No šodienas stājas spēkā jaunie pulcēšanās ierobežojumi

Ņemot vērā Covid-19 straujo izplatību, valdība piektdienn lēma stingrāk ierobežot cilvēku pulcēšanos, iekštelpās ļaujot pulcēties līdz 500, bet ārtelpās - līdz 1000 cilvēkiem.

Ierobežojumi stājas spēkā sestdien, 10.oktobrī.

Pirms tam pasākumu vai saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietā vienlaikus iekštelpās varēja uzturēties ne vairāk kā 1000 cilvēku, bet ārtelpās - līdz 3000 personām.

Vienlaikus pēc ilgstošām debatēm par "Rimi Rīgas maratona" atcelšanu pieņemts lēmums grozījumos ietvert arī norādi, kas paredz, ka no šodienas līdz 31.decembrim nedrīkstēs organizēt pasākumus ārtelpās, kur piedalītos vairāk nekā 300 cilvēki un kuros notiktu aktīva cilvēku kustība, piemēram, skriešana, maratons.

Valdība piektdien ārkārtas sēdē izskatīja grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Grozījumu anotācijā uzsvērts, ka pēdējā laikā Slimību profilakses un kontroles centrs ir reģistrējis ļoti strauju Covid-19 saslimstības pieaugumu un 7.oktobrī Eiropas slimību profilakses un kontroles centra publicētajā valstu pārskatā 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs Latvijai ir 33,0, kas ir gandrīz divas reizes augstāks rādītājs nekā iepriekšējā nedēļā. Pozitīvo Covid-19 testu īpatsvars pret kopējo veikto testu skaitu ir 2,9%, kas ir ievērojami vairāk pret iepriekšējās nedēļas rādītāju -1,7%.

Kā liecina epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultāti, inficēšanās pārsvarā notiek darba kolektīvos, interešu izglītības kolektīvos, sporta komandās un ģimenēs. Lielākajos Covid-19 saslimšanas perēkļos iegūtā informācija liecina, ka cilvēki neievēro piesardzības pasākumus - dodas uz darbu ar elpošanas ceļu iekaisuma pazīmēm un aktīvi apmeklē sabiedriskas vietas.

Lai ierobežotu infekcijas izplatību, epidemiologu ieskatā ir jāpastiprina cilvēku pulcēšanās ierobežojumi un ierobežojumi pasākumu organizēšanai.

Ņemot vērā to, ka infekcijas izplatības riski ir sasnieguši līmeni līdzīgu, kāds bija pavasarī, ir jāatgriežas pie cilvēku pulcēšanās ierobežojumiem, kādi bija noteikti tajā laikā, proti, kad maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits, kas var pulcēties vienlaicīgi iekštelpās, ir 500, bet brīvā dabā - 1000.

Paredzēts ierobežot pasākumus, kas ir saistīti ar augstu infekcijas izplatības risku - pasākumus iekštelpās, kas saistīti ar neorganizētu cilvēku pārvietošanos, dejošanu u.tml., kad nav iespējams nodrošināt distancēšanos.

Ņemot vērā minēto, noteikts, ka organizēti pasākumi var notikt tikai fiksētās, personalizētās sēdvietās. Analoģiski ierobežojumi tiek noteikti arī naktsklubiem, bāriem un tamlīdzīgām izklaides vietām, kur notiek pastiprināta cilvēku pulcēšanās un dejas.

Grozījumu autori skaidroja, ka naktsklubi, bāri un tamlīdzīgas izklaides vietas ir pielīdzināmi organizētiem pasākumiem vai ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, tādēļ šiem pakalpojumu sniedzējiem, sniedzot pakalpojumu, jānodrošina cilvēku atrašanās personalizētās fiksētās sēdvietās vai atbilstoši nosacījumiem ēdinātājiem, kur apmeklētāji atrodas tikai sēdvietās. Ņemot vērā minēto, nebūs pieļaujami pasākumi vai saimnieciskie pakalpojumi ar dejām un nekontrolētu apmeklētāju pārvietošanos.

Lai arī sākotnēji bija paredzēts cilvēku skaita ierobežojumus pasākumos un nepieciešamību atrasties tikai sēdvietās, izslēdzot dejošanu vai citas paaugstināta riska aktivitātes, ieviest uz vienu mēnesi - no 12.oktobra līdz 6.novembrim, diskusiju rezultātā valdība lēma, ka ierobežojumi spēkā stāsies jau rīt un ilgs līdz decembra beigām, nosacījumus grozot vajadzības gadījumā.

Ja minēto pasākumu rezultātā Covid-19 izplatība stabilizēsies vai samazināsies, šos ierobežojumus varēs atcelt, bet, ja nebūs rezultātu, tad būs jāievieš vēl papildu pasākumi.

Tāpat, lai mazinātu riskus Covid-19 izplatībai sporta treniņu vai nodarbību laikā, noteikts ka sporta treniņā nepiedalās personas, kuras nav tieši iesaistītas tā organizēšanā un norisē. Minētais ir attiecināms uz jebkura veida sporta treniņiem - gan profesionālā, gan amatieru sporta līmenī, kā arī gan sporta izglītības iestādēs, gan ārpus tām.

Tāpat ar grozījumiem paredzēts, ka sporta pasākumiem, kuros piedalās personas līdz 18 gadu vecumam, jānorisinās bez skatītājiem. Šī prasība stāsies spēkā 12.oktobrī. Sporta pasākumu un sporta treniņu organizatoram būs pienākums nodrošināt noteikumu ievērošanu, kā arī kontrolēt, kā sportisti, sporta darbinieki un citas personas ievēro tām noteiktos pienākumus, skaidro Veselības ministrijā.

Ņemot vērā, ka lielākā daļa sporta pasākumu, kuros piedalās bērni, norisinās izglītības iestāžu sporta infrastruktūrā, bet attiecībā uz izglītības iestādēm ir nodrošināmi īpaši piesardzības un epidemioloģiskās drošības pasākumi, pēc konsultācijām ar sporta nozari noteikts, ka sporta pasākumiem un tostarp sporta sacensībām, kurās piedalās personas vecumā līdz 18 gadiem, jānorisinās bez skatītājiem, proti, personām, kas nav tieši iesaistīti sporta pasākuma organizēšanā un norisē.

Šī norma būtu piemērojama tajos gadījumos, kad vairāk par pusi no sportistiem, kuri piedalās sporta pasākumā, ir jaunāki par 18 gadiem. Lai veicinātu, ka sporta pasākumu un sporta treniņu organizēšanā un norisē tiek ievērotas katra sporta veida specifiskās prasības, paredzēts, ka šo pasākumu un sporta treniņu organizatoram ir pienākums nodrošināt attiecīgā sporta veida Sporta likumā noteiktajā kārtībā atzītās sporta federācijas noteikumu ievērošanu.

Piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes, kurā ministri lēma par atsevišķie ierobežojumiem, Kariņš klāstīja, ka kopš marta dzīvojam apstākļos, kādus neviens nevarēja paredzēt un nevienam nebija priekšrakstu, kā rīkoties. Pēc premjera teiktā, pateicoties sabiedrības līdzdalībai, pavasarī un vasarā Latvijā tika noturēta zema vīrusa izplatība, tomēr pēdējo divu nedēļu laikā Covid-19 izplatība valstī ir strauji augusi.

"Turpinām strādāt pie vīrusa izplatības ierobežošanas. Veselības speciālisti jau iepriekš ir ieteikuši ka vīrusu varam uzvarēt, laužot tā izplatības ķēdi. Lai vīruss nepaspētu pārlēkt no slimā uz veselo, ir jāievēro divu metru distance, kā arī ir jāmazgā rokas. Bet tur, kur nevaram ievērot divu metru distanci, ir jālieto sejas maskas," klāstīja Ministru prezidents.

Jautāts, vai netiks uzstāts uz noteikta un secīga rīcības plāna rīcībām dažādos Covid-19 izplatības scenārijos, Kariņš sacīja, ka darbs pie plāna tiks turpināts un pilnveidots. Valdības vadītājs akcentēja, ka Latvijas stratēģijas pamatā ir katra personīgā atbildība par paša uzvedību un rīcībām, jo, veicot "elementāras darbības", varēšot ierobežot vīrusus.

Kariņš ikkatra personīgo atbildību uzsvēra arī kontekstā ar iespējamiem stingrākiem ierobežojumiem. Premjers gan šodien valdības ārkārtas sēdē vairākkārt norādīja, ka, viņaprāt, būtu jārīkojas proaktīvāk, lai apsteigtu vīrusa izplatību, nevis tikai reaģētu uz infekcijas uzliesmojumiem.

"Redzam, ka vīruss izplatās dinamiski un mūsu mērķis būtu darboties apsteidzoši, taču arī šoreiz svarīgi katram rīkoties atbildīgi," pauda politiķis

Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele (AP) atzina, ka patlaban ir pietiekami daudz instrumentu, lai noteiktu to ierobežojumu kopumu, kas ekspertu ieskatā nepieciešams.

Tomēr gadījumā, ja situācija attīstīsies straujāk un inficēšanās izplatība kļūst nekontrolējama, un ar esošajiem instrumentiem vienā brīdī vairs nepietiks, tad varētu ķerties pie ārkārtējās situācijas regulējuma, sacīja Viņķele, gan piebilstot, ka tas vairs nebūs Veselības ministrijas lēmums.