Trīs gadu laikā vidējās algas KNAB plāno palielināt par 37%

Valdība šodien atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz palielināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku mēnešalgu, līdz 2023.gadam vidējo atalgojumu birojā ceļot par 37%.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume valdības sēdē skaidroja, ka KNAB līdzīgi kā iekšlietu sistēmas iestādēs ir amatpersonas, kuras veic noziegumu izmeklēšanu, tajā skaitā īpaši sarežģītās lietās. Neskatoties uz līdzīgām funkcijām, birojā nodarbinātajiem maksimālais mēnešalgas apmērs būtiski atšķiras no samaksas iekšlietu sistēmas amatpersonām.

Piemēram, Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonām maksimālo mēnešalgas apmēru nosaka atbilstoši rajona līmeņa prokurora mēnešalgai. 2020.gadā tie ir 2783 eiro. "Taču šis princips nav attiecināts uz KNAB izmeklētājiem. KNAB izmeklētājiem un galvenajiem inspektoriem mēnešalgas griesti ir 1647 eiro," norādīja Straume.

Uz šīm mēnešalgu atšķirībām esot norādījusi arī Valsts kontrole savā revīzijas ziņojumā. Arī starptautiskās organizācijas norādījušas, ka Latvijai jāvelta atbilstoši resursi atbildīgajām iestādēm, lai tās spētu efektīvi izmeklēt korupcijas noziegumus un naudas atmazgāšanu, norādīja Straume.

Valdības atbalstītie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredz, ka biroja amatpersonām, kuras ir iesaistītas izmeklēšanas darbību veikšanā īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu vai starptautiska rakstura noziegumu lietās, tāpat kā iekšlietu sistēmas iestāžu amatpersonām maksimālo mēnešalgas apmēru nosaka atbilstoši rajona prokurora mēnešalgai.

Tāpat grozījumi paredz, ka KNAB amatpersonu, tāpat kā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un valsts drošības iestādes amatpersonu, var prēmēt par drošsirdīgu un pašaizliedzīgu rīcību, veicot amata pienākumus, kā arī par tāda valsts drošības apdraudējuma vai nozieguma novēršanu vai atklāšanu, kas radījis vai varēja radīt būtisku kaitējumu. Prēmiju kopējais apmērs gada laikā nedrīkstēs pārsniegt divas mēnešalgas.

Tāpat, ņemot vērā mēnešalgas palielinājumu, grozījumi paredz samazināt biroja darbiniekiem izmaksājamās piemaksas un to apmērus. Turpmāk KNAB amatpersonām piemaksu par ieguldījumu biroja mērķu sasniegšanā vai personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti varēs noteikt līdz 30%, kā arī kopējais vienlaikus izmaksājamo piemaksu apmērs nedrīkstēs pārsniegt 30%.

Grozījumi arī paredz, ka speciālā piemaksa par valsts institūcijai būtisko funkciju nodrošināšanu vai stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu netiks maksāta.

Lai īstenotu likumā paredzētās izmaiņas, proti, nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu un ieviestu jaunu atalgojuma sistēmu, šim mērķim ir nepieciešams papildu finansējums. Nākamgad KNAB nepieciešami 1,5 miljoni eiro, 2022.gadā - 2 miljoni eiro, bet 2023.gadā - 3 miljoni eiro.

Atalgojumu visiem KNAB nodarbinātajiem turpmāko triju gadu laikā ir iecerēts celt pakāpeniski, savukārt tām amatpersonām, kurām mēnešalgas apmērs būs noteikts atbilstoši rajona prokurora mēnešalgai likuma, prasības tiks izpildītas 2023.gadā.

Plānots, ka vidējais atalgojums KNAB 2021.gadā pieaugs par 21,32%, 2022.gadā - par 28%, 2023.gadā - par 37,21% salīdzinājumā ar 2020.gadu.

Saskaņā ar pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai KNAB priekšniekam ir piešķirtas tiesības izveidot papildu 19 amata vietas, pieņemot amatpersonas darbā pakāpeniski, proti, ar 2021.gada 1.martu aizpildot deviņas jaunizveidotās amata vietas, savukārt 2022.gadā - desmit amata vietas.

Likuma grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimai.