Sākotnēji digitālo televīziju visām Latvijas mājsaimniecībām bija plānots pieslēgt bez maksas, bet galu galā tika izvēlēts vieglākais ceļš, kā dēļ daudzi tūkstoši iedzīvotāju palika vispār bez televīzijas.
Tā šodien, liecinot tā dēvētajā digitālās televīzijas pamata krimināllietā, sacīja politiķis Andris Šķēle (PLL).
Viņš vairākkārt atkārtojās un atzina, ka vēlējies iegūt savā īpašumā "Kempmayer Media Limited" ("Kempmayer") akciju kontrolpaketi un līdzdalību digitālās televīzijas projektā. Šajā nolūkā Šķēles interesēs darbojies Maikls Neigls, ar kuru politiķis vairākkārt ticies.
Tomēr Šķēle sacīja, ka viņam neesot bijis izredžu iegūt "Kempmayer" akciju kontrolpaketi par adekvātu cenu. Viņš norādīja, ka bijis gatavs par to maksāt ne vairāk kā vienu miljonu ASV dolāru.
Šķēle sacīja, ka neesot pazinis "Kempmayer" izpilddirektoru Toniju Flanaganu, taču šo personu zinājis "Latvijas Neatkarīgās televīzijas" vadītājs Andrejs Ēķis. Šķēlem Ēķis stāstījis, ka Flanagans viņam savulaik palīdzējis ar kādu televīzijas projektu. Iespējams, šis projekts varētu būt "Pica TV", šodien tiesā atminējās Šķēle.
Aizstāvība tiesas sēdē vairākkārt iebilda pret prokuroru darba stilu, pratinot Šķēli. Arī tiesnesis Juris Stukāns atzina, ka lieciniekam nevar trīs reizes pēc kārtas uzdot vienādu jautājumu, cerot sagaidīt kādu konkrētu atbildi.
Šķēles nopratināšana šodien tika pabeigta, bet rīt, 6.oktobrī, plkst.10 digitālās televīzijas krimināllietas izskatīšanu plānots turpināt ar vairāku citu liecinieku uzklausīšanu. Iespējams, tiks lemti arī procesa dalībnieku lūgumi.
Kā ziņots, Šķēle liecināt sāka jau septembra sākumā, kad viņš pauda viedokli, ka lieta ir pārāk politizēta. Viņš atzina, ka neapskauž tiesu, kurai būs jāpieņem gala lēmums.
Šķēle teica, ka ir pagājis pārāk ilgs laiks, lai varētu precīzi atcerēties notikumus. Viņš prokuroram Edvīnam Pilikseram lūdza uzdot precīzus jautājums, jo viņš pats par krimināllietā minēto neko liecināt nevarot.
Šķēlem tika uzdoti jautājumi saistībā ar digitālās televīzijas ieviešanas projektu, par viņa sarunām un attiecībām ar Jurģi Liepnieku, par attiecībām ar advokātu Jāni Lozi un par Ēķa piedāvājumu. Liepniekam, Lozem un Ēķim šajā krimināllietā ir uzrādītas apsūdzības.
Kā sacīja Šķēle, viņš pret Liepnieka informāciju par digitālās televīzijas projektu sākumā izturējies atturīgi, jo nav izpratis tā mērogu. Šķēle arī liecināja, ka viņam ar Liepnieku bijušas lietišķas attiecības un ka ar viņu bijušas vairākas sarunas, jo Liepnieks esot bijis projekta entuziasts un Liepniekam esot bijis ārvalstu klients. Šķēle pieļāva, ka tas varēja būt "Kempmayer".
Šķēle arī teica, ka viņam bijusi interese par "Kempmayer" iegādi un līdzdalību digitālās televīzijas projektā, ja tajā tajā būtu bijis iespējams iegūt vairākumu. "Ja ir iespējams iegūt vairākuma kontroli šajā projektā, tas būtu interesanti," teica Šķēle.
Kā ziņots, lēmumu iztiesāšanas gaitā nopratināt arī Šķēli Rīgas apgabaltiesa pieņēma šā gada 14.jūnijā, tādējādi apmierinot prokurora Piliksera lūgumu. Īsi pirms tam krimināllietas materiāliem tika pievienoti dokumenti, no kuriem izriet, ka daudzmiljonu pasūtījumu par digitālās televīzijas ieviešanu savulaik saņēmušajā "Kempmayer" daļēja patiesā labuma guvēja pastarpināti bijusi Šķēles ģimene - meitas un šķirtā sieva.
Šķēle jūnijā, uzzinot, ka viņš tiks aicināts uz apgabaltiesu liecināt, žurnālistiem paziņoja, ka ir gatavs to darīt un atklāt visu, ko tiesa prasīs. "Es nezinu, ko man jautās, bet, kad jautās, es atbildēšu visu patiesību," solīja Šķēle.
Kā ziņots, digitālās televīzijas pamata krimināllieta ir saistīta ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" meitasuzņēmuma "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" un "Kempmayer" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
Saistībā ar minētā projekta izpildi 20 personām apsūdzības šajā lietā uzrādītas pēc Krimināllikuma (KL) 317.panta - par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, pēc KL 319.panta - par valsts amatpersonas bezdarbību, pēc KL 177.panta - par krāpšanu un pēc KL 195.panta - par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Neviens no apsūdzētajiem savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzīst. Daži no apsūdzētajiem skaidro, ka nesaprot, kādus tieši noziegumus prokuratūra viņiem inkriminējusi, citi savukārt norāda uz apsūdzības nepilnībām.
Tiesas sastāvs ar tiesnesi Stukānu priekšgalā lietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Pirms tam kopš 2007.gada novembra beigām lietu skatīja tiesneses Žanetes Vēveres sastāvs, taču 2008.gada 19.maijā Vēvere pieņēma sev izteikto noraidījumu saistībā ar iespējamu interešu konfliktu.