RSU pētnieki veido drošu aizsargtērpu funkcionālajiem speciālistiem, kas aizsargātu no Covid-19

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieku komanda sākusi pētniecisko darbu pie droša, ergonomiska un vizuāli pievilcīga aizsargtērpa izstrādes fizioterapeitiem, ergoterapeitiem un citiem funkcionālajiem speciālistiem, lai pasargātu no iespējas saslimt ar Covid-19.

Kā liecina paziņojums RSU mājaslapā, universitātes pētnieku komanda Rehabilitācijas fakultātes profesora Aivara Vētras vadībā veic pētījumu valsts pētījumu programmas projektā "Drošu tehnoloģiju integrācija aizsardzībai pret Covid-19 veselības aprūpes un augsta riska zonās".

Vētra skaidrojis, ka pētniekiem jāizstrādā kritēriji aizsargtērpam, kuru savā darbā izmantotu funkcionālie speciālisti, fizioterapeiti, ergoterapeiti un citi. Potenciāli šis tērps ne tikai aizsargātu no iespējas saslimt ar Covid-19, kas ir prioritāte, bet arī dotu pietiekamu kustību brīvību šiem speciālistiem un estētiski atbilstu pacientu priekšstatam par to, kādam jāizskatās fizioterapeitam.

"Ir svarīgi, lai speciālists var droši un brīvi kustēties, kā arī atstāj atbilstošu profesionālo un vizuālo iespaidu," uzsvēris eksperts. Viņš klāstīja, ka tērps ir nepieciešams tajos gadījumos, kad pacienta rehabilitāciju nedrīkst atlikt, piemēram, ja Covid-19 slimniekam ir insults, tad nekavējoties vajadzīga arī rehabilitācija, jo nedrīkst gaidīt, kad sākotnēji tiks izārstēta vīrusa infekcija.

Viņš uzsvēra, ka šādā situācijā var tikt kavēta smadzeņu spēja atjaunoties un pieaug invaliditātes iespēja, tādēļ rehabilitācija ir jāsāk uzreiz.

Profesors norādīja, ka, protams, arī šobrīd notiek rehabilitācija, izmantojot speciālistu rīcībā esošos aizsargtērpus, taču tie nav domāti tieši fizioterapeitiem, tie ir universāli, viena izmēra tērpi, kas nav paredzēti intensīvām kustībām, kādas jāveic fizioterapeitam. "Tie ierobežo kustību brīvību, tāpēc speciālists ātrāk nogurst. Turklāt pētījumi liecina: ja cilvēkam ir jālieto spēks divas reizes vairāk, viņš spēj strādāt četras reizes īsāku laiku," minējis Vētra.

Tāpat viņš atklāja, ka jau tagad, savācot un analizējot pirmos pētījuma datus, ir skaidrs, ka ar esošajiem universālajiem tērpiem ir krietni grūtāk veikt ikdienas darbu un ātrāk rodas nogurums.

Viņš arī norādīja, ka daži pacienti baidās vai slikti uztver tādos tērpos ģērbtus speciālistus, kuri daudziem asociējas ar kosmonautiem vai atgādina citplanētieti, tāpēc neizveidojas veiksmīgam rezultātam nepieciešamais kontakts starp medicīnas darbinieku un pacientu.

Pēc viņa paustā, sabiedrībā ir izveidojies standarts par to, kādam jāizskatās mediķim, ugunsdzēsējam vai policistam - šo uztveres standartu sajaukšana varot atstāt negatīvu iespaidu uz pacientu un tātad arī ārstniecības rezultātu.

Komentējot pētījumu, Vētra norādīja, ka pētnieku komandas uzdevums ir radīt kritērijus, uz kuru pamata kolēģi Rīgas Tehniskajā universitātē, kas nodarbojas ar dizainu un ražošanas organizēšanu, izstrādās prototipu vai paraugu, bet vēlāk uzņēmēji, ņemot vērā šo paraugu, varētu sākt aizsargtērpa sērijveida ražošanu.

Profesors arī norādīja, ka, izstrādājot šādu aizsargtērpa prototipu, Latvija kļūs neatkarīga no iespējamajiem piegāžu apdraudējumiem vīrusa dēļ, jo šādi tērpi nebūtu jāgaida no Ķīnas tad, kad nenotiek starptautiskie lidojumi.

"Būsim neatkarīgi no citu valstu lēmumiem, piemēram, laist valstij cauri vilcienu vai ne. Ceram, ka no Latvijas meža resursiem tiks radīts audums un aizsargtērpu sašūs mūsu pašu iedzīvotāji," norādījis Vētra.