Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina koledžas neskaitīt kā augstākās izglītības institūcijas un izslēgt tās no Augstskolu likuma, pārceļot uz Profesionālās izglītības likumu, tomēr priekšlikumam jau iebilst vairāki nozares pārstāvji.
Kā šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta vadītāja vietniece Dace Jansone, ministrija piedāvā koledžu regulējumu iekļaut Profesionālās izglītības likumā, un turpmāk tās uzskatīt par profesionālās izglītības institūcijām, nevis par augstākās izglītības institūcijām.
Skaidrojot šī rosinājuma motivāciju, Jansone uzsvēra, ka šī reforma neradot tik būtiskas izmaiņas, kā sarunās citi mēdz uzsvērt. Viņa stāstīja, ka Latvija esot vienīgā valsts Eiropā, kur koledžas ir izveidotas kā absolūti unikālas institūcijas ar mērķi nodrošināt pirmā līmeņa augstāko izglītību.
Citās valstīs, piemēram, Igaunijā un Lietuvā koledžas nodrošinot bakalaura un maģistra līmeņa studijas.
Viņa uzsvēra, ka pieņemot šādas izmaiņas, studiju programmas un to īstenošana nemainīsies. Studējošie, kas ieguvuši koledžas izglītību, joprojām tiks skaitīti kā īsā cikla augstākās izglītības ieguvēji.
Vēl Jansone minēja, ka tādējādi tiktu izmainīts institucionālais akreditācijas process, proti, koledžu akreditāciju vairs neveiktu Akadēmiskās izglītības centrs, bet Izglītības kvalitātes valsts dienests sadarbībā ar Augstākās izglītības kvalitātes aģentūru. Vienlaikus koledžas turpmāk būtu profesionālās izglītības iestādes.
Attiecībā uz Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas padotībā esošajām koledžām būtu izņēmumi, ņemot vērā to specifisko izglītības segmentu.
Nodibinājuma "Augstākās izglītības kvalitātes centrs" valdes priekšsēdētājs Juris Dzelme, kā arī nodibinājuma pārstāvis Māris Strads akcentēja, ka koledžām tomēr būtu jāpaliek Augstskolu likumā. Strads īpaši uzsvēra, ka koledžas Latvijā ir arī privātpersonu dibinātas, kurām līdz ar izmaiņām arī būtu jākļūst par Profesionālās izglītības likuma subjektiem.
Tāpat tika akcentēts, ka ja institūcija īsteno augstākā līmeņa studiju programmas, nav pieļaujams, ka tās atrodas zemākā līmenī. Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība pievienojās paustajam, norādot, ka koledžām jābūt Augstskolu likumā.
Arī Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors studiju un zinātniskajā darbā Andris Teikmanis un Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts uzsvēra, ka koledžas jāsaglabā Augstskolu likumā. Bernāts arī piedāvāja valsts koledžas pievienot augstākās izglītības iestādēm.
Tikmēr IZM piedāvājumu atbalstīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pārstāvis Klaudio Rivera, uzsverot, ka koledžas ir jāpārveido kā profesionālās izglītības institūcijas.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) atzīmēja, ka, ja koledžas atstās Augstskolu likumā, tās principā būs pretrunā ar likumā noteikto, jo būs jāveido daudz izņēmumi saistībā ar zinātnes un pētniecības kritēriju sasniegšanu.
Diskusiju par koledžu tālāko nākotni plānots turpināt nākamajā komisijas sēdē, otrdien plkst.14.