Glābējiem pārmet bezdarbību Kristapa Streiča glābšanā

© f64

Sestdienas vakarā Daugavpils reģionālajā slimnīcā izdzisa režisora Kristapa Streiča dzīvība. Lidojot ar deltaplānu, slavenā režisora Jāņa Streiča dēls cieta nelaimes gadījumā. Lidaparāts iegāzās mežā, un avarējušie vairākas stundas pavadīja, karājoties 18 metru augstumā.

Pēc ekspertu domām, nelaimes cēlonis, visticamāk, bija sabojāts dzinējs.

Pēc vietējo iedzīvotāju liecībām, traģiskā nelaime notika Vecsalienas pagastā neilgi pēc pulksten 14, apmēram 70 metrus no Daugavas. Kāds vietējais pusaudzis, kurš bija devies makšķerēt, pamanīja tuvojamies deltaplānu. "Tas normāli lidoja, tad parāvās uz augšu un sāka krist. Puika pats aizgāja un sameklēja cietušos, pēc tam paziņoja par to savam tēvam. Tad tika izsaukti glābēji," notikumu gaitu atstāsta Vecsalienas pagasta pārvaldes vadītājs Semeons Pavlovs. Glābēji izsaukumu saņēma pēc pulksten 16, taču pagāja vairākas stundas, iekams K. Streičs un deltaplāna pilots tika atrasti.

Interneta komentāros starp neskaitāmajām līdzjūtībām atrodams arī kāda "aculiecinieka" ieraksts, viņš vērš uzmanību uz glābēju pasīvo rīcību. "No vietējiem dzirdēju, ka glābšanas dienesta attieksme bija bezatbildīga. Viens ir tas, ka ilgi meklēja, bet otrs, ka atbraucot viņi pastaigas solī, cigaretes dūminot, gāja apskatīties un novērtēt, kas tad ir noticis. Pilots un Kristaps no augšas lūdzās, lai rīkojas. Šokējoši, ka glābēji sprieda savā bariņā, ka tas, kurš karājas ar galvu uz leju (K. Streičs), tāpat nav dzīvotājs un pirmais jālaiž lejā pilots."

Režisoru izdevies reanimēt

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), reaģējot uz šiem izteikumiem, veiks faktu pārbaudi, lai noskaidrotu, vai glābēji darīja visu, lai glābtu režisora dzīvību. VUGD preses sekretāre Inga Vetere uzsver, ka avārijas vietai nevarēja piekļūt ar automašīnu, tāpēc glābēji uz notikuma vietu devās kājām. Tomēr kāpnes līdz deltaplānam nesniedzās. Tālāk tika izmantota glābšanas virve, ar kuras palīdzību abus cietušos izdevās nogādāt zemē un nodot mediķiem. Apsvērta iespēja izmantot arī helikopteru. "Protams, šis ir sarežģīts glābšanas darbs, kādus ugunsdzēsēji glābēji neveic ik dienas," saka I. Vetere.

Tabores pagasta pārvaldes vadītāja Vija Seļicka redzējusi, kā glābēji joņojuši uz avārijas vietu. Arī S. Pavlovs norāda, ka speciālisti rīkojušies apzinīgi. Operāciju apgrūtinājuši vides apstākļi. "Pilots beigās komandēja glābējus, jo tur nebija iespējams piekļūt," saka Vecsalienas pagasta vadītājs.

K. Streičs mira ap pulksten 22 vakarā Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Plašāku informāciju par negadījumu slimnīca neizpauž, vien zināms, ka uz mirkli režisoru izdevies reanimēt.

Pilots klusē

Neatkarīgā noskaidroja, ka liktenīgajā dienā K. Streiču vizināja privātais lidotājs Valērijs. Viņš kritienā guvis krūškurvja sasitumus, taču pilota dzīvībai briesmas nedraud. Par notikušo viņš pagaidām runāt negrasās. "Es šobrīd esmu saspricēts ar pretsāpju zālēm un varu pastaigāt. Gribētu izstāstīt daudz, bet pagaidām nevaru. Komisija veic izmeklēšanu, un runāt pagaidām es nedrīkstu," Neatkarīgajai saka pilots.

Intervijā laikrakstam Latgales Laiks viņš pirms diviem gadiem stāstījis, ka prasmi vadīt deltaplānu apguvis pašmācības ceļā. Pirmajā lidojumā piedzīvojis kritienu. Pirms vairākiem gadiem Valērijs nodibinājis uzņēmumu, kurš piedāvā fotogrāfijas no putna lidojuma. Brīvajos brīžos Valērijs vizina arī cilvēkus.

Negadījuma apstākļus izmeklē Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs. Tā vadītājs Ivars Alfrēds Gaveika Neatkarīgajai stāsta, ka, visticamāk, nelaimē vainojams dzinējs. Vakar notikuma vietu pētīja biroja speciālisti, kuri dzinēju nosūtīja ekspertīzei. Ierasti atzinums jādod 12 mēnešu laikā, taču I. A. Gaveika sola, ka atbilde būs agrāk.

Par notikušo ierosināts process pēc krimināllikuma 21. nodaļas par noziedzīgiem nodarījumiem pret satiksmes drošību. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīga p.i. Anastasija Laizāne atklāj, ka lidaparāta tehniskais stāvoklis pēc dokumentiem bijis kārtībā, arī pilota licence bijusi derīga.

Uz "tu" ar ekstrēmām izklaidēm

Intervijā, kas tapusi pirms četriem gadiem, K. Streičs atzinās, ka ir pēc dabas bailīgs, bet pats vienmēr sevi metis ekstrēmās situācijās, "jo drosmīgs jau ir nevis tas, kurš nebaidās, bet tas, kurš prot savas bailes pārvarēt. Tomēr rakstura rūdīšanai es nelēkāju ar gumijām vai izpletņiem, jo man nepatīk pa tukšo izaicināt un kacināt likteni. Protams, ja man būtu filmēšana Čukotkā, kur var nokļūt, tikai izlecot no lidmašīnas ar izpletni, es lēktu – baidītos, bet darītu to."

Neatkarīgā izsaka līdzjūtību Kristapa Streiča ģimenei un tuviniekiem.

Latvijā

Novembris ir laiks, kad tumšie vakari un drūmās dienas jau atkal kļuvušas par ikdienas realitāti. Šajā periodā dabiskās saules gaismas trūkums un pelēcīgā atmosfēra var ietekmēt ne tikai emocionālo labsajūtu un kopējo garastāvokli, bet arī fizisko pašsajūtu. Lai veiksmīgāk tiktu galā ar tumšā perioda sagādātajiem izaicinājumiem, apdrošināšanas sabiedrība "Gjensidige" ir apkopojusi vairākus ieteikumus, ko papildina psihoterapeita Reiņa Lazdas rekomendācijas, kā saglabāt emocionālo līdzsvaru.