Pie dzīvojamām ēkām piesaistītajai zemei varētu piemērot citu nodokļa likmi

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija varētu rosināt izmaiņas likumā par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), kuras paredzētu piemērot citu nodokļa likmi pie dzīvojamām ēkām piesaistītajai zemei, aģentūrai LETA pastāstīja komisijas priekšsēdētājs Guntis Bērziņš.

Pēc Bērziņa teiktā, komisija šodien konceptuāli vērtējusi NĪN sistēmu kā tādu un ticis ierosināts, ka pie dzīvojamām ēkām piesaistītajai zemei nodokli vajadzētu piemērot savādāk kā zemei, kas piesaistīta komerciāliem objektiem.

"Zemei nodokļa likme ir 1,5%, dzīvojamajam fondam 0,1%-0,3%. Domāju, ka vajadzētu ieviest vēl trešo kategoriju - zeme, kas piesaistīta dzīvojamajam fondam, kurai būtu atsevišķa likme," stāstīja Bērziņš.

Bērziņš norādīja, ka pašreizējā Saeima šīs ieceres nez vai paspēšot skatīt, tāpēc šīs ieceres tiks sagatavotas kā konceptuāli ieteikumi nākamajai komisijai.

Tāpat šodien komisijā vērtēts Rīgas domes ieteikums precizēt NĪN likuma definīcijas par garāžām un nedzīvojamajām telpām. "Mēģināsim šajā jautājumā ātri sagatavot nelielus grozījumus, kurus vēl varētu izskatīt šī Saeima," teica komisijas vadītājs.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā patlaban tiek vērtēti grozījumi likumā par nekustamā īpašuma nodokli, kurus Saeima atbalstījusi pirmajā lasījumā.

Grozījumi paredz pienākumu nodokļa maksātājam sniegt informāciju pašvaldībai tikai gadījumos, kad ir notikusi nekustamā īpašuma statusa maiņa, nekustamais īpašums no ar nodokli apliekama objekta kļuvis par neapliekamu vai otrādi - no neapliekama par apliekamu.

Likumprojekts paredz, ka, veicot bankrota procedūru vai vēršot piedziņu bezstrīdus kārtībā uz nekustamo īpašumu, īpašuma ieguvējs nekustamā īpašuma nodokli sāk maksāt ar nākamo mēnesi no tiesas nolēmuma, ar kuru tiek apstiprināta nekustamā īpašuma izsole, dienas.

Šāda norma novērsīs situāciju, kad personai, kurai īpašums atsavināts piespiedu ceļā, nodoklis jāsamaksā par visu taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa, savukārt īpašuma ieguvējs par nodokļa maksātāju kļūst tikai no nākamā taksācijas gada.

Grozījumi arī paredz, ka norma par nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu 25% apmērā attieksies arī uz 2011.gadu, lai novērstu nodokļa apmēra vairākkārtēju pieaugumu daļai nodokļa maksātāju.

Likumprojekts paredz izslēgt no likuma normu, kas nosaka, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās nekustamā īpašuma nodoklis par zemi nedrīkst būt lielāks, nekā tas bija 2009.gadā.

Tāpat plānots papildināt likuma 3.panta septītajā daļā Ministru kabinetam doto deleģējumu ar uzdevumu noteikt pazīmes, pēc kurām uzskata, ka zeme netiek uzturēta labā lauksaimniecības un vides stāvoklī.

Likumprojekts paredz precizēt likuma 3.panta astotajā daļā noteikto neapstrādātas lauksaimniecībā izmantojamās zemes definīciju, nosakot procentuālo sadalījumu, pie kura lauksaimniecībā izmantojamas zemes platība uzskatāma par neapstrādātu.

Likumprojekts paredz kā termiņu nodokļa maksāšanas paziņojuma nosūtīšanai par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi noteikt nākamā taksācijas gada 15.februāri, kas sakrīt ar nodokļa maksāšanas paziņojuma nosūtīšanas termiņu kārtējam taksācijas gadam.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais