Latvijā jāpanāk izdienas pensiju apmēru pielīdzināšana atbilstoši amatam, taču par šādu ideju vēl nepieciešamas diskusijas, pastāstīja aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) padomnieks Emīls Dobrājs.
Aizsardzības ministrijā (AM) nenoliedz, ka esošais izdienas pensiju atbalsta mehānisms palīdz atrisināt Nacionālo bruņoto spēku personāla trūkuma problēmas. "Tomēr skaidrs, ka ir jāstrādā pie sistēmas sakārtošanas. Iespējams, jāpanāk izdienas pensiju apmēru diferencēšana pēc amatiem, taču par to pagaidām vienošanās nav," norādīja Dobrājs.
Dobrājs gan atgādināja, ka militārpersonu izdienas pensijas tiek maksātas no AM budžeta līdzekļiem, līdz ar to šie izdevumi "vecuma pensiju sistēmas ilgtspējību tiešā veidā neskar."
Valsts kontrole (VK) aizvadītajā nedēļā paziņoja, ka izdienas pensiju politika Latvijā nav sakārtota, tā neatbilst pensiju politikas būtībai un ir netaisnīga pret vecuma pensiju saņēmējiem.
VK aplēsusi, ka desmit gadu laikā izdienas pensijām izmaksājamā summa gandrīz dubultojusies un augusi par 32,5 miljoniem eiro.
Valsts kontroles pārstāvji žurnālistiem uzsvēra, ka nepieciešams vērtēt izdienas pensijas sistēmu, cik tā ir taisnīga un ilgtspējīga, jo, revidentu ieskatā, šī sistēma jau sen vairs nesasniedz tās sākotnējos mērķus.
Pēc Valsts kontroles sniegtās informācijas, septiņi no desmit izdienas pensiju saņēmējiem turpina strādāt savā profesijā. Tas, pēc revidentu domām, nav taisnīgi pret vecuma pensiju saņēmējiem.
Revidenti informēja, ka Latvijā pastāv izdienas pensiju politika, kas dod tiesības vairākās profesijās strādājošajiem, piemēram, militārpersonām, diplomātiem, prokuroriem, iekšlietu nozares darbiniekiem, valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem un citu profesiju pārstāvjiem, saņemt izdienas pensiju pirms vispārējā pensionēšanās vecuma.