Piektdien valdības ārkārtas sēdē lemjot par jauniem Covid-19 izplatības ierobežojumiem, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja uz stratēģijas trūkumu vīrusa apkarošanā, vienlaikus mudinot uz plašāku sejas maksu lietojumu.
Saistībā ar Covid-19 izplatību Latvijā premjers pauda virkni bažu. Premjeru uztrauc, ka vīrusa izplatība notiek straujāk, nekā valsts spēja uz to reaģēt. "Man sāk likties, ka kaut kur kaut kas notiek, un tad mēs reaģējam, nosakot ierobežojumus. Šodien Covid-19 izplatība ir konstatēta jaunos novados un, ticamākais, rīt būs vēl kāds novads," pauda Kariņš, aicinot situāciju vērtēt plašāk.
Kā vienu no risinājumiem premjers piedāvāja apsvērt iespēju plašāk lietot sejas maskas. Viņa vērtējumā, prasība par sejas masku lietošanu sabiedriskajā transportā ir bijusi veiksmīga, tāpēc, Kariņa ieskatā, vajadzētu aktīvāk mudināt sejas masku lietojumu darba kolektīvos.
"Mums ir jāpanāk, ka sabiedrība izprot nepieciešamību būt piesardzīgiem, savukārt darbavietās jāiedzīvina tie drošības pasākumi, kas jau tagad ir spēkā. Piemēram, kopš Rīgā ir prasība pēc sejas masku lietošanas sabiedriskajā transportā, es secinu, ka lielākā sabiedrības daļa ir gatava sekot noteikumiem," sprieda Ministru prezidents.
Arī finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) piekrita, ka sejas maksas būtu lietojamas plašāk. "Skaidrs, ka darba kolektīvi nepilda prasības par maskām. Kāpēc to pildīt, ja veselības nozares pārstāvji saka, ka maskas nedod gaidīto rezultātu. Visā Eiropā valkā maskas un tas cilvēks, kurš to nenēsā, tiek uztverts kā drauds sabiedrības veselībai," pauda Reirs.
Jautājums par nedēļas nogalē gaidāmā "Rimi Rīgas maratona" atcelšanu šovakar raisījis ministru satraukumu par valdības ierobežotajām iespējām pieņem steidzamus lēmumus attiecībā uz noteiktu pasākumu ierobežošanu Covid-19 izplatības apturēšanai.
Ministru kabinets šovakar ārkārtas sēdē spriež par papildu ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai, īpašu uzmanību veltot brīvdienās gaidāmajam maratonam un tā iespējamai atcelšanai vai pārcelšanai.
Vairāki ministri uzsvēra, ka maratons būtu jāatceļ, jo tā norise saistāma ar paaugstinātiem Covid-19 izplatības riskiem.
Domājot par to, kā juridiski noformulēt maratona atcelšanu, radies jautājums, vai valdībai vispār ir šādas iespējas un tiesības.
Valsts kancelejas pārstāvji norādīja, ka Ministru kabinets nevar liegt privāta pasākuma rīkošanu, turklāt šāds lēmums var tikt apstrīdēts Satversmes tiesā.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) sacīja, ka ir satraukts par šāda iespējamā soļa juridisku formulējumu, jo pastāvot bažas, ka analoģiski citiem gadījumiem no valdības locekļiem varētu prasīt zaudējumu piedziņu par nenotikušu pasākumu.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) rosināja apsvērt iespēju protokollēmumā ierakstīt uzdevumu Rīgas domei atcelt maratonu, jo tā ir pašvaldības kompetence. Ministrs pauda pārsteigumu, ka valdība šādās ārkārtas situācijās ir "tik nevarīga", ka varbūt būtu jāatgriežas pie ārkārtas situācijas, ko neviens nevēlas.
Valsts kancelejā gan pauda, ka vienīgā iespēja esot protokollēmumā paust aicinājumu nerīkot pasākumu un policijai - pastiprināti to kontrolēt.
"Ja varam ierobežot dejas, tad kāpēc nevaram ierobežot maratonus visā valstī?" vaicāja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), atbildē no kancelejas saņemot, ka maratoni noteikumu izpratnē ir pasākumi, kas jau ir regulēti.
Tieslietu ministrijā norādīja, ka Rīgas domes saskaņojums maratona organizēšanai, spēkā stājoties jauniem Covd-19 ierobežojumiem, vairs īsti nedarbotos, jo tas izdots uz veco noteikumu pamata. Tā kā prasības stātos spēkā rīt, Rīgas domes atļauja būtu jāpārskata, pauda ministrijā.
"Liekas kaut kā nesaprotami - ja pasaulē plosās epidēmija, mums ir likums, kas epidēmijas laikā dod valdībai tiesības pieņemt lēmumus un vairākums vēlētos iedarbināt spēju, ka nenotiek viens potenciāli bīstams pasākums, bet viss, ko varam pieņemt, ir aicinājums vai lūgums, tad jāskatās, ka ejam uz ārkārtas stāvokli, ko es negribu darīt," secināja Kariņš.
