dolāru apmērā. Tie ir NATO dati. Kritiskā zemūdens infrastruktūra ietver arī elektriskos kabeļus, kā arī cauruļvadus, pa kuriem piegādā naftu un gāzi. Ņemot vērā kabeļu tīklu milzīgo nozīmīgumu, kā arī citas kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, Krievija plāno sabotāžas un kiberuzbrukumus, kas var izraisīt katastrofālas sekas. Vai Latvija tam visam gatavojas? To skaidro Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.

Svarīgākais