Uzņēmējs Andris Šķēle atklājis, ka par vairākuma akciju iegādi ārzonas kompānijā Kempmayer, kurai bija paredzēts Latvijā ieviest digitālo televīziju, bijis gatavs maksāt summu, kas svārstās viena miljona dolāru robežās.
Pēc viņa domām, projekta pirmā kārta peļņu, visticamāk, nenestu, taču bija cerība iegūt iespēju realizēt tā otro un trešo kārtu, kas, A. Šķēles vārdiem izsakoties, "būtu ļoti interesanti".
Digitālās televīzijas krimināllietā bijušais premjers tika iztaujāts par viņa līdzdalību un interesi par digitalizācijas projektu. A. Šķēle apliecināja, ka vēlējās iegūt Kempmayer vairākuma akcijas, taču nebija gatavs pārsvaru nodrošināt, iegādājoties akcijas mazās porcijās. "Esmu pārliecināts, ka pēc pirmā šāda pirkuma turpmāk man piedāvātu projekta vērtībai neadekvāti augstu cenu," sacīja A. Šķēle. Interese par darījumu viņam radās 2000. gada beigās vai 2001. gada sākumā, kad uzņēmējs sazinājās ar savu advokātu Jāni Lozi un uzņēmumu administrēšanas speciālistu Maiklu Neiglu. Projektā iesaistīties A. Šķēlem piedāvājis viņa bijušais padomnieks Jurģis Liepnieks, kurš pārliecinājis, ka spēj piesaistīt augstākās raudzes mediju speciālistus. "Jurģa Liepnieka sacīto pārbaudīju neoficiālās sarunās ar Andreju Ēķi, kurš togad tika atzīts par vienu no labākajiem TV direktoriem pasaulē," liecināja A. Šķēle. Viņš pats vairakkārt uzsvēra, ka ar Kempmayer izpilddirektoru Toniju Flanaganu nav pazīstams un nav nekad ticies.
A. Šķēle arī noliedza, ka viņam būtu jelkāda saistība ar uzņēmumu Ratcliff Limited, kuram tieši piederēja 25% Kempmayer akciju, bet pastarpināti vēl 12,5%. Iepriekš izskanēja informācija, ka uzņēmuma labuma guvēji bija cieši saistīti ar A. Šķēli. Proti – tā bija viņa agrākā sieva un meitas, tomēr bijušais premjers šo informāciju tiesā noliedza. Viņš arī noliedza, ka būtu zinājis par faktu, ka J. Liepnieks bija kompānijas Gedney Purcell Ventures LTD direktors, kurai tobrīd piederēja 50% Kempmayer akciju. "Tad jau es būtu uzreiz runājis ar Liepnieku," viņš sacīja.
Kāpēc A. Šķēlem neizdevās iegūt Kempmayer akciju vairākumu, precīzi nav zināms. Pēc bijušā premjera domām, kompānijas akcionāri vēlējušies iespējami ātri noslēgt līgumu ar Digitālo radio un televīzijas centru, kas automātiski krietni paaugstinātu uzņēmuma vērtību. "Ja es būtu viņu vietā, arī rīkotos līdzīgi – sasniegtu uzņēmuma augstāko vērtību un tad laistu to tirgū," sacīja A. Šķēle. Pēc viņa domām, Kempmayer akcionāriem līgumu noslēgt neizdevās, un tāpēc viņi bremzēja ar savu daļu pārdošanu. "Es par to biju gatavs maksāt niecīgu summu, kas ir viena miljona dolāru robežās," atklāja bijušais premjers. Uz prokuroru vairākkārtējiem centieniem noskaidrot, kuri cilvēki īsti slēpās aiz Kempmayer izkārtnes, A. Šķēle atbildi nesniedza. Viņš uzsvēra, ka speciālists M. Neigls, kuru bija deleģējis iegūt uzņēmuma kontrolpaketi, nezināja, kas ir pārējie akcionāri.
Pašlaik ieviesto digitālo televīziju A. Šķēle vērtē kā vieglāko variantu, jo bez pieslēguma palikuši vairāki tūkstoši mājsaimniecību.